LNAK Nedēļas apskats 2026. gada 12.- 19.oktobris

Kanādā un ASV

  • 17. oktobrī Albertas provincē armijas bāzē Wainwright sprādzienā un ugunsgrēkā gājuši bojā četri Kanādas karavīri un 39 guvuši ievainojumus. Bojāgājušie ir Pte. Aidan Goulding, Pte. Shaun Farrell, Pte. Hayden Lykkemark un Sgt. Morgan Wong. Militārā vadītāja Gen. Jennie Carignan norādīja, ka mācības ugunsgrēku tuvumā ir ierastas, lai sagatavotu karavīrus misijai Latvijā. Ugunsgrēks pašlaik ir ierobežots, un 50 izmeklētāji skaidro traģēdijas apstākļus. Dziļākās līdzjutības ģimenēm.
  • Albertas iedzīvotāji referendumā 19. oktobrī ir balsojuši par palikšanu Kanādas sastāvā, noraidot priekšlikumu uzsākt atdalīšanās procesu. Kā ziņo CBC žurnālisti, provizoriskie rezultāti rāda, ka 76% vēlētāju atbalstīja palikšanu valstī, kamēr 24% balsoja par neatkarības referenduma ierosināšanu. Kamēr provinces premjerministre Danielle Smith un Kanādas premjerministrs Mark Carney pauda gandarījumu par iznākumu, separātistu kustību līderi Keith Wilson, Jeffrey Rath un Mitch Sylvestre uzsvēra, ka sarunas par Albertas nākotni un vietu konfederācijā joprojām turpināsies.
  • Senatore Pamela Wallin ir negaidīti atkāpusies no amata Kanādas Senātā pirms sava noteiktā pensionēšanās laika, un viņas demisijas iemesls pašlaik nav zināms. Viņu 2009. gadā amatā iecēla premjerministrs Stephen Harper, bet pirms politiskās karjeras viņa bija pazīstama žurnāliste un strādāja par Kanādas ģenerālkonsulu Ņujorkā. Karjeras laikā Pamela Wallin saskārās ar izdevumu skandālu, kā dēļ viņa tika uz laiku atstādināta no amata, taču vēlāk atgriezās un strādāja kā neatkarīgā senatore.
  • Kanādas gada inflācijas līmenis septembrī pieaudzis līdz 3,1%, ko galvenokārt veicināja degvielas cenu kāpums Tuvo Austrumu konflikta dēļ. Lai gan pārtikas preču cenu pieaugums palēninājās līdz 1,7%, kopš 2020. gada septembra pārtika joprojām ir par 33% dārgāka. Šī situācija nostāda Bank of Canada un tās vadītāju Tiff Macklem sarežģītā pozīcijā pirms gaidāmā lēmuma par procentu likmēm, jo ekonomisti norāda uz nepieciešamību balansēt likmi starp energoresursu inflāciju un vājo darba tirgu.
  • 12 ASV senatori no Republikāņu un Demokrātu partijām 13. oktobrī aicināja prezidentu Trump izbeigt vienošanos par krievijas dīzeļdegvielas piegādēm un nosauca to par «nodevību».
  • ASV prezidents Trump 16. oktobrī iepauzēja likumā paredzēto sankciju piemērošanu krievijai. Trump administrācija rosinājusi Eiropai atsākt pirkt krievijas gāzi kā daļu no iespējamās vienošanās par kara izbeigšanu Ukrainā, vēsta The New York Times; ES amatpersonas priekšlikumu noraidījušas.
  • ASV Iekšzemes drošības departaments 20. oktobrī paziņoja par pagaidu aizsardzības statusa pagarināšanu uz nenoteiktu laiku aptuveni 101 tūkstotim Ukrainas un 1800 Sudānas pilsoņu, pasargājot viņus no izraidīšanas. Lēmums seko pēc tam, kad 19. oktobrī bija plānots šo statusu izbeigt, taču Trump administrācija joprojām nav sniegusi skaidrību par to, cik ilgi bēgļi drīkstēs palikt valstī. Bezpeļņas organizācijas pārstāvis kritizēja šādu pieeju, uzsverot, ka tas neatrisina problēmu un turpina turēt cilvēkus neziņā tā vietā, lai piedāvātu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.

Latvijā un Eiropā

  • Premjers Kulbergs (AS) 19. oktobrī pavēstīja, ka jaunās valdības veidošanas sarunas sāks 28. oktobrī – vairāk nekā trīs nedēļas pēc Saeimas vēlēšanām. Vispirms Kulbergs tikšoties ar NA un JV, vēlāk arī ar citām Saeimā ievēlētajām partijām. Šonedēļ plānotās sarunas premjers pārcēlis privātu apstākļu dēļ.
  • Valdība 13. oktobrī piešķīra finansējumu Latvijas dzelzceļam speciālu urbumu izveidei, lai krīzes situācijā varētu operatīvi demontēt sliedes.
  • Valdība 13. oktobrī uzdeva ministrijām un valsts iestādēm līdz gada beigām ierobežot jaunus līgumus un atlikt nebūtiskus izdevumus. Algu samazināšana vai iesaldēšana nav paredzēta.
  • Valdība 13. oktobrī apstiprināja kārtību kritisko zāļu rezervju veidošanai valsts apdraudējuma gadījumiem; tai līdz 2028. gadam ik gadu paredzēti trīs miljoni eiro.
  • Saeimas Aizsardzības komisijas deputātiem turpmāk būs jāsaņem pielaide valsts noslēpumam, 15. oktobrī nolēma Saeima.
  • KNAB sācis 20 administratīvā pārkāpuma procesus par priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem, tai skaitā pret SC, Gobzema sarakstu, SV/J un ZZS.
  • Valdība paplašinājusi robežsargu tiesības pie Latvijas austrumu robežas izmantot ieročus pret uzbrucējiem un citiem draudiem, 14.oktobrī teica premjers Kulbergs (AS).
  • Krāslavas novadā mednieki 10. oktobrī dzinējmedību laikā sastapuši un nodevuši robežsargiem astoņus cilvēkus, kuri bija nelikumīgi šķērsojuši Latvijas–baltkrievijas robežu.
  • No Rīgas uz Ukrainu 16. oktobra rītā devās viens no lielākajiem fonda Uzņēmēji mieram palīdzības konvojiem ar 35 auto, traktortehniku un aprīkojumu enerģētikas infrastruktūrai.
  • Svētdienas rītā, 18. oktobrī, Bauskas, Aizkraukles un Ogres novadā tika izsludināts oranžais gaisa apdraudējuma brīdinājums. Lietuvas ziemeļos pie Latvijas robežas nogāzies, iespējams, Ukrainas drons, kas ielidojis no Polijas puses. Atlūzas sabojājušas automašīnu, bet cilvēki nav cietuši. Lietuvā naktī uz 19. oktobri novērsts mēģinājums aizdedzināt telpas, kur SpaceX glabā Starlink aprīkojumu, ko izmanto Ukraina; premjers Sinkevičs notikušo saista ar krieviju.
  • Lietuva iegulda vairāk nekā 33 miljonus eiro, lai attīstītu militārās degvielas uzpildes tīklu, 13. oktobrī paziņoja Lietuvas Aizsardzības ministrija.
  • Lietuvas Bruņotajiem spēkiem no ASV pagājušajā nedēļā piegādāta pirmā kaujas dronu Switchblade 600 partija, paziņoja Lietuvas Aizsardzības ministrija.
  • Lietuvas valdība 14. oktobrī nolēma iesaldēt krievijas miljardieru Usmanova un Frīdmana aktīvus.
  • Igaunijā stājies spēkā vienkāršās valodas standarts, kura mērķis ir padarīt valsts iestāžu tekstus skaidrākus un vieglāk uztveramus.
  • Somijas ārlietu ministre Voltonena 12. oktobrī aicināja ES pārtraukt tūristu vīzu izsniegšanu krievijas pilsoņiem. Pērn Šengenas valstis viņiem izsniedza gandrīz 500 000 tūristu vīzu.
  • Norvēģijas militārajās mācībās izmantoti Ķīnā ražoti elektroauto ierakstījuši video ar karavīriem un piekļuves kodiem militārajiem objektiem.
  • Čehijas opozīcija Senāta vēlēšanās ieguva 22 no 27 pārdalītajām vietām un saglabāja vairākumu. Populistiskā premjera Babiša partija neieguva papildus mandātus.
  • Francijā vairāk nekā pusmiljons cilvēku 17. oktobrī protestēja pret dzīves dārdzību un problēmām skolās. Demonstrācijas vairākās pilsētās pārauga nekārtībās un laupīšanās – aizturēti vairāk nekā 2000 cilvēku, ievainoti vairāk nekā 600 policistu un izpostīti ap 1500 veikalu. Francijas valdība 18. oktobrī sasauca krīzes sarunas; opozīcija prasa iekšlietu ministra Nunjē atkāpšanos.
  • Eiropadomes sanāksmē Latvija prasīs papildus septiņus miljardus eiro austrumu flanga stiprināšanai, Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) 15. oktobrī teica Briselē.

Kaŗš Ukrainā

  • Ukraina pēc trīs dienu pauzes atsāk triecienus krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, 15. oktobrī paziņoja Ukrainas prezidents Zelenskis. Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka naftas pārstrādes rūpnīcai Rjazaņā, bet tās raķešu triecienā iznīcināti seši bumbvedēji Su-34M lidlaukā Voroņežas apgabalā.
  • ASV valdība 14. oktobrī paziņoja, ka neesot saistīta ar Starlink pavadoņu darbības ierobežošanu Ukrainā. Savukārt Starlink īpašnieks Musk paziņoja, ka tieši ASV valdība varētu būt atbildīga par šiem ierobežojumiem. Ukraina pašlaik divas trešdaļas izlūkošanas informācijas saņem no Eiropas, paziņoja Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Baro.
  • Sanktpēterburgā naktī uz 18. oktobri trāpīts naftas objektiem, loģistikas un datu centriem. Naktī uz 17. oktobri krievija trāpījusi vairāk nekā 15 nozīmīgiem enerģētikas objektiem Ukrainā, paziņoja prezidents Zelenskis. Viņš arī pateicās ASV, ka Ukraina atkal saņem izlūkdienestu informāciju par krievijas balistisko raķešu palaišanu.
  • Triecienos naktī uz 19. oktobri Krievija bombardēja vairāk nekā desmit Ukrainas enerģētikas objektus; bez elektrības palikušas vismaz 550 000 mājsaimniecību, paziņoja Ukrainas prezidents Zelenskis. Ukraina pirms krievijas trieciena Kijivas enerģētikas objektiem svētdien ap plkst. 23 nesaņēma ASV agrīno brīdinājumu; pirms nākamā trieciena ap plkst. 3 to atkal saņēma. ASV kavējot Ukrainai jau apmaksātu Patriot raķešu piegādi, intervijā Bloomberg sacīja Zelenskis; Ukraina mēnesī saņemot 12 Patriot raķetes.
  • Norvēģijas galvaspilsētā Oslo 20. oktobrī sākās jauna sarunu kārta par krievijas kara Ukrainā izbeigšanu, kurā piedalīsies Ukrainas prezidents, Eiropas valstu pārstāvji un ASV prezidenta īpašais sūtnis Witkoff. Tikšanās mērķis ir virzīt diplomātiskos centienus konstruktīvākā gultnē, piesaistot arī Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Polijas, ES un NATO pārstāvjus. Paralēli diplomātiskajām aktivitātēm nerimst asu vārdu apmaiņa starp Ukrainas līderi un ASV prezidentu Trump, kurš kārtējo reizi publiski apvainoja Ukrainas prezidentu nespējā vienoties un kara mērķtiecīgā kavēšanā. Situāciju mēģina gludināt ASV valsts sekretārs Marco Rubio, ar kuru Ukrainas prezidents nule aizvadījis saturīgu telefonsarunu par pretgaisa aizsardzības raķešu Patriot un sistēmas Starshield darbības nodrošināšanu.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai.

 Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News,  www.lsm.lv