PBLA gadskārtējā balva piešķirta diriģentei Lilijai Zobenai

Lilija Zobena, PBLA balva
PBLA gadskārtējā balva piešķirta diriģentei Lilijai Zobenai

Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) 2024. gadā savu gadskārtējo balvu piešķīrusi Apvienotās Karalistes latviešu koru diriģentei, etnomuzikoloģei, bijušajai Latviešu Nacionālās padomes Lielbritānijā priekšsēdei un PBLA priekšsēža vietniecei, Lielbritānijas latviešu sabiedrības ilggadējai darbiniecei Lilijai Sabīnei Zobens.

Ir maz diasporas koru diriģentu, kas var lepoties ar tik ilgu un dāsnu latviešu koru diriģēšanas dzīves posmu, kāds ir Lilijai Zobens. Viņa Londonas latviešu kori vadījusi un diriģējusi kopš 1976. gada. “Es nekad nebiju domājusi kļūt par diriģente, tāpat prieka pēc aizgāju dziedāt korī. Te pēkšņi Alberts Jērums, mūsu neaizmirstamais izcilais komponists un diriģents, saka: tu esi muzikāls cilvēks, iemāci korim vienu dziesmu. Viņš mani iemeta it kā peldbaseinā, un nu es «peldu». “ Tā savu diriģēšanas karjeras sākumu apraksta Lilija Zobens. Diasporas latvieši 2023. gada Vispārējos latviešu Dziesmu Svētkos, kas atzīmēja Dziesmu svētku tradīcijas 150 gadu pastāvēšanu, jutās lepni, ka tieši Lilija Zobens bija vienīgā diasporas diriģente plašajā virsdiriģentu saimē, turklāt vienīgā sieviete, svētku Goda virsdiriģente, piecus gadus pārstāvējusi visu diasporu Ministru kabineta apstiprinātajā Dziesmu un deju svētku padomē, kas darbojas Latvijas Nacionālā kultūras centra paspārnē.

“Dziedāšana nav tikai garīgs pārdzīvojums, tai ir arī svarīga fiziska reakcija – kad dzied, ķermenis rada oksitocīna hormonu, cilvēki sāk izskatīties labāk, viņiem ir laba sajūta, to sauc arī par “laimes hormonu”. Arī pati to esmu izjutusi: dažreiz daudz jāstrādā, jāgatavo programma, esmu nogurusi, bet piesēžos pie klavierēm, sāku dziedāt un jau pēc stundas pilnīgi mainījies mans garastāvoklis, esmu pozitīvi noskaņota un gatava strādāt ilgi. Man tiešām ir veicies ar dziedāšanu!” (Lilija Zobens intervijā laikrakstam “Brīvā Latvija” 2023. gadā)

Lilija Zobens dzimusi 1950. gada 9. novembrī Halifaksā, Ziemeļanglijā. Pirmās muzikālās iemaņas gūtas klavieru un čella spēlē, muzikoloģiju studējusi Londonas Universitātes Karaliskajā koledžā (1969–1972), iegūstot bakalaura grādu. Solodziedāšanu apguvusi Gildholla mūzikas un drāmas skolā. Kā izteiksmīgas soprāna balss īpašniece, sniegusi solokoncertus Eiropā, Austrālijā un Ziemeļamerikā.

Nenoliedzami Lilija Zobens ir pelnījusi būt PBLA balvas saņēmēja. Veltīt 47 dzīves gadus Londonas jauktajam korim ir liels sasniegums. Turklāt koris un latviešu sabiedrība ir piedzīvojuši lielas pārmaiņas, un Lilija ne tikai mainījusies līdzi, bet arī veicinājusi šo pārmaiņu pozitīvo iznākumu. Savu diriģēšanas laiku Lilija Zobens sāka kā jauna trimdas diriģente, bet pamazām pārtapusi par ievērojamu diasporas diriģenti ar lielu autoritāti. Kad Londonā šī gadsimta pirmajā desmitgadē sāka ierasties daudz vairāk ieceļotāju no Latvijas, Lilija saprata, ka ir jāveicina viņu iekļaušana vietējā latviešu sabiedrībā. Viņa piesaistīja jauno diasporu ne tikai korim, bet arī meklēja citus ceļus un nodarbes, kā jauniebraucēji labāk varētu iejusties Londonas latviešu sabiedrībā.

Gotlandē 1979. gada 1. Pasaules Brīvo latviešu dziesmu dienu laikā Lilijas Zobens fotogrāfiju ievietoja vietējā laikraksta pirmajā lappusē pēc tam, kad viņa ar solo dziesmas “Dzeguze kūko, dzied lakstīgala, raud mūsu māsiņa svešāi zemē” izpildījumu izraisīja šo dziesmu dienu neaizmirstamāko un saviļņojošāko mirkli. Viņas latviskais tēls Baltijas jūras krastā aizrāva vietējās sabiedrības un visas brīvās pasaules latviešu sirdis.

Latvijā Liliju Zobens pamanīja 1990. gada Dziesmu svētkos. Viņa izcēlās ar savu balto Abrenes tautastērpu un aizrāva dziedātājus ar savu enerģisko diriģēšanu un dziesmu skaidrošanu mēģinājumos. “Es skaidri jūtu – esmu latviete, šai tautai es piederu, un tā mani ir izveidojusi par to, kas esmu, ” saka Lilija Zobens.

Lilija Zobens ir diriģējusi latviešu dziesmu svētkos visā pasaulē: Gotlandē, Vācijā, Kanādā, ASV, Austrālijā, Rīgā un cituviet Eiropā (Anglijā, Briselē, Eslingenā, Īrijā u.c.). Kā soliste latviešu publikai uzstājusies Anglijā, Austrālijā, ASV, Kanādā, Vācijā, Zviedrijā un Latvijā. Viņa referējusi par latviešu mūzikas jautājumiem dažādās latviešu biedrībās un pasākumos: Daugavas Vanagiem, Eiropas latviešu jaunatnes apvienībai, dažādās vasaras nometnēs un kursos Anglijā, Vācijā un Latvijā. Lilija Zobens pasniegusi vokālās stundas Latvijas starptautiskajā mūzikas nometnē, kā arī mācījusi mūziku un dziedāšanu Londonas latviešu skolā no 1977. līdz 2006. gadam, kur izveidots skolas mūzikas ansamblis un stīgu ansamblītis “Kalla”.

Paralēli Lilija Zobens Anglijā strādājusi kā lektore, balss pedagoģe un darbojusies izdevniecībās. Viņa ir skolu un koru mūzikas izdevēja “Musica Baltica” līdzdibinātāja. Lilija Zobens ir studenšu korporācijas “Imeria” filistre. Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece (2007). Precējusies ar Lezliju Īstu (Leslie East), kurš aktīvi atbalstījis Liliju un bijis līdzdalībnieks viņas aktivitātēs latviešu sabiedrībā. Viņiem ir divas meitas: Andra (1985. g.) un Karolīne (1987. g.), kuras ir aktīvas latviešu sabiedrībā.

Ar savu plašo un ilggadējo darbu pasaules latviešu sabiedrībā Lilijas Zobens ieguldījums un sirdsdegsme ir sasnieguši vairākas latviešu paaudzes ārpus Latvijas un pašā Latvijā. Savās intervijās un daloties atmiņās, Lilija Zobens skaidri iezīmējusi lielo latvisko kultūras, mūzikas un garīgo mantojumu, ko guvusi no iepriekšējām paaudzēm, kas Londonā veidoja trimdas organizācijas un korus. Šis Lilijas Zobens tālāk nestais mantojums un ieguldījums veido lielisku piemēru nākamajām latviešu paaudzēm.

“Atrast ceļu citam pie cita – tāds ir mūsu darbības galvenais uzdevums. Un tad latvieši turēsies stipri,” tā saka un uzskata Lilija Zobens, PBLA 2024. gada balvas laureāte.

(PBLA pārstāvniecības un ELA sagatavota informācija)