LNAK Nedēļas apskats 2026. gada 1.-8.jūnijs

Kanādā un ASV

  • Tradīcijām bagātā ceremonijā, sabiedrībā zināma juriste un cilvēktiesību aizstāve Louise Arbour 8. jūnijā tika iecelta par Kanādas 31. ģenerālgubernatori. Arbour loma lielākoties ir ceremoniāla un simboliska, lai gan tā ietver dažas ļoti nozīmīgas juridiskas funkcijas, ko varētu izmantot politiskas krīzes laikā. Arbour kalpos kā neitrāls, nacionāls vienotājs un konstitucionālās kārtības sargs.
  • Kanādas premjerministrs Carney saka, ka viņš nav pārsteigts par Trump administrācijas plānu piemērot jaunas importa nodevas. 2. jūnijā ASV Tirdzniecības pārstāvja Jamieson Greer’s birojs publicēja ziņojumu, kurā tika uzskaitītas daudzas valstis, tostarp Kanāda, kurām esot dažāda līmeņa neefektīvi likumdošanas noteikumi attiecībā uz precēm, kas ražotas ar piespiedu darbu (forced labour). Ziņojums apsūdzēja Kanādu un vēl dažas citas valstis par to, ka tās neesot spējušas “efektīvi piemērot” importa aizliegumus šādām precēm. Rezultātā ASV piedāvā jaunu 10% nodevu Kanādai un citiem, lai gan muitas nodoklis neattieksies uz precēm, kas atbilst Kanādas-ASV-Meksikas nolīgumam (CUSMA), tas nozīmē, ka liela daļa Kanādas eksportu uz ASV būs atbrīvota no šīs nodevas.
  • Kanāda ir oficiāli paziņojusi ASV un Meksikai, ka vēlas, lai trīs valstu brīvās tirdzniecības līgums tiktu atjaunots. Kanādas-ASV Tirdzniecības ministrs Dominic LeBlanc, vēstulē saviem Amerikas un Meksikas kolēģiem, teica, ka valsts cenšas atjaunot Kanādas-ASV-Meksikas līgumu (CUSMA), kas tiks pārskatīts 1. jūlijā. LeBlanc 2. jūnijā devās uz Vašingtonu kopā ar Kanādas galveno sarunu vedēju Janice Charette, lai tiktos ar ASV Tirdzniecības pārstāvi Jamieson Greer.
  • Maija mēnesī Kanādā ieradās vairāk nekā 2 900 Ķīnā ražotas elektriskās automašīnas. Dati no Global Affairs Canada liecina, ka maijs bija pirmais mēnesis, kad no Ķīnas tika importēti elektriskie transportlīdzekļi pēc tam, kad premjerministrs Carney janvārī valsts vizītes laikā Ķīnā piekrita ielaist Kanādā desmitiem tūkstošu elektrisko transportlīdzekļu ar samazināto muitas tarifu likmi. Kanāda 2024. gadā uzlika 100 % muitas nodokli ķīniešu elektriskajām automašīnām, bet tagad ļauj ielaist valstī līdz 49 000 ķīniešu elektrisko automašīnu gadā ar 6,1 % muitas nodokli.
  • Mazliet vairāk nekā mēnesi pēc tam, kad Pentagons atklāja, ka tas ir pasūtījis M142 augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēmu (HIMARS) partiju vairākām sabiedrotajām valstīm, tostarp Kanādai, Kanādas valdība tagad publiski atzinusi šo pirkumu. Aizsardzības ministrs David McGuinty 2. jūnija paziņojumā sacīja, ka Kanādas armijai tika iegādātas 26 ļoti pieprasītās artilērijas sistēmas. 2,6 miljardu dolāru lielais pirkums tiek veikts tieši no ASV valdības un ietver sākotnējo operacionālo munīcijas krājumu, rezerves daļas, apmācību un atbalsta pakalpojumus. Piegāde notiks 2029. gadā.
  • ASV prezidents Trump 1. jūnijā parakstīja dokumentu, ar kuru groza savus 232. panta nacionālās drošības tarifus alumīnija, tērauda un vara importam, paziņoja Baltais nams. Stājoties spēkā 8. jūnijā, tarifi dažiem tērauda un alumīnija atvasinājuma produktiem, tostarp noteiktu veidu lauksaimniecības tehnikai un mājsaimniecības apkures, gaisa kondicionēšanas un ventilācijas iekārtām, tiks samazināti no 25% līdz 15%.
  • ASV Kongresa Pārstāvju palāta 3. jūnijā ar 215 balsīm par un 208 pret pieņēma rezolūciju, kas pieprasa ASV karaspēka izstāšanos no Irānas kara. Par rezolūciju balsoja arī četri republikāņu deputāti.
  • ASV. No 2026. gada 1. līdz 5. jūlijam Grand Rapidos, Mičiganā notiks XVI Latvijas Dziesmu un Deju svētki. Svētku kopkorī sadziedāsies ap 400 dziedātāju, un daudzi simti dejotāju sadejosies tautas deju ritmos. Vienā no Grand Rapidi vecākajām baznīcām plānots īpašs garīgās mūzikas koncerts. Svētku ietvaros notiks arī teātra izrāde, mākslas izstādes, biedrību salidojumi, saviesīgi pasākumi un daudz iespēju satikties ar draugiem. Par galveno norises vietu un svētku dalībnieku mītni izvēlēta Amway Grand Hotel Grand Rapidu centrā. Šeit notiks arī galvenie koru un deju koncerti. www.dziesmusvetki.us

Latvijā un Eiropā

  • Prezidents Rinkēvičs 2. jūnijā pēc tikšanās Rīgas pilī ar Ukrainas premjeri Jūliju Sviridenko paziņoja, ka Ukrainas uzņemšana ES ir visas Eiropas drošības interesēs.
  • 2. jūnijā notika pirmā jaunā premjera Kulberga (AS) vadītā Ministru kabineta sēde. Kulbergs paziņoja, ka jaunā valdība no iepriekšējās mantojusi 785 nepadarītus darbus, tāpēc Ministru kabinets varētu sanākt līdz trim reizēm nedēļā. Viņš teica, ka uzdos ārlietu ministrei Bražei (JV) rast risinājumu, kā pārtraukt Latvijas eksportu un importu ar krieviju, taču pieļauj atsevišķus izņēmumus, piemēram, farmācijas nozarē.
  • NATO iznīcinātāji no Francijas 8. jūnijā plkst. 10.05 virs Rēzeknes novada Bērzgales pagasta pirmoreiz Latvijas gaisa telpā notrieca ielidojušu ārvalstu dronu. Nav ziņu par cietušajiem vai infrastruktūras bojājumiem. NBS, policija un Zemessardze vakarā vēl turpināja meklēt drona atlūzas.
  • Jaunais tieslietu ministrs Smiltēns (AS) par vienu no prioritātēm izvirzījis izstrādāt kompensācijas mehānismu dronu radīto zaudējumu atlīdzināšanai. Šādu ideju jau iepriekš rosinājusi ZZS.
  • Saeima vienbalsīgā balsojumā 4. jūnijā veica grozījumus Augstskolu likumā, Profesionālās izglītības likumā un Zinātniskās darbības likumā, lai ieviestu jaunu akadēmiskās karjeras sistēmu augstākajā izglītībā, profesionālajā augstākajā izglītībā un zinātniskajā darbībā. Izmaiņu mērķis ir piesaistīt augstskolām augsti kvalificētu akadēmisko un zinātnes pētniecisko personālu.
  • Satversmes aizsardzības birojs 4. jūnijā publicētajā ziņojumā brīdina, ka krievija plāno pastiprināt juridisko karadarbību – tiesību sistēmu, likumu un tiesvedību ļaunprātīgu izmantošanu rietumvalstu ietekmēšanai. Tikmēr krievija plāno iesūdzēt Baltijas valstis ANO Starptautiskajā tiesā par krievvalodīgo it kā diskrimināciju. Drošības situācija Latvijā nav uzlabojusies un ir kļuvusi vēl sarežģītāka, teica Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. NBS komandieris Kaspars Pudāns intervijā laikrakstam Financial Times teica, ka Kremlis varētu mēģināt izmantot “iespēju logu”, lai līdz 2028. gada beigām uzbruktu Baltijas valstīm.
  • Latvijā jaundzimušo skaits 10 gados sarucis par 45,7% — no 21 968 bērniem 2016. gadā līdz 11 931 bērnam 2025. gadā. Dzimstība samazinājusies 31 pašvaldībā.
  • Latvijā šā gada sākumā dzīvoja 1,845 miljoni cilvēku — par 15 500 jeb 0,8% mazāk nekā pirms gada. Tas ir mazākais iedzīvotāju skaita kritums pēdējo trīs gadu laikā.
  • Baltijas jūras reģionā līdz 19. jūnijam notiek 4. jūnijā sākušās militārās mācības Baltops ‘26 ar 15 valstu dalību, informē NBS.
  • No Lietuvas pēc rotācijas beigām sākta vairāk nekā 1000 ASV karavīru izvešana. Plānots, ka viņus aizstās jauns ASV kontingents, taču tā izvietošanas laiks un apjoms vēl nav skaidrs.
  • Valmieras rūpnīcā sākta pirmās Hunter kājnieku kaujas mašīnas komplektācija. Latvijas armija par 760 miljoniem eiro iegādāsies 84 šādas mašīnas.
  • Armēnijas parlamenta vēlēšanās 7. jūlijā uzvarēja premjera Pašinjana centriskā partija Pilsoniskais līgums ar 49,81% balsu; prokrieviskā Stiprā Armēnija ieguva 23,29%. Vēlēšanās piedalījās 59% balsstiesīgo. ES līderi apsveica Pašinjanu. Pirms vēlēšanām krievija draudēja Armēnijai un izvērsa dezinformācijas kampaņu pret Pašinjanu.
  • Moldovas austrumos 8. jūnijā netālu no Ukrainas robežas avarējis un eksplodējis drons, paziņoja varasiestādes. Neviens cilvēks nav cietis.

Kaŗš Ukrainā

  • Naktī uz 2. jūniju krievija pret Ukrainu raidīja 73 raķetes un 656 dronus, no kuriem ukraiņi pārtvēra vai notrieca 40 raķetes un 602 dronus. Nogalināti vismaz 22 cilvēki, vairāk nekā 100 ievainoti, vissmagāk cietusi Kijiva un Dnipro. Ukrainas prezidents Zelenskis atkārtoti prasīja ASV prezidentam piegādāt Patriot raķetes.
  • Ukraina 2. jūnija naktī ar droniem izraisīja ugunsgrēku Ilskas naftas pārstrādes rūpnīcā Krasnodaras novadā, krievijā.
  • Ukraina plāno no Zviedrijas iegādāties 20 iznīcinātājus Gripen, bet Zviedrija dāvinās 16 vecāku modeļu lidmašīnas, abas valstis paziņoja Ukrainas prezidenta Zelenska vizītes laikā Zviedrijā.
  • Ukraina naktī uz 3. jūniju ar vairākiem desmitiem dronu uzbruka Ļeņingradas apgabalam un Sanktpēterburgai, kur aizdegās viens no lielākajiem krievijas naftas produktu eksporta termināļiem. 3. jūnijā Sanktpēterburgā sākās diktatora putina rīkots samits, ko mēdz dēvēt par krievijas Davosu. NATO ģenerālsekretārs Rute 3. jūnijā vizītes laikā Kijivā atzina, ka krievija kļūst aizvien izmisīgāka.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai.

 Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News, The Canadian Press

www.ir.lv, www.lsm.lv