LNAK Nedēļas apskats 2026. gada 27. jūlijs-3. augusts
Kanādā un ASV
- Kanādas federālā un Ontario provinces valdība ir paziņojušas par jaunu 5 miljonu dolāru vērtu programmu “GoEU”, lai palīdzētu vietējiem uzņēmumiem paplašināt darbību un meklēt eksporta iespējas Eiropā. Šis solis ir sperts, reaģējot uz ASV prezidenta nesen noteiktajiem 50 % tarifiem dažādām Kanādas precēm, kas nopietni ietekmē abu valstu tirdzniecības attiecības. Toronto Biznesa attīstības centrs atlasīs un atbalstīs līdz 70 uzņēmumiem, prioritāti piešķirot tādām nozarēm kā automobiļu un tērauda rūpniecība, kuras šobrīd saskaras ar vislielāko tarifu spiedienu.
- Kanādas federālā valdība un Albertas provinces valdība ir parakstījušas vienošanos, kas nodrošinās vietējām pašvaldībām piekļuvi 510 miljoniem dolāru lielam federālajam finansējumam ūdenssaimniecības un infrastruktūras attīstībai, lai paātrinātu mājokļu celtniecību. Provinces valdība līdzfinansēs šo iniciatīvu, ieguldot līdz pat 428 miljoniem dolāru un sedzot vismaz trešdaļu no attiecināmajām projektu izmaksām.
- Kritiķi un finanšu analītiķi pārmet Kanādas liberāļu valdībai caurredzamības trūkumu saistībā ar tās vērienīgajiem vasaras tēriņu paziņojumiem, kuros pietrūkst detalizēta plānojuma. Saskaņā ar Desjardins ekonomista aplēsēm, federālā valdība kopš pēdējā finanšu pārskata aprīlī ir apsolījusi jaunas investīcijas vairāk nekā 40 miljardu dolāru apmērā nākamajai desmitgadei. Kamēr opozīcija brīdina par deficīta pieaugumu, Finanšu ministrijas pārstāvis aizstāv valdības rīcību, norādot uz nepieciešamību reaģēt operatīvi un laicīgi uz neparedzamiem globālās ekonomikas pagriezieniem.
- Aptuveni 10 000 Kanādas federālā sabiedriskā sektora darbinieku pieteicās valdības priekšlaicīgas pensionēšanās veicināšanas programmai. Šī iniciatīva ir daļa no premjerministra Carney valdības plāna trīs gados samazināt valsts pārvaldes darbinieku skaitu par 4,5 % jeb 16 000 darbavietu. Arodbiedrības ir iesniegušas sūdzības darba strīdu tribunalā, paužot nopietnas bažas, ka šāda rīcība izraisīs kompetences trūkumu un negatīvi ietekmēs iedzīvotājiem sniegtos pakalpojumus.
- Kanādas federālā valdība savā jaunajā nacionālajā pārtikas drošības stratēģijā ir apņēmusies ieguldīt simtiem miljonu dolāru, lai ievērojami paplašinātu valsts pārtikas pārstrādes nozari. Pašlaik liela daļa Kanādā izaudzētās produkcijas tiek eksportēta uz ārvalstīm apstrādei un pēc tam ievesta atpakaļ, tādēļ vietējās pārstrādes palielināšana varētu dot miljardiem dolāru lielu grūdienu ekonomikai un stiprināt valsts pārtikas suverenitāti. Nozares pārstāvji un investori uzsver, ka sekmīgai mērķu sasniegšanai ir nepieciešams piesaistīt vairāk kapitāla ražotnēm, kā arī risināt nodokļu sloga un stingrā regulējuma jautājumus.
- Kanādas ekonomika maijā pieauga par 0,3%, uzrādot kāpumu otro mēnesi pēc kārtas un novēršot bažas par recesiju. Izaugsmi 13 no 20 nozarēm vadīja naftas un gāzes ieguves sektors. Ekonomisti gan norāda uz vienreizēju faktoru ietekmi un prognozē nemainīgas procentu likmes līdz gada beigām.
- Nesen izveidotais Kanādas Ārvalstu ietekmes pārredzamības birojs un tā reģistrs stājas spēkā 2026. gada 4. augustā, komisāra Anton Boegman vadībā. Biroja mērķis ir nodrošināt atklātību par leģitīmām ārvalstu ietekmes aktivitātēm, savukārt slēptas iejaukšanās novēršana paliek nacionālās drošības dienestu ziņā. Ikvienam, kurš darbojas ārvalstu uzdevumā, lai ietekmētu Kanādas amatpersonas, ir jāreģistrējas, pretējā gadījumā draud sods līdz pat miljonam dolāru. Jautāts par to, vai ārvalstu goda konsuliem, no kuriem daudzi ir bijušie federālie politiķi vai valdības amatpersonas, būs jāreģistrējas, Boegman norādīja, ka akreditētiem diplomātiem tas nebūs jādara, taču attiecībā uz ārvalstu valdību ieceltiem goda konsuliem viņš vērtēs katra gadījuma specifiku.
- ASV prezidents Trump 2. augustā paziņoja, ka atliek jaunus triecienus Irānai, lai dotu iespēju diplomātiskām sarunām.
- ASV Senāts ar pārliecinošu balsu vairākumu (86 pret 12) ir atbalstījis pirmo procedūras balsojumu, lai virzītu tālāk jaunu un vērienīgu sankciju likumprojektu pret krieviju un Irānu. Šim tiesību aktam ir dots nesen mūžībā aizgājušā republikāņu senatora Lindseja Greiema vārds, kurš bija galvenais šo stingro ierobežojumu arhitekts. Likumprojekts paredz paplašināt ASV prezidenta pilnvaras, ļaujot noteikt līdz pat 100% muitas tarifus un sankcijas piecām lielākajām valstīm, kas iepērk krievijas energoresursus vai palīdz maskavai apiet noteiktos ierobežojumus.
Latvijā un Eiropā
- Prezidents Rinkēvičs 29. jūlijā Rīgas pilī tikās ar Austrālijas ģenerālgubernatori Sam Mostyn, kura līdz 30. jūlijam uzturas oficiālā vizītē Latvijā. Rinkēvičs ar Mostyn pārrunājuši sadarbību ekonomikā, zinātnē un aizsardzības industrijā, kā arī atbalstu Ukrainai. Šī ir pirmā Austrālijas augstākās amatpersonas vizīte Latvijā abu valstu 35 gadus ilgajās diplomātiskajās attiecībās.
- Partiju reitingos jūlijā par populārāko politisko spēku kļuvis premjera Kulberga Apvienotais saraksts ar 12,2% atbalstu. Otrajā vietā ir Suverēnā vara/Jaunlatvieši ar 11,4%, tai seko Latvija pirmajā vietā ar 10% un Progresīvie ar 9%. NA reitings saglabājies 5,5%, JV pieaudzis līdz 4,3%, bet ZZS nokritusi līdz 2,9% un izlēmušo vēlētāju pārrēķinā paliktu ārpus Saeimas. Neizlēmušo īpatsvars sarucis līdz 23,4%.
- Valdība 28. jūlijā apstiprināja slimnīcu tīkla reformu. No 2027. gada līdzšinējo piecu līmeņu vietā būs trīs – lokālās, reģionālās un daudzprofilu slimnīcas. Sarežģītākos pakalpojumus koncentrēs lielākajās slimnīcās, bet lokālajās saglabās diennakts neatliekamo palīdzību un pamata aprūpi.
- 29. jūlijā Rīgā tiesas priekšā stājās veikala apsargs Igors Andrejevs, kuru apsūdz spiegošanā krievijas specdienestu interesēs, kā arī huligānismā un laupīšanā. Prokuratūras ieskatā viņš aptuveni gadu vāca informāciju par cilvēkiem un auto ar Ukrainu atbalstošu simboliku un nodeva to ar Baltijas antifašistiem saistītai personai.
- Latvijā tiesas priekšā stājies 73 gadus vecais finansists Jevgenijs Okss, kurš tiek apsūdzēts par spiegošanu krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) uzdevumā, vācot publiski pieejamu informāciju par diviem Latvijas iedzīvotājiem. Apsūdzētais savu vainu neatzīst, uzskatot, ka atklātu datu apkopošana nav uzskatāma par noziegumu, tomēr Krimināllikums paredz atbildību par jebkādu ziņu nodošanu ārvalstu izlūkdienestiem. Okss ir viens no četriem prokremliskās organizācijas “Baltijas antifašisti” pārstāvjiem, pret kuriem celtas apsūdzības spiegošanā, un šī lieta iezīmē vispārēju kriminālprocesu skaita pieaugumu Latvijā par darbībām krievijas interesēs.
- Latvijas iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) rosinās dienesta pārbaudi pret Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku saistībā ar sistemātiskiem pārkāpumiem policijas darbā, kas grauj sabiedrības uzticību. Lēmums pieņemts pēc diviem pēdējo dienu smagiem incidentiem, kad kāds policists ārpus darba laika Priekulē līdz nāvei nosita vīrieti, bet cita policijas darbiniece Aizkrauklē stiprā alkohola reibumā izraisīja avāriju un mēģināja slēpties. Valsts policijas priekšnieks Ruks paziņojis, ka neredz iemeslu atkāpties no amata, jo izkontrolēt katra darbinieka brīvo laiku esot neiespējami, savukārt Iekšlietu darbinieku arodbiedrība aicina nesākt politiskas “raganu medības”.
- Latvija un Ukraina 30. jūlijā parakstīja memorandus par dronu un duālā pielietojuma tehnoloģiju attīstību Latvijā.
- Lietuva uz Latvijas robežu nosūtījusi 20 robežsargus ar dienesta suņiem, lai palīdzētu ierobežot nelegālo migrāciju no Baltkrievijas.
- Lietuva izstrādā rīcības plānu gadījumam, ja airBaltic finanšu grūtību dēļ samazinātu vai pārtrauktu reisus no Lietuvas, paziņoja Lietuvas Satiksmes ministrija.
- Lietuvas robežsargi 27. jūlijā atklāja tuneli, kas ved no Baltkrievijas uz Lietuvu, un novērsa 20 cilvēku mēģinājumu pa to iekļūt valstī.
- Bulgārijas Valsts nacionālās drošības aģentūra savā ikgadējā pārskatā ir oficiāli atzinusi krieviju par nozīmīgāko ilgtermiņa stratēģisko un potenciālo apdraudējumu NATO un Eiropas Savienībai. Izlūkdienests brīdina par pastiprinātām kremļa hibrīdkara aktivitātēm Melnās jūras reģionā, tostarp mērķtiecīgu dezinformācijas izplatīšanu un kiberuzbrukumiem Bulgārijas kritiskajai infrastruktūrei. Ziņojumā īpaši uzsvērta nepieciešamība steidzami stiprināt valsts pretizlūkošanas spējas un ciešāku sadarbību ar sabiedrotajiem, lai neitralizētu krievijas mēģinājumus destabilizēt politisko situāciju valstī.
- Polija tuvākajā laikā izskatīs iespēju nodot Ukrainai papildu raķetes pretgaisa aizsardzības sistēmām “Patriot”. Tā 30. jūlijā pavēstīja Polijas premjerministrs Donalds Tusks. Ar šo paziņojumu premjers nāca klajā drīz pēc tam, kad Polijas austrumos nogāzās krievijas spārnotā raķete H-101. Raķeti krievija raidīja uz Ukrainu.
- Spānija nosūtījusi armiju uz Seutas eksklāvu pēc tam, kad simtiem migrantu no Marokas, peldot pāri robežai, nelegāli iekļuva tās teritorijā. Itālijas valdība asi kritizējusi Madridas migrācijas politiku un drošības apsvērumu dēļ aicinājusi slēgt Šengenas zonu Spānijai. Spānija un Maroka ir vienojušās par paātrinātu migrantu atpakaļraidīšanas procedūru, lai stabilizētu situāciju.
- Eirozonas iekšzemes kopprodukts (IKP) 2026. gada otrajā ceturksnī palielinājies par 0,4%, pārsniedzot sākotnējās prognozes un uzrādot ekonomikas noturību par spīti ASV un Irānas kara izraisītajam energoresursu cenu šokam. Visstraujāko ceturkšņa izaugsmi Eiropā piedzīvojusi Īrija ar 3,9% kāpumu, kam seko Lietuva (+1,7%) un Zviedrija (+1,4%), kamēr Dienvideiropā spēcīgu sniegumu turpinājusi Spānija (+0,7%). Turpretī lielākajās eirozonas ekonomikās, piemēram, Vācijā, Francijā un Itālijā, izaugsme bijusi daudz mērenāka (0,2%), turklāt reģionā atkal sāk pieaugt inflācijas spiediens, kas var likt Eiropas Centrālajai bankai pārskatīt procentu likmes.
Kaŗš Ukrainā
- 28. jūlijā pēc tikšanās Baltajā namā ar ASV prezidentu Trump Ukrainas prezidents Zelenskis sacīja, ka apspriesta Patriot pārtvērējraķešu ražošanas licencēšana un iespējams gaisa pamiera priekšlikums krievijai. Ukrainas armija ziņoja, ka pēc dronu uzbrukumiem aizdegusies krievijas degvielas krātuve Prioritet Udmurtijā, vairāk nekā 1300 kilometru no Ukrainas robežas. Ukrainas droni naktī uz 28. jūliju uzbrukuši arī objektiem Maskavas apgabalā un okupētajā Krimā.
- Ukraina ir pastiprinājusi tāldarbības dronu uzbrukumus krievijas e-komercijas giganta “Wildberries” loģistikas centriem, vienas dienas laikā vēršoties pret noliktavām Penzā, Sarapulā un Zamuļankas ciemā. Šīs kampaņas mērķis ir iznīcināt resursus, kas tiek izmantoti militārām vajadzībām, kā arī vājināt krievijas ekonomiku un putinam pietuvināto personu loku. Kopš jūlija vidus triecieni doti jau desmit noliktavām, iznīcinot aptuveni 10% no uzņēmuma kopējiem resursiem, un šo operāciju plānošanā Ukraina izmanto arī ASV un Francijas sniegtos izlūkdatus.
- Agresorvalsts masveida raķešu un dronu uzbrukumos visā Ukrainā nogalināti vismaz astoņi civiliedzīvotāji un vairāk nekā 50 ievainoti, agresoram raidot 74 raķetes un 284 bezpilota lidaparātus. Smags trieciens pieredzēts Radušnes ciemā pie Krivijrihas, kur ballistiskā raķete pilnībā sagrāva dzīvojamo māju, laupot dzīvību vismaz pieciem vienas ģimenes locekļiem. Gaisa uzbrukumu viļņi skāra arī Kijivu, Poltavu, Harkivu un rietumu pilsētu Ļvivu, turklāt šo triecienu laikā Polijas austrumos, visticamāk, nogāzās nomaldījusies krievijas raķete.
- Bijušais Ukrainas aizsardzības ministrs Mihailo Fedorovs intervijā atklājis, ka viņa atlaišanas galvenais iemesls bija centieni pārveidot un sakārtot valsts militāro iepirkumu un konkursu sistēmu. Pēc viņa teiktā, šīs institucionālās reformas izsauca lielu neapmierinātību ietekmīgās personās, kuras sāka mērķtiecīgi sēt negatīvismu mediju telpā un ap prezidentu Zelenski. Šomēnes Fedorovu amatā nomainīja bijušais Ukrainas drošības dienesta vadītājs Jevhenijs Hmara, savukārt pati valdība nesen piedzīvoja pilnīgu sastāva nomaiņu politiskās stratēģijas maiņas dēļ.
(!) Aicinām rīkoties: LNAK mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai.
Jānis Lielāmers
LNAK Sabiedrisko attiecību nozare
Ziņu avoti: CBC News, The Canadian Press
