Ieskats Amerikas Latviešu Apvienības 71. kongresā
Amerikas Latviešu Apvienības (ALA) kongress noritēja no 13. līdz 16. oktobrim Bostonas apkaimē. LNAK priekšsēdis Fritz Traugott Kristbergs bija aicināts kā viesis. Ar to, ka priekšsēdim nebija iespējams piedalīties, valde nolēma, ka brauksim divas viņa vietā – es kā LNAK vice-priekšsēde kopā ar kultūras nozares vadītāju Agru Vāgneri.
ALA kongress izcēlās ar to, cik saliedēta un apņēmīga ir ALA saime. Sastapu vecas paziņas, kuras kopš mūsu pirmām tikšanām 2×2 nometnē vai Rietummičiganas valodas kursos ir gadu pēc gada neatlaidīgi kalpojuši latviešu sabiedrībai. To starpā ir Elisa Freimane, Sandra Kronīte-Sīpola, Dace Aperāne, Maira Bundža, Uldis Sīpols un Aivars Osvalds. Sandra Kronīte-Sīpola vada Garezera vasaras vidusskolu jau daudzus gadus, bet viņai nepietrūka enerģijas arī vadīt ALA 71. kongresa rīcības komiteju.
Kongresu apmeklēja 59 delegāti, pārstāvot organizācijas un atsevišķas biedru grupas. Divas trešdaļas no delegātiem bija sievietes. Bez delegātiem bija arī īpaši viesi: goda konsuli Uldis Sīpols no Bostonas un Juris Bunķis no Kalifornijas, Latvijas vēstnieks ASV Māris Selga un vairāki viesi no Latvijas, to starpā Zanda Kalniņa-Lukaševica (Latvijas AM parlamentārā sekretāre), Valdis Dombrovskis (Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks), un Andrejs Pildegovičs (LR vēstnieks un pastāvīgais pārstāvis Apvienoto Nāciju organizācijā Ņujorkā). Šie viesi dalīja savu laiku starp kongresu un tikšanām ar Masačusetas štata pārstāvjiem. Kongresā arī piedalījās PBLA projektu vadītāja Lora Egle un Latvijas vēstniece diasporai Elita Gavele. Bija labi, ka varējām tikties un aprunāties klātienē.
Darba grupas un pārrunas par ALA darbību bija iestarpinātas ar lekcijām un paneļdiskusijām (un ar septiņu dziesmu kora mēģinājumu diasporas virsdiriģenta Ivara Cinkusa vadībā, pierādot, ka ALA delegāti ir gandrīz gatavi kāpt uz skatuves). Par ļoti vērtīgo lekciju klāstu rakstīju iepriekšējā, Latvija Amerikā 40. numurā.
Atklāša
nā nodevu sveicienu no LNAK. Izteicu īpašu paldies no LNAK par vasaras vidusskolām Garezerā un Kursā, un par “Sveika Latvija” programmu, kur ir piedalījušies mūsu Kanādas jaunieši.
Iespaids ir, ka ALA darbojas kā labi ieeļota mašīna. ALA komitejas satiekas Zoomā uz vairākām stundām katru nedēļu visa gada gājumā, lai savus projektus virzītu uz priekšu. Šis darbs arī nes rezultātus.
Pēdējā gada ALA projekti ieskaitīja “Call to Action” e-pasta vēstuļu rakstīšanas kampaņu uzrunāt ASV senatorus un kongresmeņus, tiešsaistes koncertus un notikumus (piem. Homo Novus filmu, Rīgas Balzāma kokteiļa gatavošanu), skolotāju apmācības, prakses programmas “Pavadi vasaru Latvijā” un “Pavadi vasaru ASV”, un četrus “Sveika, Latvija!” ceļojumus. ALA kopā ar “Latvian American Chamber of Commerce”, Latvijas Investīcijas un Attīstības Aģentūru (LIAA) un Latvijas vēstniecību sarīkoja biznesa konferenci “Spotlight Latvia” Losandželosā. ALA sniegtais financiālais atbalsts pēdējā gadā bija pāri par $100,000 amerikas dolāros, ieskaitot humānai palīdzībai ukraiņiem, Garezeram pēc vētras, Minesotas dziesmu svētkiem, Hamleta operas izrādei, stipendijām vasaras vidusskolām, sportam, 2×2 nometnei, un Latvijas daudzbērnu ģimenēm. Par spīti tam, ka ALA investīcijas cieta no tirgus kritiena, ALA pelņa un kapitāls (apm. $8M ieguldījumos) atļauj dāsni ziedot.
Politika
Dzintars Dzilna, ALA sabiedrisko attiecību vadītājs, mudināja Amerikas latviešus vismaz reizi gadā piedalīties “Call to Action” programmā, sūtot ALA sagatavotās e-pasta vēstules saviem senātoriem un kongresmeņiem. ALA piestrādā, lai pielāgotu parauga vēstules katram individuālam politiķim, pieminot specifiskus tiesību aktus, kurus katrs ir vai nav atbalstījis.
Arhīvi
Paralēli politikas darba grupai notika PBLA prezentācija par to, kā strādāt ar arhīvu materiāliem. Vadītājas bija Lora Egle no PBLA un Dagnija Baltiņa, Latvijas Nacionālās bibliotekas Speciālo krājumu departamenta direktore. Ir divas lietas, kas mums Kanādā būtu jāņem vērā. Pirmkārt, esam lūgti izpildīt PBLA veidlapu par atsevišķiem arhīviem, kas atrodas Kanādā. Jau vairāki Kanādas privātie arhīvi ir reģistrēti. Otrkārt ir lūgums organizācijām, kuras izsūta elektroniskus e-pastus, tos reizē nosūtīt Nacionālai bibliotekai (e-publikacijas@lnb.lv). Mēs vairs nelietojam papīru vai videolentes, bet darbojamies elektroniski, un šie diģitālie ieraksti mēdz ātrāk pazust.
Dziesmu svētki
Sekoja paneļdiskusija par dziesmu svētku nākotni. Izskanēja dažādi priekšlikumi un pārrunas: pabīdīt svētkus pa vienu gadu, lai nebūtu tikai viena gada atstarpe starp Amerikas un Latvijas dziesmu svētkiem; vairāk iesaistīt vietējos nelatviešu korus un mūziķus; likt lielāku uzsvaru uz folkloras grupām; atjaunot svētku gājienu; rīkot svētkus mazākos centros (Hamiltonas svētki bija izcelti kā labs piemērs).
Panelī piedalījās arī diasporas virsdiriģents Ivars Cinkuss. Cinkuss mierināja koristus, ka obligātā skate ir domāta, lai pārbaudītu, vai kori ir apguvuši repertuāru, nevis lai salīdzinātu korus vienu ar otru.
Pēdējā LNAK e-pasta apkārtrakstā mēs izplatījām ziņu, ka lai piedalītos Latvijas dziesmu un deju svētkos, ir jāiestājas kādā konkrētā korī. Bostonas kora diriģente Krisīte Skare plāno piedāvāt jaunu variantu: ka individuāli dziedātāji varēs pieteikties viņas korim. Skare apņemas pārbaudīt dziedātāju repertuāra prasmes ar individuālām Zoom “mini-skatēm”. Un jā, arī kanādieši būs gaidīti.
ALA nākotne
Diāna Kārkliņa kopā ar Noru Muižnieci-Steele vadīja pārrunas par ALA nākotni pielietojot SVID (stiprās puses, vājās puses, izaicinājumi un draudi) metodoloģiju. ALAi ir savas stiprās puses (labs darba spēks, pamatīgs kapitāls…) bet ir arī izaicinājumi. Kur agrāk ALA’i bija vairāk par 150 biedru organizāciju, tagad pastāv 53. No apmēram 80,000 latviešiem Amerikā, biedru skaits ir 4,000. Vai arī nākotnē būs testemantārie novēlējumi? Patlaban ALA darbība norit latviešu valodā, bet visi piekrita, ka vajag iesaistīt arī nelatviešus latviešu sabiedrībā.
Galvenās prioritātes: iesaistīt biedrus un delegātus, uzlabot komunikāciju un redzamību, vākt līdzekļus, piestrādāt pie Latvijas drošības, un saglabāt un mācīt latviešu valodu.
Izglītība
Elisa Freimane, ilggadējā ALA izglītības nozares vadītāja, vadīja darba grupu par izglītību. Kā atplaukt pēc pandēmijas noguruma? 2019. gadā ASV bija 21 latviešu skolas ar pāri par 800 skolēniem. Šogad darbojas 20 skolas, bet ar vismaz 100 mazāk skolēnu. Ir skolotāju trūkums. Pateicoties recesijai, ir arī līdzekļu trūkums. Tāpat kā Kanādā, latviešu skolas ASV ir dažādas, no lielām skolām kā piem. Čikāgā, līdz skolām mazākos centros, kur skola nenotiek regulāri. Vienai skolai bija interesants risinājums, kā iesaistīt bērnus, kuriem ir vājas valodas spējas un kuri nejūt, ka viņi iederas skolā. Bērni, kuri prot latviski, apmeklē skolu katru nedēļu, bet reizi mēnesī notiek kultūras diena, kur nāk visi bērni. Nodarbības tad parasti notiek ap kādu latviešu gadskārta tēmu.
Visiem ir prieks par jauniem PBLA mācību materiāliem skolām, tomēr izskanēja arī rūpe par to, ka cilvēki baidās nākt talkā kā skolotāji. Ieteikums bija lūgt agrākos skolotājus kļūt par mentoriem jauniem skolotājiem.
PBLA
PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs sniedza savu vīziju par PBLA. Kur iepriekšējā PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte dzīvoja Rīgā, Pēteris Blumbergs ir izvēlējies palikt ASV, jo viņš esot tuvāk tiem latviešiem, kurus viņš pārstāv.
Blumbergs raksturo PBLA kā domnīcu (think tank), kura var likt priekšā ieteikumus bez tā, ka būtu jāuztraucas par savu elektorātu, vai jāseko kādam diplomatiskam protokolam. PBLA esot bijusi pirmā organizācija, kas pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai publiski uzstājās par to, ka ir pienācis laiks beidzot novākt okupācijas pieminekli.
Kaut gan 18% mazak ārzemju tautiešu balsoja Saeimas vēlēšanās, Blumbergs to nevērtē negatīvi, jo mazāk balsoja par populistiem, un kur agrāk bija 21 iecirkņu, šoreiz bija tikai 11. Indianapolē, Milvokos, Bostonā un Sietlā bija vairāk balsotāju kā pirms četriem gadiem.
PLEIF 10 (Pasaules latviešu ekonomikas un investīcijas forums) notiks nākamā vasarā Rīgā ap dziesmu svētku laiku.
PBLA izglītības mācību materiālu meklētājs “Sietiņš” www.sietins.lv tiek aizvien papildināts. Patlaban ir 7,859 pievienotie materiāli.
Valdes vēlēšanas un Rezolūcijas
Valdes vēlēšanas gāja raiti. Katram amatam bija tikai viens kandidāts. Kandidāti sevi iepazīstināja, un katrs tika ievēlēts ar redzamu balss vairākumu. ALA ir likums, ka valdes locekļi var kalpot tikai septiņus gadus pēc kārtas. Šogad diviem valdes locekļiem bija jāatstāj valde, bet pārējie valdes locekļi palika tie paši. Jaunais valdes sastāvs ir: Mārtiņš Andersons (priekšsēdis), Andrejs Kancs (priekšsēža vietnieks), Nora Muižniece-Steele (sekretāre), Valda Grinberga (kultūra), Elisa Freimane (izglītība), Linda Zālīte (informācija), Kristīne Ģiga (biedri un līdzekļu vākšana), Dzintars Dzilna (sabiedriskās attiecības), Diāna Kārkliņa (“Labdarība Latvijā”), Miķelis Ģiga (sports) un Inese Stravelli (ALA kultūras fonds). Revīzijas komisijā ir Guna Veilande, Ingrīda Heinz un Daina Bolšteina.
ALA rezolūcijas var apskatīt ALA mājas lapā: https://alausa.org/aktualitates/ala-71-kongresa-rezolucijas/. Bija parastās “paldies” rezolūcijas, rezolūcija pret Krievijas uzbrukumu Ukrainai, un vairākas rezolūcijas, kas izritēja no darba grupām. Katra rezolūcija tika rūpīgi pārrunāta, lai vārdojums būtu precīzs.
Kongresa beigās jaunā ALA valde tikās uz savu pirmo sēdi, bet pārējie devāmies uz lidostu, katrs uz savu pusi.
Pārbraucām mājās ar jaunām pārdomām, zināšanām un iedvesmām LNAK darbībai. Paldies ALA un kongresa rīcības komitejai par ļoti vērtīgo kongresu!
Ingrīda Zemīte
LNAK vice-priekšsēde
