Viesi, lektori un politiķi ALA 71. kongresā Bostonā
ALA 71. kongresā Bostonā, kas notika no 13. līdz 16. oktobrim, bija ne tikai darba grupas, valdes vēlēšana un rezolūcijas par ALA darbību, bet programmā bija arī iepīta vērtīga lekciju un paneļdiskusiju virkne. No lekcijām varēja iegūt ieskatu par Latvijas iekšējo un ārējo politisko un ekonomisko attīstības ceļu, par veiksmēm un izaicinājumiem.
Nīls Melngailis – Luminor Group padomes priekšsēdētājs
Kongresa pirmā, ceturtdienas vakarā, pulcējāmies Bostonas Trimdas draudzes namā, kur mūs laipni uzņēma bostonieši ar siltām vakariņām, mākslas izstādi, un mūzikālu priekšnesumu. Toties vakara fokuss bija nevis kultūra, bet bizness. Mūs iepazīstināja ar Bostonas jauno LIAA pārstāvi Reini Sīpolu. Galveno runu deva Nīls Melngailis, Luminor Group padomes priekšsēdētājs. Viņš izcēla vairākus iepriecinošus faktus par Latvijas ekonomiju – ka Latvijas IKP pieaugums pēdējos 20 gados ir bijis vislielākais Eiropas Savienībai, un ka Latvijai ir zems parādu līmenis. Jā, inflācija no 2020. g. janvāra līdz 2022. gada jūlijam ir bijusi apmēram 22%, bet Melngailis uzskata, ka par to nav īpaši jāuztraucas. Tomēr viena grūtība ir noturēt darbiniekus. Luminor Group 30% no darbiniekiem esot aizgājuši un ir grūti viņus atvietot. Pašlaik nekustāmo īpašumu cenas ir augstākas Igaunijā un Lietuvā – var sagaidīt, ka Latvijā šīs cenas vēl kāps uz augšu.
Igaunija līdz šim ir bijusi sekmīgāka ar “start-ups” nekā Latvija. Viens rādītājs par Igaunijas veiksmi ir tas, ka Igaunijā ir 300 jauni miljonāri. Latvijai ir savi sekmīgi “start-ups”, ieskaitot protams visiem labi zināmo vienradzi “Printful”, kuram jau ir četras izpildes centri Ziemeļamerikā. Būšot piektais Ņujorkā.
Melngailis uzsvēra, ka ir vieglāk pievērst uzmanību Latvijai, ja projektus veido Baltijas valstu mērogā. Viens interesants fakts, ko der atcerēties, ir ka ekonomiski Latvija ir neatkarīgāka no Krievijas kā Vācija.
Māris Selga – Latvijas Republikas vēstnieks ASV
Piektdien ALA delegāti jau ķērās pie darba kongresa vietā, Boston Marriott Newton viesnīcā. Viens no goda viesiem bija Latvijas vēstnieks ASV Māris Selga. Viņš izcēla to, ka mums ir jāveicina Amerikas latviešu pieteikšanos Latvijas pilsonībai, kā arī jāievieš maiņas, lai latviešu jauniešiem būtu vieglāk studēt Latvijā.
Žaneta Ozoliņa – Latvijas Universitātes starptautisko attiecību profesore un Latvijas Transatlantiskās organizācijas priekšsēdētāja
Žaneta Ozoliņa apskatīja jautājumu “Vai Latvija ir drošībā?”. Viņa atgādināja, ka Krievija ir reāls drauds visās jomās un sektoros, ne tikai militāri, un ka mēs nevaram prognozēt Krievijas nodomus un rīcības.
Ir vairāki faktori, kas Latvijas drošībai kalpo par labu: NATO pastiprinātā klātiene; bruņotiem spēkiem ir līdzekļi, un tie līdzekļi ir bijuši būtiski ieguldīti; Latvijas politiskā stabilitāte; un tas, ka ir labi starptautiskie partneri. Viņa uztvēra par pozitīvu zīmi to, ka 59% no Latvijas balstiesīgajiem piedalījās vēlēšanās. Kopumā politiskā stabilitāte ir nodrošināta, bet nevar teikt, ka sabiedrība ir saliedēta. Latvieši ir saliedēti, bet krievi savā starpā nav. Labais stāsts ir tas, ka tieši krievu jaunieši arvien vairāk atbalsta Latviju. Izglītība ir nesusi rezultātus.
Daunis Auers – Latvijas Universitātes politikas zinātnes nodaļas profesors
Daunis Auers konspektīvi, saprotami un uzjautrinoši deva pārskatu par 14. Saeimas vēlēšanām un Latvijas politisko vidi. Uz jautājumu, kāpēc tik daudz partiju Latvijā, Auers paskaidroja, ka ir viegli dibināt partiju Latvijā, jo ir tikai jāsavāc 200 cilvēku parakstu. (Lietuvā vajag 2,000.)
Kas notika ar “Saskaņu” šinīs vēlēšanās? 2022. gada sākumā “Saskaņa” bija pirmā vieta reitingos. Pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai, “Saskaņa”, līdzās latviskām partijām, nosodīja Krievijas rīcību. Gadu gājumā “Saskaņa” ir palikusi arvien vairāk “mainstream” un prognozējama. Daži varbūt priecājas, ka “Saskaņa” nav valdībā, bet jāskatās, kur aizgāja krievu balsis. Liela daļa aizgāja “Stabilitātei” un “Latvija Pirmā Vietā”. “Stabilitāte” dzīvo sociālos medijos un ir neprognozējama. Bet arī “Progresīvo” partijai, kura pirmo reizi ir Saeimā, ir liels atbalsts no krievu jauniešiem.
Auers uzskata, ka mums pašlaik ir trīs Latvijas: Rīga/Vidzeme, kas ir visumā apmierināta; lauki, kur ļaudis ir visumā neapmierināti; un krievvalodīgā Latvija. Ārī diasporā ir atsevišķi nogrupējumi. Ziemeļamerikā “Jaunā Vienotība” ieguva visvairāk balsu, bet Anglijā visvairāk balsu aizgāja populistiem.
Jautāts, vai būšot trīs vai četras partijas koalīcijā, Auers minētu, ka būt trīs vienkārši tāpēc, ka jo vairāk partiju, jo mazāk ministru pozīcijas sanāk katram koalīcijas partnerim. Protams, ka katra partija vēlas vairāk ministru.
Ekonomikas izaugsme ir ārkārtīgi svarīga Latvijai. Mēs atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas; pat Rumānija ir mūs apsteigusi. Saņēmuši financiālus atbalstus no ES, Latvijas tendence ir investēt ēkās un objektos, ne cilvēku kapitālā. Auers parādīja ļoti bēdīgu grafiku par Latvijas skolnieku matemātikas atzīmēm. 30% no Latvijas skolniekiem pelna tikai 3+ matemātikā, pat ne minimāli apmierinošu četrnieku.
Andrejs Pildegovičs – Latvijas Republikas vēstnieks un pastāvīgais pārstāvis Apvienoto Nāciju organizācijā (ANO) Ņujorkā
No Andreja Pildegoviča guvām ieskatu ANO ikdienas darbībā. Sadarbība starp ASV un ES ir cieša. Pildegovičs pāris reizes uzsvēra, cik svarīgas ir nākamā mēneša ASV vēlēšanas, jo ASV atbalsts ir kritisks. ANO strādā, lai izveidotu speciālu tribunālu pret Krieviju; tas esot “tāls šāviens”, tomēr ir precedenti. Tam ir vajadzīgs Ģenerālā Asambleja atbalsts.
Igaunija un Lietuva ir abas jau bijušas ANO drošības paneļa locekļi; Latvija pašlaik piestrādā, lai tur iekļūtu, ar skatu uz 2026. vai 2027. gadu. Ilgtermiņa projekti, pie kuriem latvieši piestrādā, ieskaita cilvēktiesības, sieviešu līdztiesības un kiberdrošību. Latvija ir viena no apmēram 50 valstīm, kuras ikdienā strādā ANO pie dažādiem pozitīviem projektiem.
Bija interesanti, ka ANO forumos Baltijas valstu sadarbošanās dod priekšrocības. Ja Baltijas valstis nolemj kopīgi izteikties par kādu tematu, tas ir liels pluss visām trim valstīm, jo grupām dod vārdu pirms individuālām valstīm.
Beidzot, Pildegovičs izteica atzinību ANO interņu programmai, un mudināja reklamēt šo iespēju mūsu ārzemju jauniešiem.
Diskusija “Latvijas ārpolitikas ģeopolitisko pārmaiņu laikā” – Žanete Ozoliņa (moderatore), Valdis Dombrovskis – Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, Zanda Kalniņa-Lukaševica – LR Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre, Mārtiņš Andersons – ALA priekšsēdis, Andrejs Pildegovičs
Žanete Ozoliņa bija rūpīgi sagatavojusi jautājumus katram diskusijas dalībniekam, tā dodot mums ieskatu par Latvijas tēlu un sadarbību ar citām demokratiskām valstīm. Kur agrāk latvieši bija uzskatīti kā “rusofobi” par to, ka brīdināja par Krieviju, tad tagad tā ilūzija ir zudusi, un Latvijai vairs nav jāpūlās attaisnot savu viedokli. Dombrovskis uzsvēra, ka neko par Ukraini nedrīkst lemt bez Ukrainas piekrišanas. Ja Krievijai izdosies uzvarēt Ukrainā, tad karš tikai paplašināsies. Ukrainas integrācija ar ES ir būtiska.
Kalniņa-Lukaševica pievienojas tam, ko Dombrovskis stāstīja par Latvijas “rusufobiju”. Sankcijas darbosies ilgtermiņā. Nedrīkst nogurt, jo pašlaik cīnamies par demokrātijas un mūsu vērtību pastāvēšanu. Baltijas valstu ārlietu ministrijas sadarbojas ciešāk kā nekad; notiek nepārtraukta koordinācija.
Mārtiņš Andersons izcēla mūsu priekšrocību diasporā, jo mēs varam būt “pelēkais kardināls”, kurš var runāt atklāti. Nav jāpieturas pie kādiem diplomātiskiem protokliem, un nav jāuztraucas par savu elektorātu.
Kalniņa-Lukaševica atgādināja, ka ar 25. februāri Latvija pārtrauca izsniegt vīzas krievu pilsoņiem, izņemot ārkārtas gadījumos. Septembrī Baltijas valstis slēdza savas robežas arī tiem krievu pilsoņiem, kuriem jau bija vīzas. 12. oktobrī Latvijas premjerministris Kariņš aicināja visas ES valstis pārtraukt izsniegt vīzas krievu pilsoņiem. Latvija nepieņem argumentu, ka sniegt vīzas krievu pilsoņiem vājinās krievu armiju. Dombrovskis stāstīja, ka ES ir ierobežojusi vīzu izsniegšanu. Viņš arī piemitinēja, ka kurš gan varētu sagatavot tās vīzas, tagad, kad Krievija ir izraidījusi vēstniecību darbiniekus no viņu vēstniecībām.
PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs uzdeva jautājumu, ko ASV prasa no Latvijas? Galvenās prasības bija izkaut naudas atmazgāšanu un ieviest restitūcija holokausta cietušajiem. Abi šie jautājumi ir atrisināti.
Pildegovičs komentēja, ka Ukrainas karš ir Latviju cieši saliedējis ar ASV un Kanādu. Var uzskatīt, ka ANO ir 65 valstu koalīcija, kas ir līdzīgi domājoša.
Vēl viens jautājums bija par Latvijas un ES attiecībām ar Ķīnu. Arī ilūzijas Ķīnas virzienā ir zudušas. Tomēr ES ar Ķīnu ir dažādas attiecības dažādās jomās.
60-70% no Krievijas pilsoņiem atbalsta karu, un ar krievu diplomātiem ir tāpat. Ir bijuši tikai divi gadījumi, kur kāds krievu ierēdnis ir publiski izteicies pret karu un atkāpies no amata. Pat ja Putina valdība nomainītos, nevar sagaidīt, ka rezultātā Krievijas rīcība mainītos. Nevar izslēgt atombumbas uzbrukumu, bet jāpatur prātā, ka nav prātīgi bumbot teritoriju, ko vēlies ieņemt.
Visumā bija burvīgi, ka bija iespēja satikt un ieklausīties šajos Latvijas vadošajos spēkos. Tas man lika aizdomāties uz seniem LNJAK kongresiem, kuros mums arī bija veselas nedēļas nogales programmas ar lekcijām, pārrunām un izpriecēm. Man palika iespaids, ka ALA kongresa dalībnieku domas bija mazliet dalītas – kaut gan lekcijas bija pirmklasīgas, tās atņēma laiku no tiešām pārrunām par ALA darbību. Es kā viese biju ļoti apmierināta ar dubulto devumu, jo man bija iespēja dzirdēt šīs lekcijas, kā arī gūt ieskatu ALA darbībā.
Ingrīda Zemīte
LNAK vice-priekšsēde
