LNAK Nedēļas apskats 2026. gada 5.-12. oktobris

Kanādā un ASV

  • Kanāda aizstāv Starptautiskās Krimināltiesas (ICC) neatkarību un starptautisko tiesību principus, reaģējot uz Trump administrācijas noteiktajām sankcijām pret tiesu, kas ietekmē tiesas spēju neatkarīgi izmeklēt un iztiesāt smagus starptautiskus noziegumus. Kā uzsvērusi Kanāda kopīgajā paziņojumā ar citām valstīm 2026. gada 9. oktobrī, sankcijas var būtiski apgrūtināt tiesas darbu, ietekmēt tās darbiniekus un mazināt iespējas saukt vainīgos pie atbildības. Tādēļ Kanādai ir svarīgi turpināt atbalstīt ICC un uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību, vienlaikus saglabājot konstruktīvu dialogu ar ASV, ņemot vērā abu valstu stratēģiski nozīmīgās attiecības. Šāda pieeja ļauj Kanādai aizstāvēt starptautisko tiesiskumu, vienlaikus izvairoties no nevajadzīgas diplomātiskās spriedzes saasināšanas.
  • Otro mēnesi pēc kārtas Kanādas darba tirgus septembrī piedzīvo nodarbinātības kritumu, ekonomikā zaudējot aptuveni 68 000 darbvietu, bezdarba līmenim pieauga līdz 6,5 %. Lielākais darbvietu samazinājums skar jauniešus, izglītības un veselības aprūpes sektorus, kā arī ražošanu, liecinot par darba tirgus vājināšanos un ekonomiskās nenoteiktības pieaugumu. Šīs tendences var ietekmēt Bank of Canada turpmākos lēmumus par procentu likmēm, vienlaikus aktualizējot jautājumus par ekonomikas izaugsmi, jauniešu nodarbinātību un ASV tirdzniecības politikas iespējamo ietekmi uz Kanādas ekonomiku.
  • Kanādas premjerministrs Carney aicina Albertas iedzīvotājus atbalstīt provinces palikšanu Kanādas sastāvā, brīdinot, ka virzība uz neatkarību varētu izraisīt ilgstošu un neskaidru procesu laikā, kad valstij jārisina būtiski ekonomiskās drošības un starptautiskie izaicinājumi. Tuvojoties 19. oktobra referendumam, Carney uzsver nacionālās vienotības nozīmi lielu infrastruktūras projektu īstenošanā, tostarp naftas cauruļvada izbūvē uz Klusā okeāna piekrasti. Referenduma rezultāts var ietekmēt federālo un provinču attiecības, Kanādas ekonomisko integritāti un turpmākās diskusijas par reģionālo autonomiju un konstitucionālajām pilnvarām.
  • Pretrunas Kanādas aizsardzības politikā: lai gan valdība premjerministra Carney vadībā būtiski palielina militāros izdevumus, iepriekš noteiktie budžeta samazinājumi joprojām ierobežo bruņoto spēku ikdienas darbību un uzturēšanu. Ar lielāku finansējumu vien nepietiek — būtiski ir nodrošināt efektīvu līdzekļu sadali starp jauna ekipējuma iegādi, operacionālo gatavību un personāla vajadzībām. Šī situācija ir nozīmīga arī NATO kontekstā, jo Kanādas spēja izpildīt savas saistības ir atkarīga ne tikai no aizsardzības izdevumu apjoma, bet arī no reālajām militārajām spējām un resursu pieejamības.
  • Stelco apstiprina plānu turpināt līdz 500 darbvietu likvidēšanu un apturēt daļu ražošanas Hamiltonas rūpnīcā, neraugoties uz federālās valdības piedāvāto atbalstu un draudiem vērsties tiesā. Federālā valdība uzskata, ka atlaišana pārkāpj 2024. gadā uzņemtās saistības saglabāt darbvietas.
  • Michigan republikāņu Senāta kandidāts Mike Rogers aicina Trump izbeigt tirdzniecības karu ar Kanādu, uzsverot, ka Kanāda nav ASV ienaidnieks un ka muitas tarifi kaitē abu valstu ekonomiskajām attiecībām. Šī nostājas maiņa atspoguļo pieaugošo tirdzniecības konflikta politisko nozīmi Michigan štatā, kura ražošanas un autobūves nozares ir cieši saistītas ar Kanādu. Jautājums kļūst par būtisku faktoru gaidāmajās ASV Senāta vēlēšanās, aktualizējot tarifu ietekmi uz uzņēmumu izmaksām, darbvietām un patērētājiem, kā arī uzsverot Kanādas un ASV ekonomiskās savstarpējās atkarības nozīmi.
  • ASV prezidents Trump 9. oktobrī paziņoja, ka panācis vienošanos ar krievijas diktatoru Putinu par simtiem tūkstošu tonnu dīzeļdegvielas piegādi ASV un pasaules tirgiem. ASV Finanšu ministrija līdz 2027. gada aprīlim atcēlusi sankcijas krievijas dīzeļdegvielas eksportam.
  • Starptautiskais Valūtas fonds paaugstina 2026. gada pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi līdz 3,1 %, vienlaikus brīdinot par riskiem, ko rada pieaugošais valstu parāds, ģeopolitiskie konflikti un mākslīgā intelekta investīciju buma iespējamā korekcija. Lai gan ieguldījumi AI infrastruktūrā pašlaik veicina ekonomikas izaugsmi, pārmērīgas tirgus vērtības un aizņemšanās var palielināt finanšu nestabilitāti, savukārt energoresursu cenu kāpums rada papildu spiedienu uz inflāciju un valstu budžetiem.

Latvijā un Eiropā

  • Latvijas valdība līdz 2026. gada beigām ievieš izdevumu ierobežojumus ministrijās un valsts iestādēs, neskarot algas un būtiskās funkcijas. Tiek ierobežoti tēriņi konsultācijām, pētījumiem, konferencēm un ārpakalpojumiem, lai mazinātu budžeta slogu un veicinātu efektīvāku valsts līdzekļu izmantošanu.
  • Sabiedrības nostāju par Stambulas konvenciju varētu noskaidrot konsultatīvā referendumā, kura rezultāts nebūtu juridiski saistošs, 7. oktobrī pēc tikšanās ar prezidentu Rinkēviču teica premjers Kulbergs (AS). Prezidents norādīja, ka «šis nav jautājums, kas būtu sasteidzams – jaunajai valdībai un parlamentam būs daudz akūtu darbu». VARAM ministrs Tavars (AS) teica, ka patlaban labāk būtu iepauzēt šo jautājumu iespējamo starptautisko seku dēļ.
  • Latvijas valdība atbalsta prettanku mīnu ražotnes izveidi sadarbībā ar Vācijas uzņēmumu Dynamit Nobel Defence, plānojot ražošanas uzsākšanu 2028. gadā. Projekts paredz nodrošināt Nacionālos bruņotos spēkus ar nepieciešamo munīciju, mazināt atkarību no ārvalstu piegādātājiem un attīstīt Latvijas aizsardzības industriju, vienlaikus radot iespējas produkcijas eksportam.
  • Premjers Kulbergs (AS) 5. oktobrī aicināja neatbalstīt ieceri straumēšanas platformām noteikt pienākumu vismaz 3,5% no Latvijā gūtajiem ieņēmumiem ieguldīt vietējā saturā. Viņš esot domas mainījis, jo tas var kaitēt attiecībām ar ASV. Kino nozare un kultūras ministrija iebilst, jo regulējums nozarei gadā dotu 600 000 līdz miljonu eiro. Iepriekš – septembra beigās Saeimas komisija atbalstīja jauno nodevu.
  • Ārlietu ministre Braže (JV) sākusi procesu krievu žurnālista Leonīda Ragozina iekļaušanai Latvijai nevēlamo personu sarakstā.
  • Saeima 10. oktobrī noteica aizliegumu pašvaldību deputātiem izbraukt uz krieviju un baltkrieviju un šķērsot to teritoriju tranzītā. Saeima nolēma arī, ka krievijas un baltkrievijas pilsoņi nevarēs iegūt būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi kritiskās infrastruktūras objektos.
  • No 13. oktobra dzelzceļa infrastruktūras maksa krievijas graudu tranzītam pieaugs vidēji par 25%. Ārlietu ministre Braže (JV) 12. oktobrī atkārtoti aicināja aizliegt krievijas graudu importu un tranzītu ES.
  • Latvijas preču eksports uz krieviju un baltkrieviju līdz augustam pieaudzis par 23,1% līdz 800,6 miljoniem eiro, bet imports sarucis gandrīz uz pusi līdz 48 miljoniem eiro. Lielu daļu eksporta uz krieviju veido dzērieni un alkohols 309,5 miljonu eiro vērtībā.
  • airBaltic ieņēmumi pirmajā pusgadā palielinājušies par 14,2% līdz 399,2 miljoniem eiro; zaudējumi pieauguši no 1,7 miljoniem eiro pērn līdz 128,2 miljoniem šogad. Rentabilitāti pasliktināja valūtas kursu svārstības, lielāks nolietojums flotes paplašināšanas dēļ un augstākas finansēšanas izmaksas. ASV tiesa atļāvusi airBaltic restrukturizācijas laikā turpināt pamatdarbību.
  • Bruņoti un maskās tērpti pavadoņi pie baltkrievijas robežas mēģinājuši ievest Latvijā vismaz 20 migrantus un draudējuši NBS karavīriem, 6. oktobrī ziņoja NBS. Valdība nolēma pagarināt Latvijas austrumu pierobežā īstenoto nelegālās migrācijas apkarošanas operāciju Vilkatis līdz šā gada beigām. Tikmēr Igaunija pastiprinājusi pārbaudes uz robežas ar Latviju, jo pieaug nelegālo migrantu plūsma. Kopš jūlija aizturēti 303 cilvēki, no kuriem 93 nodoti Latvijai.
  • Latvijas un Igaunijas premjerministri Kulbergs un Mihals, un Lietuvas prezidents Nausēda 10. okrobrī kopīgā vēstulē aicināja ES aizliegt krievijas graudu tranzītu caur bloka valstīm.
  • Igaunija no ASV saņēmusi 13 izlūkošanas dronus Skydio X10D robežas novērošanai. Dronu iegādi finansējis ASV Valsts departaments.
  • Igaunijas prezidenta amatā 12. oktobrī stājās bijusī tiesībsardze Ille Madise. Viņa ir otrā sieviete Igaunijas prezidenta amatā.
  • Polijas policija izmeklē iespējamus atentāta mēģinājumus pret premjerministru Tusku un aizsardzības ministru Kosiņaku-Kamišu, svētdien paziņoja Polijas Iekšlietu ministrija.
  • Hakeri uzlauzuši Dānijas iedzīvotāju centrālo reģistru un piekļuvuši 8,8 miljonu cilvēku vārdiem, adresēm un personas kodiem.
  • Melnajā jūrā pie Bulgārijas 6. oktobrī dronu uzbrukumos cietuši divi tirdzniecības kuģi, viens no tiem nogrimis. Tā apkalpe tiek uzskatīta par bezvēsts pazudušu, no otra kuģa izglābti 18 cilvēki.
  • Bijušais Vācijas ārējā izlūkdienesta vadītājs Augusts Hannings aizturēts aizdomās par spiegošanu citas valsts labā. Hannings bija Latvijas PNB bankas padomes loceklis. Hannings esot gadiem ilgi uzturējis kontaktus ar ietekmīgu Ķīnas ģenerāli.
  • Zviedrija decembra sākumā nosūtīs uz Poliju Patriot pretgaisa aizsardzības sistēmu, lai aizsargātu NATO loģistikas centru Žešovā, 6. oktobrī ziņoja Zviedrijas bruņotie spēki.
  • Lielbritānijas premjerministrs Bērnems 12. oktobrī publiskotā raidierakstā atklāja, ka saņēmis apstiprinājumu par krievijas iejaukšanos 2016. gada Brexit referendumā.
  • Eiropas Komisija 7. oktobrī paziņoja par 1,24 miljardus eiro aizsardzības atbalsta piešķiršanu Ukrainai.
  • ES dalībvalstu vēstnieki 7. oktobrī apstiprināja līdz šim plašāko sankciju paketi pret krieviju; tās vēl jāapstiprina ES ārlietu ministriem 12. oktobrī.

Kaŗš Ukrainā

  • Ukrainas dronu uzbrukumā naktī uz 6. oktobri aizdegusies maskavas apgabala lielākā naftas bāze Volodarsk. Objektā gadā pārkrauj ap trim miljoniem tonnu naftas produktu.
  • Agresorvalsts raķešu un dronu uzbrukumos Ukrainai 7. oktobrī nogalināti vismaz 23 cilvēki – Prilukos raķete sagrāva piecstāvu dzīvojamo ēku un nogalināja vismaz 19 cilvēkus, tai skaitā piecus bērnus. Kādā citā krievijas triecienā diviem pasažieru autobusiem Kramatorskā 10. oktobrī no rīta nogalināti vairāk nekā 30 cilvēki.
  • 10. oktobrī Trump teica, ka Ukrainai vajadzīgs jauns prezidents, jo Zelenskis nespēj panākt vienošanos ar krieviju. Tikmēr krievijas triecienā tajā pašā dienā Zaporižjā nogalināti 20 cilvēki. Zelenskis, komentējot Trump paziņojumu, teica, ka Ukraina ir gatava rīkot prezidenta vēlēšanas, ja krievijas diktators putins piekritīs 60 dienu pamieram.
  • Pēc Ukrainas dronu uzbrukumiem krievijā līdz 11. oktobrim slēgts jau trešais krievu tehnoloģiju milža Yandex datu centrs četru dienu laikā. Uzbrukumi aktualizē krievijas digitālās infrastruktūras ievainojamību un parāda, kā triecieni tehnoloģiskajiem objektiem var ietekmēt gan civilos pakalpojumus, gan potenciāli informācijas operācijas. Tomēr pagaidām nav neatkarīgu pierādījumu, ka šie triecieni būtu būtiski mazinājuši krievijas propagandas botu aktivitāti.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai.

 Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News,  www.lsm.lv