LNAK Nedēļas apskats 8.-15. jūlijs

Kanāda 

  • Premjerministrs Carney ir solījis miljardus dolāru jauniem izdevumiem no aizsardzības līdz mājokļiem un milzīgiem nacionālās būvniecības projektiem. Bet viņš arī izvirzījis jaunu fiskālo mērķi līdz 2028.-29. gadam līdzsvarot operatīvo budžetu.
  • Kanādas finanšu ministrs lūdzis visām ministrijām meklēt ietaupījumus, izvērtēt izdevumus programmu veikšanai, samazināt darba dublēšanos un meklēt iespējas pārdalīt līdzekļus no citām programmām uz prioritārajām projektam.
  • Kanāda jūnijā pievienoja 83 000 jaunu darbavietu, nedaudz samazinot bezdarba līmeni par 0.1%. Tomēr ilgtermiņā bezdarba dati joprojām iezīmē negatīvu bildi. Pēdējā mēnesī apmēram 1,6 miljoni cilvēku bija bez darba, un vairāk nekā katrs piektais bezdarbnieks ir meklējis darbu 27 nedēļas vai ilgāk — tas ir par 4,1% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Un, kamēr skaitļi parādīja ekonomikas attēlu, kas izskatās, ka “šobrīd turas”, pastāvīgā tarifu mainība var ātri mainīt situāciju.
  • Kanādas mājokļu aģentūra CMHC norāda, ka publicētās īres cenas dažās lielpilsētās samazinās dažādu faktoru dēļ, piemēram, palielinātas piedāvājuma un lēnākas imigrācijas, taču īrnieki joprojām izjūt dārdzību. Īres cenas Vankūverā 2025. gada pirmajā ceturksnī samazinājās par 4,9%, kam sekoja kritums par 4,2% Halifaksā, 3,7% Toronto un 3,5% Kalgarijā. Vidējās cenas pieauga par 3,9% Edmontona, 2,1% Otavā un 2% Monreālā, salīdzinot ar 2024. gada pirmo ceturksni.
  • Liberālā valdība mēģina sakārtot federālo līgumslēgšanu, iepirkumu uzraugošā institūcija apgalvo, ka pašreizējai sistēmai steidzami ir nepieciešama “fundamentālas pārmaiņas” un aicina izveidot centrālo iestādi, kas uzraudzītu visus valdības iepirkumus.
  • Lielākā daļa Jaunskotijas universitātes strādā ar zaudējumiem. Iemesli tam ir sekojoši: strauja starptautisko studentu skaita samazināšanās un stagnējošais provinču valdības finansējums, kas ietekmē universitāšu finanses. Gadu desmitiem provinču valdības nodrošināja lielāko daļu universitāšu darbības ieņēmumu, taču visā Kanādā šis procents ir samazinājies no apmēram 55% 2012. gadā uz 40% 2023. gadā.
  • Ontario Publiskās Dienesta Darbinieku Arodbiedrība (The Ontario Public Service Employees Union) ziņo, ka apmēram 10 000 koledžas pasniedzēju un darbinieku ir atbrīvoti vai arī drīz zaudēs savas darba vietas daudzo programmu atcelšanas un apturēšanas dēļ. Arodbiedrības prezidents saka, ka Ontario iedzīvotājiem ir nepieciešamas spēcīgas koledžas, kas piedāvā pieejamu profesionālo apmācību.
  • Kanādas konkurences birojs veic papildu soļus izmeklēšanā Amazon, lai noteiktu, vai e-komercijas giganta noteikumi pārdevējiem platformā ir dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana saskaņā ar federālo Konkurences likumu.

Latvijā un Eiropā

  • Pasaules brīvo latviešu apvienība 2025. gada 10. jūlijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, sadarbībā ar Ārlietu ministriju un LIAA rīkoja Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu (PLEIF). Šī ir devītā reize, kad forums vienkopus pulcēs diasporā un Latvijā dzīvojošos tautiešus.
  • PLEIF mērķis ir veicināt Latvijas ekonomisko izaugsmi, stiprinot sadarbību starp dažādās uzņēmējdarbības nozarēs strādājošiem profesionāļiem Latvijā un pasaulē, veicināt inovāciju, finanšu un zināšanu kapitāla piesaisti Latvijai, kā arī stiprināt ārpus Latvijas dzīvojošo latviešu piederību Latvijai.
  • Latviešu kopienu Kanādā PLEIF tika pārstāvēta ar LNAK priekšsēdi Dr. Fritz Kristbergu un LNAK vice-priekšsēdi Ingrīdu Mukāni-Zemīti.
  • Valsts drošības dienests lūdz prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret Latvijā reģistrēta uzņēmuma AS Arta-F valdi par apģērbu furnitūras nodrošināšanu Krievijas armijas formastērpu ražošanai vairāk nekā sešu miljonu eiro vērtībā. Produkcija pa aplinkus ceļiem piegādāta Krievijas uzņēmumiem BTK Group un Okrug. Arta-F patiesā labuma guvēji ir Vladislavs Andrejevs un Vitālijs Andrejevs.
  • No 5.-7. jūlijam Latvijas un baltkrievijas robežu nelikumīgi mēģināja šķērsot 212 cilvēki, informēja Valsts robežsardze.
  • Baltijas valstis un vēl 12 ES dalībvalstis saņēma atļauju atkāpties no stingrajiem budžeta disciplīnas noteikumiem, lai varētu palielināt izdevumus aizsardzībai.
  • Eiropas Savienības valstu finanšu ministri 8. jūlijā deva zaļo gaismu eiro ieviešanai Bulgārijā no nākamā gada.
  • Polija 8. jūlijā atjaunojusi kontroli uz robežas ar Vāciju un Lietuvu. Amatpersonas sola darīt visu iespējamo, lai tā neradītu problēmas autobraucējiem. Galvenokārt pārbaudīs furgonus un vieglās automašīnas, kurās pārvadā vairākus cilvēkus, kā arī transporta līdzekļus ar tonētiem logu stikliem.
  • Vācijas Ārlietu ministrija izsaukusi Ķīnas vēstnieku pēc tam, kad Ķīnas flotes militārpersonas ES operācijas laikā virs Sarkanās jūras nomērķējušas lāzeri uz vienu no Vācijas lidmašīnām.
  • Vācija plāno iegādāties ASV ražotās pretgaisa aizsardzības sistēmas Patriot, lai piegādātu tās Ukrainai, konferencē paziņoja kanclers Mercs.
  • Eiropas Parlaments 10. jūlijā pārliecinoši noraidīja priekšlikumu izteikt neuzticību Eiropas Komisijas prezidentei Leienai. Pret priekšlikumu balsoja 360, par 175. No Latvijas pārstāvjiem par Leienas atlaišanu balsoja Vilis Krištopans (Eiropas Patrioti, Latvija Pirmajā vietā).
  • Eiropas Cilvēktiesību tiesa trešdien nolēma, ka krievija ir pārkāpusi starptautiskās tiesības Ukrainā, kā arī ir atbildīga par aviokompānijas Malaysia Airlines pasažieru lidmašīnas notriekšanu 2014.gadā virs Austrumukrainas. Bojā gāja 298 cilvēki. Šis ir pirmais gadījums, kad starptautiskā tiesa atzinusi Kremļa atbildību par cilvēktiesību pārkāpumiem kopš pilna iebrukuma Ukrainā.

Kaŗš Ukrainā

  • ASV prezidents Trump 8. jūlijā paziņoja, ka Ukrainai nosūtīs vairāk ieroču, lai gan iepriekšējā nedēļā pavēstīja, ka apturēta dažu ieroču veidu piegāde. Trump piebildis, ka vīlies krievijas prezidentā. Arī Pentagons pavēstīja, ka ieroči Ukrainai jau tiekot sūtīti.
  • Eiropas Parlamenta deputāti balsoja par rezolūciju, kurā nosoda Ukrainas bērnu deportāciju uz krieviju un kara gūstekņu sodīšanu ar nāvi un spīdzināšanu.
  • 9. jūlija rītā krievija uzbruka Ukrainai ar 728 droniem un 13 raķetēm. Tas bija līdz šim lielākais uzbrukums. Sprādzieni bijuši ne tikai Ukrainas austrumos, bet arī Luckā 90 km no Polijas robežas, Ļvivā un Rivnē.
  • Ukrainas prezidents Zelenskis 9. jūlijā ieradās Romā uz konferenci par Ukrainas atjaunošanu un tikās ar Romas pāvestu, Itālijas prezidentu, kā arī ASV īpašo pārstāvi Ukrainas jautājumos.
  • Kijivā 10. jūlijā diversants nošāva Ukrainas Drošības dienesta pulkvedi Voroniču. Naktī uz 10. jūliju krievija veikusi masveida kombinētu triecienu Ukrainai ar 18 raķetēm un aptuveni 400 trieciendroniem, pavēstīja Ukrainas prezidents. Kijivā nogalināti divi, ievainoti vismaz 16 cilvēki.
  • Ukrainā jūnijā nogalināti vismaz 232 civiliedzīvotāji, 1343 ievainoti. Tas ir lielākais civiliedzīvotāju upuru skaits kopš pilna mēroga kara sākuma, paziņoja ANO. Ukrainas droni 11. jūlijā uzbruka bruņojuma ražotnēm dažādos krievijas reģionos. Naktī uz 12. jūliju krievija uzbrukusi Ukrainai ar 597 droniem un 26 raķetēm. Bojā gāja divi cilvēki Čerņivcos, ap 20 ievainoti. Kijivā nogalinātā Ukrainas Drošības dienesta pulkveža Voroniča slepkavas, krievu aģenti, aizturēšanas laikā pretojušies un nogalināti, svētdien paziņoja SBU vadītājs Maļuks.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK ir izveidojusi sadaļu mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, kur varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai un vēstuļu paraugus, ko nosūtīt saviem MP (Member of Parliament). Mājaslapas sadaļa Ukrainas atbalstam ir pieejama abās valodās, latviešu un angļu.

Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News, The Canadian Press, www.ir.lv, www.lsm.lv