LNAK Apskats 2026. gada 6.-13. jūlijs

Kanādā un ASV

  • Kanādas premjerministrs Carney un citi federālie politiķi 11. un 12. jūlijā apmeklēja Kalgari “Stampede” festivālu. Viņu mērķis bija mudinātu Albertas iedzīvotājus balsot par palikšanu valsts sastāvā referendumā, kas plānots 2026. gada 19. oktobrī. Kamēr neatkarības atbalstītāju kustība aicina atdalīties no Kanādas, politologi un vietējie iedzīvotāji norāda uz nepieciešamību pēc vienotas kampaņas, lai pārvarētu politisko polarizāciju šajā valstij eksistenciālajā jautājumā.
  • Kanāda izvēlējās Vācijas uzņēmuma ThyssenKrupp Marine Systems piedāvājumu 12 zemūdeņu būvniecībai, jo sadarbība ar Vāciju un Norvēģiju stiprina NATO sabiedroto kopējās militārās spējas. Lai gan šis lēmums radīja diplomātisku sarūgtinājumu otrai pretendentei Dienvidkorejai, Kanāda saskata plašas citas militārās sadarbības iespējas ar Dienvidkoreju nākotnē, vienlaikus uzsverot nepieciešamību alianses valstīm aizsardzības budžetus novirzīt tūlītēju kopēju vajadzību risināšanai.
  • Kanādas premjerministrs Carney iecelšanā amatos Senātā ir izbeidzis sava priekšteča Justin Trudeau desmit gadus ilgušo bezpartijisko izvēles politiku. Viņš amatā apstiprinājis savu vecāko padomnieku Tom Pitfield un līdzšinējo opozīcijā esošās Konservatīvās partijas deputātu Richard Martel. Šis solis mērķēts uz politiskā līdzsvara atjaunošanu augšpalātā, lai ar pieredzējušu politiķu palīdzību paātrinātu iestrēgušo valdības likumprojektu izskatīšanu.
  • Kanādas valdība ierobežoja vieglo armijas mašīnu iepirkumu, tādejādi iepirkumā ļaujot piedalīties tikai Kanādas uzņēmumiem, lai saglabātu 4,9 miljardu dolāru investīcijas Kanādā un tādējādi atbalstītu vietējos uzņēmumus. Šī stratēģija stiprina pašas Kanādas aizsardzības rūpniecību, nodrošinot, ka armija krīzes situācijās ir mazāk atkarīga no ārvalstu piegādātājiem.
  • Kanādas preču tirdzniecības pārpalikums maijā sasniedza pēdējo četru gadu augstāko līmeni, pieaugot līdz 4,24 miljardiem dolāru. Šo kāpumu trešo mēnesi pēc kārtas veicināja eksporta palielināšanās uz ASV par 1,5%. Lai gan uzņēmumi cenšas diversificēt tirgu Trump noteikto tarifu dēļ, pieaugums skaidrojams ar metālu rūdu, minerālu un energoresursu cenām. Ekonomists Robert Kavcic brīdina, ka šis rādītājs naftas cenu svārstību dēļ varētu būt šī brīža augstākais punkts.
  • Alberta, Kanādas federālā valdība un piecas lielas naftas smilšu (oil sand) kompānijas ir parakstījušas saprašanās memorandu, lai virzītu daudzmiljardu dolāru vērto “Pathways” oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas projektu. Šī vienošanās, kas tika noslēgta 2026. gada 2. jūlijā un publiskota 13. jūlijā, paredz izveidot cauruļvadu tīklu CO2 transportēšanai, un tas kļūs par obligātu nosacījums jauna Rietumkrasta naftas vada būvniecībai. Projekta infrastruktūru plānots nodot ekspluatācijā līdz 2032. gada 1. janvārim, savukārt galīgos un saistošos līgumus starp pusēm paredzēts parakstīt līdz šī gada 15. novembrim.
  • Kanādas premjerministrs Carney tikšanās laikā NATO samita laikā  ar Ukrainas prezidentu Zelenski paziņoja, ka Kanāda gatavo jaunu atbalsta paketi Ukrainai 900 miljonu dolāru vērtībā.
  • Konvoja protestu līdere Tamara Lich saņēma oficiālu atļauju no sava probācijas virsnieka, lai apmeklētu ASV Neatkarības dienas svinības vēstnieka rezidencē Otavā. Tā kā viņa šobrīd izcieš nosacītu mājas aresta sodu par sabiedriskās kārtības traucēšanu pēc 2022. gada protestiem, viņai pirms izbraukšanas no savām mājām Albertā bija jāiesniedz pieprasījums ar detalizētu ceļojuma plānu. ASV vēstniecība viņu uzaicināja uz pasākumu kā reģistrētu “mediju personību”, kas pārstāv mediju “Rebel News”, nevis kā politisku viesi.
  • NATO dalībvalstu samita laikā ASV prezidents Trump pauda, ka ir «ļoti vīlies» sabiedrotajos par atbalsta trūkumu ASV karā pret Irānu.
  • ASV prezidents Trump pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Zelenski 8. jūlijā NATO samitā Ankarā teica, ka ASV piešķirs Ukrainai licenci Patriot pretgaisa aizsardzības raķešu ražošanai.
  • 71 gada vecumā 11. jūlijā miris ASV republikāņu senators Lindsijs Greiems. Viņš vēl dienu iepriekš bija vizītē Kijivā, kur paziņoja, ka Baltais nams atbalstīs jaunas sankcijas pret krieviju.
  • ASV prezidents Trump 13. jūlijā paziņoja par ASV jūras blokādes atjaunošanu pret Irānu un ieceri iekasēt 20% nodevu par kravu tranzītu caur Hormuza šaurumu. Pēc paziņojuma naftas cenas pieauga par 5% un sasniedza 80 dolārus par barelu.

Latvijā un Eiropā

  • 6. jūlijā Saeimā partijas izlozēja vēlēšanām iesniegto 14 deputātu kandidātu sarakstu numurus. Pirmais numurs būs apvienībai Suverēnā vara/Jaunlatvieši, 14. numurs – partijai Progresīvie. Saeimas vēlēšanas notiks 3. oktobrī.
  • Ārlietu ministrija 7. jūlijā izteica protestu krievijai par kremļa nepatiesajiem apgalvojumiem, ka Latvija būtu atvērusi savu gaisa telpu uzbrukumu īstenošanai. Ministrija pieprasīja atsaukt šo informāciju. Maskava izplata melīgus apgalvojumus, ka Baltijas valstis veic krievvalodīgo deportācijas.
  • Valdība 7. jūlijā atbalstīja likuma grozījumus, kas straumēšanas platformām liktu ieguldīt vismaz 3,5% no Latvijā gūtajiem ieņēmumiem vietējā kino veidošanā. Galavārds jāpieņem Saeimai.
  • Valsts drošības dienests 6. jūlijā rosināja prokuratūru sākt kriminālvajāšanu par spiegošanu krievijas labā pret četrām personām, kuras ievāktās izlūkziņas bija nodevušas caur organizāciju Baltijas antifašisti.
  • Iekšlietu ministrs Dombrava (NA) lauzis sadarbības memorandus ar biedrībām Gribu palīdzēt bēgļiem un Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls, kā arī atsaucis ieceri palielināt patvēruma meklētāju dienas naudu, kas ir 3 eiro dienā. Kultūras ministrs Puntulis (NA) 13. jūlijā paziņoja, ka uzdevis apturēt vienu no Sieviešu sadarbības tīkla projektiem.
  • 13. jūlijā ārlietu ministre Baiba Braže tikās ar Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) pārstāvjiem, ieskaitot LNAK pārstāvijus. Tikšanās mērķis bija pateikties par ilgstošo un ciešo sadarbību ar diasporas organizācijām, diasporas pilsonisko aktivitāti gaidāmajās 15. Saeimas vēlēšanās un PBLA sniegto atbalstu inovāciju, finanšu un zināšanu piesaistei Latvijā. LNAK, Fritz Traugott-Kristbergam personā, saņēma Ministru kabineta Atzinības rakstu par ieguldījumu Latvijas valstiskuma stiprināšanā. Apsveicam!
  • Francijas tiesa 7. jūlijā atstāja spēkā Marinas Lepēnas spriedumu Eiropas Parlamenta fiktīvo darbavietu lietā, taču samazināja aizliegumu kandidēt vēlēšanās.
  • Parīzē 13. jūlijā atklāta Baltijas ceļam veltīta piemiņas plāksne Gulbju salā, netālu no Eifeļa torņa.
  • Eiropas Parlaments 7. jūlijā pastiprināja aviopasažieru tiesības. Turpmāk varēs ātrāk saņemt kompensāciju, bērniem sēdvietu izvēle būs bez maksas un rokas bagāžu iekļaus biļetes cenā.
  • Starptautiskā Olimpiskā komiteja 7. jūlijā atļāva krievijas sportistiem piedalīties komandu sacensībās un 2028. gada Losandželosas olimpisko spēļu kvalifikācijā, taču pagaidām saglabā krievijas karoga un himnas aizliegumu. Latvijas Olimpiskā komiteja pauda, ka piekāpšanās sportā var tikt uztverta kā agresijas normalizēšana.
  • Ankarā 7. jūljā sākās NATO dalībvalstu samits. NATO aplēsa, ka Eiropas dalībvalstu un Kanādas aizsardzības pamatizdevumi šogad pieaugs par 11% — no 571 līdz 634 miljardiem dolāru. Polija un Baltijas valstis 5% no IKP mērķi sasniegs jau šogad, bet daļa sabiedroto joprojām būtiski atpaliek, piemēram, Slovēnija ar 1,61% no IKP.
  • NATO samita laikā Latvija ar Somiju un Norvēģiju parakstīja memorandu par jaunas paaudzes kāpurķēžu bruņumašīnas Patria TrackX attīstīšanu. NATO līderi apņēmās līdz 2027. gada beigām sniegt Ukrainai militāro palīdzību 140 miljardu eiro apmērā.
  • NATO samitā Ankarā Kanādas premjerministrs Carney teicis prezidentam Rinkēvičam, ka palielinās Kanādas karavīru kontingentu Latvijā no aptuveni 2200 līdz 2600 karavīriem.
  • Ukraina un vēl deviņas Eiropas valstis 13. jūlijā Parīzē vienojās, ka izstrādās pretraķešu aizsardzības sistēmu Eiropā. ES un Lielbritānija paziņoja par kopīgām sankcijām pret krievijas kiberuzbrucējiem.

Kaŗš Ukrainā

  • Naktī uz 6. jūliju krievija uzbruka Kijivai ar 68 raķetēm un 351 dronu, nogalināti vismaz 23 cilvēki, gandrīz 60 ievainoti.
  • Ukraina 6. jūlijā pirmo reizi veica dronu uzbrukumu krievijā lielākajai Omskas naftas pārstrādes rūpnīcai, kas atrodas vairāk nekā 2500 kilometrus no frontes, un arī Ustjlugas un Visockas ostām Ļeņingradas apgabalā. Pēc ukraiņu dronu uzlidojuma Omskai darbu apturējusi krievijas lielākā naftas pārstrādes rūpnīca, ziņoja Reuters.
  • Ukraina naktī uz 8. jūliju veica masveida dronu uzbrukumus naftas pārstrādes objektiem Saratovā un Ņižņekamskā un Borisogļebskas kara lidlaukam. Tamdēļ krievija ieviesusi pilnīgu dīzeļdegvielas eksporta aizliegumu, paziņojis krievijas vicepremjers Novaks.
  • Ukrainas prezidents Zelenskis 12. jūlijā paziņoja par politiskās stratēģijas un personāla izmaiņām valdībā. Viņš norādīja, ka premjere Jūlija Svīridenko turpmāk vadīs sadarbību ar starptautiskajiem partneriem. Premjere apstiprināja, ka demisionēs.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai.

 Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News, The Canadian Press

www.ir.lv, www.lsm.lv