LNAK Nedēļas apskats 2026. gada 17.-24. augusts

Kanādā un ASV

  • Kanādas uzņēmumi un nozaru vadītāji gatavojas 50% ASV tarifu triecienam pēc tam, kad abu valstu tirdzniecības sarunas pēdējā brīdī sabruka. Vietējie uzņēmēji prognozē smagus zaudējumus un pieprasa steidzamu, efektīvu valdības atbalstu. Situāciju var vēl vairāk sarežģīt Kanādas solītie atbildes tarifi ASV precēm, kas draud paaugstināt ražošanas izejvielu izmaksas tepat uz vietas.
  • Tirdzniecības sarunām sabrūkot, 22. augustā pusnaktī stājās spēkā ASV prezidenta Trump noteiktie 50% tarifi aptuveni 28 miljardus dolāru vērtām Kanādas precēm. Kanādas premjerministrs Mark Carney paziņoja par sarunu pārtraukšanu un delegācijas atsaukšanu, norādot, ka ASV pēdējā brīdī izvirzīja netaisnīgus nosacījumus, kas apdraudētu valsts suverenitāti un galvenās rūpniecības nozares. ASV tirdzniecības pārstāvis Jamieson Greer turpretī apgalvoja, ka tieši Kanāda atteicās noslēgt vienošanos un izvirzīja jaunas prasības. Kamēr lielākā daļa Kanādas provonču premjeru, piemēram, Scott Moe, Wab Kinew un David Eby, stingri atbalsta lēmumu neparakstīt sliktu darījumu un gatavojas tam pretoties, Albertas premjere Danielle Smith aicina abas puses nekavējoties atgriezties pie sarunu galda. Kanādas valdība plāno ieviest tādus pašus atbildes tarifus ASV precēm.
  • Vācijas kuģubūves uzņēmums TKMS ir gatavs palīdzēt Kanādai būvēt mazākus karakuģus jeb korvetes vietējās kuģu būvētavās, izmantojot savu dizainu. TKMS vadītājs norāda, ka pieaugošā pieprasījuma dēļ Eiropas militārajai rūpniecībai ir jāsadarbojas, un kā piemēru min neseno partnerību ar Spānijas Navantia. Lai gan Kanādas 12 jaunās zemūdenes tiks būvētas Vācijā, jo valstij trūkst nepieciešamo tehnoloģiju, korvešu būvniecībā Kanāda varētu darboties kā galvenais darbu veicējs. Kanādas jūras spēki un aizsardzības eksperti atbalsta šādu ideju, jo valstij ir nepieciešams strauji papildināt floti krasta līniju aizsardzībai.
  •  Līdz Albertas referendumam, kuŗā iedzīvotājiem jāizlemj, vai viņi grib palikt Kanādas sastāvā vai rīkot referendumu par izstāšanos, atlikušas 60 dienas, un kampaņas tagad galvenokārt koncentrējas uz vēlētāju mobilizāciju, nevis pārliecināšanu, jo aptaujās stabili vada vienotības piekritēji. Neatkarības aizstāvji Let Alberta Decide un Alberta Prosperity Project ar Mitch Sylvestre rīko mītiņus un organizē transportu uz iecirkņiem. Savukārt provinces vienotības aizstāvji Thomas Lukaszuk no Forever Canadian un Stephen Carter no Alberta’s Voice izmanto kampaņas autobusus, radio reklāmas un brīvprātīgo tīklus, lai uzrunātu neizlēmušos vēlētājus.
  • Canadian Real Estate Association (CREA) ziņo, ka jūlijā mājokļu pārdošanas apjomi Kanādā kritās par 5,3%, salīdzinot ar pagājušo gadu, taču tirgus kļūst līdzsvarotāks. Vidējā mājokļa cena valstī sasniedza CAD 674 819, kas ir neliels pieaugums par 0,2%.
  • CBC news ziņo, ka  krievijas propagandas tīkli un citi ārvalstu spēki internetā aktīvi veicina nesaskaņas saistībā ar Alberta separātisma debatēm. Pētnieki ziņo, ka šīs kampaņas mērķis ir izmantot reģionālās domstarpības, lai grautu uzticību Kanādas demokrātiskajiem procesiem un valsts iestādēm pirms gaidāmā referenduma.
  • ASV prezidents Trump 17. augustā draudēja bombardēt Omānu, ja tā traucēs panākt vienošanos ar Irānu par Hormuza šaurumu. Viņš arī aicināja Irānu padoties.
  • ASV prezidents Trump popularitātes reitings nokritis līdz zemākajam līmenim viņa prezidentūras laikā — viņa darbu atbalsta 33%, bet neatbalsta 64% amerikāņu.

Latvijā un Eiropā

  • Naktī uz 23. augustu Latviju skāra spēcīgākā vasaras vētra kopš 1966. gada. Svētdienas rītā elektroapgāde bija traucēta vairāk nekā 277 000 mājsaimniecību. Jelgavā 22. augusta vakarā vētrā gāja bojā viens cilvēks. Mediķi palīdzējuši 14 cietušajiem; ugunsdzēsēji glābēji saņēma vairāk nekā 2900 izsaukumu. Arī Lietuvu skāra spēcīga vētra, kurā gāja bojā viens cilvēks un bez elektrības palika vairāk nekā 215 000 mājsaimniecību.
  • Lai var turpināt lidot. Saeima 20. augsutā piekrita pagarinātairBaltic valsts aizdevuma atmaksas termiņu līdz gada beigām un atbalstīja papildu obligāciju iespējamo iegādāšanos līdz 30 miljonu eiro apmērā un esošo obligāciju procentu maksājumu kapitalizāciju. Par likumu balsoja 54 AS, JV, NA un Pro deputāti, pret  21 ZZS un pie frakcijām nepiederošs deputāts, bet LPV nepiedalījās balsojumā.
  • Premjerministrs Kulbergs (AS) 17. augustā Politico teica, ka ES nākamajā budžetā Latvijai jāpiešķir papildu 7 miljardi eiro aizsardzības un krievijas kara ekonomisko seku segšanai.
  • Pēc CSDD kiberuzbrukuma 19. augustā atkāpās direkcijas padome un valde. Ģenerālprokuratūra pēc prezidenta Rinkēviča lūguma sākusi pārbaudi par CSDD amatpersonu un darbinieku iespējamu nolaidību saistībā ar 1,2 miljonu cilvēku un 200 000 juridisko personu datu noplūdi.
  • Latvijā šā gada pirmajā pusē piedzimuši 5547 bērni — par 4,5% mazāk nekā pirms gada. Nomira 13 384 cilvēki, bet iedzīvotāju skaits 1. jūlijā bija 1,832 miljoni.
  • Aizsardzības ministrs Melnis 17. augustā paziņoja, ka ieoriekš Rugājos notriektais drons ielidojis no baltkrievijas. Viņš arī atzina, ka iepirktajiem pārtvērējdroniem sākotnēji nebija iegādātas kaujas galviņas, taču nolaidību nesaskata. Prezidents Rinkēvičs 17. augustā pēc vizītes uz Latvijas–baltkrievijas robežu paziņoja, ka robežsardzei ātrai reaģēšanai vajadzīgi vismaz 200 papildu darbinieku. Operācijas Vilkatis pirmajā nedēļā no nelikumīgas Latvijas–baltkrievijas robežas šķērsošanas atturēti 450 cilvēki. 18. aigustā aizturēts arī viens pārvadātājs.
  • Jaunsardzes centra rīkotajā bezpilota gaisa kuģu nometnē Kuldīgas novada Dzeldā 27 jaunieši apguva praktiskas drona vadīšanas, meža izlūkošanas un maskēšanās prasmes. Desmit dienu laikā valsts aizsardzības mācības audzēkņi apguva arī teorijas pamatus par dronu uzbūvi un gaisa telpas noteikumiem. Kā norāda instruktors Dāvis Piuss, pēc sekmīgu teorētisko un praktisko testu nokārtošanas jaunieši saņem apliecību, kas sniedz kategoriju arī civilo dronu pilotēšanai.
  • AirBaltic obligāciju turētāji 17. augustā atbalstīja 14. augusta un 14. novembra procentu maksājumu kapitalizāciju – katrs 13,775 miljonu eiro maksājums tiks pieskaitīts obligāciju pamatsummai. Par uzņēmumam nepieciešamo 225 miljonu eiro pagaidu finansējumu šajā sapulcē nelēma.
  • Valsts drošības dienests 10. augustā rosināja sākt kriminālvajāšanu pret nepilsoni, kurš TikTok regulāri atbalstījis ideju par Daugavpils atdalīšanu no Latvijas.
  • Latvijā aizturēti trīs cilvēki, kuri tiek turēti aizdomās par Tallinā esošā aizsardzības rūpniecības uzņēmuma Milrem Robotics ēkas dedzināšanā, kas specializējas sauszemes militārās tehnikas izstrādē. Starp uzņēmuma produktiem ir robotizētā kaujas mašīna “VECTOR”, robotizētā daudzfunkcionālā platforma “THeMIS” un citi. 2023. gadā ERR ziņoja, ka “Milrem Robotics” kontrolpaketi iegādājas “EDGE Group PJSC” ar galveno mītni Apvienotajos Arābu Emirātos.
  • Centrālā statistikas pārvalde no 20. augusta sākusi reizi mēnesī publicēt to Latvijā reģistrēto uzņēmumu sarakstu, kuri eksportē preces uz krieviju vai baltkrieviju vai importē preces no šīm valstīm. Sarakstā ir ap 170 uzņēmumu.
  • Krāslavā robežsargi 20. augustā konstatēja 28 personas, kuras nelikumīgi šķērsojušas valsts robežu caur izraktu pazemes tuneli no Baltkrievijas. Tas ir otrais pazemes tunelis, kas atrasts uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.
  • Lietuvas jaunais premjerministrs Mindaugs Sinkevičs 20. augustā ieradies vizītē Latvijā, lai stiprinātu abu valstu attiecības un spriestu par Eiropas Savienības ārējās robežas stingrāku kontroli. Sinkevičam ar Latvijas premjeru Andri Kulbergu (“Apvienotais saraksts”) bija ieplānots arī Latvijas un Baltkrievijas robežas apmeklējums, bet nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ pēcpusdienā tas tika atcelts.
  • Iepriekš neizziņotās mācībās NATO šonedēļ virs Polijas un Baltijas valstīm pārbauda gaisa aizsardzības spējas, 19. augsutā apstiprināja ASV gaisa spēku Eiropā pārstāvis.
  • Turcijas prezidents Erdogans paziņojis, ka pievienošanās Eiropas Savienībai valstij vairs nav prioritāte, bet no dalības perspektīvas neatsakās.
  • Simtiem cilvēku 24. augustā Rīgā piedalījās Ukrainas Neatkarības dienai veltītajā gājienā Saulespuķu ceļš. Gājiens notika jau piekto reizi.
  • Ziemeļvalstu un Baltijas valstu līderi, tai skaitā premjers Kulbergs (AS), 23. augustā ieradās Kijivā pirms Ukrainas Neatkarības dienas un Labās gribas koalīcijas sanāksmes.

Kaŗš Ukrainā

  • Pie Ukrainas un baltkrievijas robežām krievija izveidojusi desmit bāzes ar vismaz 59 jaunām reaktīvo dronu palaišanas iekārtām, vēsta The Telegraph; jaunās paaudzes droni varētu sasniegt arī Baltijas valstis.
  • Ukrainas Gaisa spēki 17. augustā ziņoja, ka krievijas Banderol raķete no Odesas apgabala ielidojusi Moldovā; netālu no Telmazas vēlāk eksplodēja pagaidām neidentificēts lidaparāts.
  • Ukrainas prezidents Zelenskis 18. augustā aizsardzības ministra amatam izvirzīja līdzšinējo pienākumu izpildītāju Jevhenu Hmaru, bet ārlietu ministra amatam – Andriju Sibihu. Abas kandidatūras vēl jāapstiprina parlamentam.
  • Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka Ziemeļkoreja gatavojas nosūtīt uz krieviju 30 000–50 000 karavīru. Pašlaik krievijā atrodoties ap 8500. Tikmēr krievijā degviela pieejama 28% benzīntanku, vēsta kremlim lojālais laikraksts Izvestija.
  • Ukraina un krievija ir veikušas vēl vienu karagūstekņu apmaiņu, 19. augustā paziņoja Ukrainas prezidents Zelenskis. Apmaiņas laikā dzimtenē atgriezās 103 ukraiņu karavīri.
  • Ukrainas pretkorupcijas birojs 19. augustā veicis kratīšanas Zelenska biroja vadītāja vietnieces Irinas Mudras, deputāta Vadima Stolara un citu personu īpašumos saistībā ar iespējamu 2,9 miljonu eiro atmazgāšanas shēmu. Mudrai izvirzīta apsūdzība; Zelenskis viņu atbrīvoja no amata.
  • 21. augustā krievija ar trieciendroniem uzbrukusi tirdzniecības centram Ukrainas pilsētā Krivijrihā, kur nogalināti vismaz 15 cilvēki. Uzbrukumā ievainoti vairāk nekā 130 cilvēku, to vidū vismaz 22 bērni.
  • Ukrainas dronu uzbrukumā 23. augustā Orenburgā aizdedzies krievijas interneta tirdzniecības platformas Ozon lielākais loģistikas centrs. Dienu iepriekš Ukraina uzbruka Ozon centram Samaras apgabalā. Tikmēr krievijas dronu uzbrukumā tirdzniecības centram Krivijrihā 21. augustā nogalināti vismaz 16 cilvēki un vairāk nekā 130 ievainoti, tai skaitā 22 bērni.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai.

 Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News,  www.lsm.lv