LNAK Nedēļas apskats 28. jūlijs-4. augusts

Kanāda un ASV

  • Kanāda ir ‘vīlusies’ dēļ Trump tarifiem, kas paaugstināti tagad līdz 35%, un tiek mērķēti noteiktiem Kanādas sektoriem. Taču tikai neliels skaits Kanādas produktu tiks pakļauti 35 % muitas nodevai. Tas ir tāpēc, ka tarifi neattiecas uz visām precēm, kuras ir pakļautas Kanādas-ASV-Meksikas līgumam (CUSMA), esošajam brīvās tirdzniecības līgumam, kas regulē tirdzniecību starp šīm trim valstīm. Preces var turpināt pārvietoties pāri robežai bez tarifiem. “ASV CUSMA piemērošana nozīmē, ka ASV vidējais muitas tarifs uz Kanādas precēm joprojām ir viens no zemākajiem, salīdzinot ar visiem tās tirdzniecības partneriem. Tomēr mūsu ekonomikas atsevišķi sektori – tostarp kokmateriāli, tērauds, alumīnijs un automašīnas – ir ievērojami ietekmēti ar šo 35% tarifu”, sacīja Carney. Lielākā daļa preču, ko Kanāda eksportē uz ASV, ir iekļautas CUSMA. Kanādas centrālā banka 30. jūlijā publicētajā monetārās politikas ziņojumu, kurā teikts, ka aptuveni 95% preču, kas sūtītas uz dienvidiem no Kanādas, atbilst šai vienošanai.
  • Kanādas centrālā banka saglabāja procentu likmi 2.75% līmenī, jo ekonomika pagaidām parāda izturību pret ASV tarifiem. Pēc Kanādas centrālās bankas paziņojuma, ka tā saglabās savu galveno aizdevumu likmi nemainīgu, tās vadītājs Macklem sacīja, ka Kanādas un ASV tirdzniecības karš liks ekonomikai atrasties “uz pastāvīgi zemāka pieauguma ceļa”, ar zemāku patēriņu un zemākiem ienākumu līmeņiem.
  • Carney vēlas papildus tērēt 9 miljardus dolāru aizsardzībai līdz 2026. gada aprīlim. No tiem, papildu 8,7 miljardus dolāru ir paredzēti aizsardzības izdevumiem Aizsardzības ministrijā (DND), un 370 miljoni dolāru Communications Security Establishment (CSE).
  • Sodīt karavīru dēļ terorisma ir pirmais gadījums Kanādas armijai, tas ieies vēsturē ar ekstrēmismu. Agrā 8. jūlija rītā RCMP darbinieki arestēja četrus aizdomās turētos — divus no viņiem aktīvus militāros dalībniekus — saistībā ar iespējamu plānu veidot pret-valstisku vienību. Kvebekas pilsētas (Quebec City) apkārtnē veiktās pārbaudes rezultātā RCMP konfiscēja 16 sprādzienbīstami ierīces, 83 šaujamieročus un to aksesuārus, aptuveni 11 000 dažādu kalibru munīcijas patronu, četras nakts redzamības brilles un dažādus militāros aprīkojumus.
  • ASV prezidents 30. jūlijā paziņoja, ka nosaka 25% ievedmuitas tarifu Indijas precēm, kā arī kritizēja Deli par tās saitēm ar krieviju. ASV prezidents kritizēja Indiju par energoresursu un bruņojuma iegādāšanos no krievijas laikā, kad Maskava turpina karu Ukrainā.
  • Divi ASV republikāņu senatori izstrādājuši likumprojektu ar nosaukumu “Peace Act”, kas paredz izveidot īpašu starptautisku fondu Ukrainas atbalstam. Tā mērķis ir piesaistīt līdzekļus no ASV sabiedrotajiem Eiropā, lai finansētu Ukrainai sniegto ASV militāro palīdzību. “The Wall Street Journal” vēsta, ka likumprojekts jau ticis apspriests ar Baltā nama amatpersonām, kas to vērtējušas pozitīvi. “Peace Act” autori cer, ka dokuments līdz 2025. gada beigām varētu tikt iekļauts ikgadējā aizsardzības politikas likumprojektā, ko izstrādā ASV Senāta bruņoto spēku komiteja.

Latvijā un Eiropā

  • Aizsardzības industrija: Latvija joprojām ir līderos dronu ražošanā, taču šīs pozīcijas ir jāsargā. Konkurence dronu ražošanā Eiropā pieaug – sasparojušās arī citas dalībvalstis, tā otrdien, 29. jūlijā, Latvijas Radio raidījumā “Labrīt” stāstīja Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas vadītāja Elīna Egle. Viņa uzsvēra, ka Latvijai savas līderpozīcijas šajā nozarē ir jāsargā, un tas būs izaicinājums nākotnē.
  • Partiju reitingi: Nacionālā apvienība atgriežas līderos; lielākais kāpums – «Progresīvajiem». Ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas un vēlētāji rīkotos tā, kā rāda aptaujas, tad 5% barjeru pārvarētu un Saeimā iekļūtu astoņas partijas – Nacionālā apvienība, “Latvija pirmajā vietā”, “Progresīvie”, “Jaunā Vienotība”, Apvienotais saraksts, Zaļo un zemnieku savienība, “Suverēnā vara” un “Stabilitātei!”
  • Topošais Sēlijas poligons būs ne vien aptuveni divas reizes lielāks par Ādažu militāro bāzi, bet arī lielākais visā Baltijā. Starptautisku militāru bāzi “Sēlija” Aizsardzības ministrija sāka veidot 2022. gadā. Jauna militārā poligona nepieciešamība tiek pamatota ar NATO samitā pieņemto Baltijai svarīgo lēmumu par NATO daudznacionālo kaujas grupu palielināšanu līdz brigādes līmenim katrā valstī. Latvijā kaujas grupu vadīs Kanāda.
  • Latvija un vēl 17 ES valstis pieprasījusi aizdevumus par kopējo summu 127 miljardu eiro no jaunā Eiropas Drošības rīcības fonda, kura mērķis ir veicināt aizsardzības spēju nostiprināšanu. Teju trešdaļu jeb 45 miljardus no kopsummas pieprasījusi Polija.
  • Pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas par Lietuvas premjerministra, sociāldemokrāta Palucka biznesa darījumiem, valdības vadītājs nolēmis atkāpties no amata. Lietuvas prezidents Nausēda, 24. jūlijā deva premjeram divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai pie skandāla novedušos darījumus vai arī demisionētu.
  • Septembrī gaidāmajās Moldovas parlamenta vēlēšanās krievija gatavo vērienīgu iejaukšanos. Ar šādu paziņojumu klajā nākusi Moldovas prezidente Maija Sandu. Protams, krievija šo apgalvojumus noliedz, tikmēr Moldovā kaimiņos esošā Rumānija piedāvājusi palīdzēt Kišiņevai, lai cīnītos pret krievijas hibrīdo ietekmi parlamenta vēlēšanu laikā.
  • NATO apsver iespēju izvietot Vācijas un Nīderlandes sabiedroto spēku korpusu Igaunijā, iespējams – Pērnavā, paziņojis Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs. Igaunija tā infrastruktūrai paredzējusi 17 miljonus eiro.
  • Eiropas Savienība(ES), izmantojot diplomātiskos kanālus, ir brīdinājusi Kijivu par sekām, ja Ukrainas parlamentā 31. jūlijā nebūs atbalsts likumprojektam, ar kuru plānots atjaunot neatkarības statusu Ukrainas pretkorupcijas iestādēm. Neoficiāli izskan, ka likumprojekta nepieņemšanas gadījumā ES varētu apturēt finansiālo atbalstu Ukrainai atsevišķās nemilitārajās programmās.
  • Deviņas dienas pēc tam, kad Ukrainas parlaments pieņēma plašu kritiku izsaukušo likumu par korupcijas apkarošanas dienestu NABU neatkarības ierobežošanu, Augstākā Rada 31. jūlijā mainīja kursu un pieņēma likumu, kas atjauno šo dienestu neatkarību.

KONTEKSTS: Ukrainas parlaments 22. jūlijā apstiprināja likuma grozījumus, kas mazina Ukrainas korupcijas apkarošanas iestāžu neatkarību. Ukrainas Nacionālais pretkorupcijas birojs (NABU) un specializētā prokuratūra turpmāk būs pakļauti Ukrainas ģenerālprokuroram, kas ir Ukrainas prezidenta Zelenska izvirzīta amatpersona. Tas izraisījis bažas par korupcijas apkarošanas dienestu pakļaušanu Zelenska komandas interesēm. Ukrainas Drošības dienests iepriekš veicis plaša mēroga kratīšanas pie NABU un specializētās prokuratūras darbiniekiem.

Kaŗš Ukrainā

  • ASV prezidents 1. augustā paziņoja, ka devis rīkojumu agresorvalsts (krievija) tuvumā izvietot divas kodolzemūdenes. Tā esot reakcija uz krievijas drošības padomes pārstāvja Medvedeva provokatīvajiem izteikumiem.
  • Agresorvalsts krievijas triecienos naktī uz 29. jūliju Ukrainā nogalināja vismaz 22 cilvēki, tajā skaitā grūtniece un ieslodzītie Zaporižjas cietumā. Ukrainas dronu uzlidojumā Rostovas apgabalā aizdedzies kravas vilciens Saļskas dzelzceļa mezglā; uzbrukumos okupētajā Doneckā bez elektrības palikušas 150 000 mājsaimniecību.
  • No krievijas raidīta raķete 29. jūlijā trāpījusi Ukrainas armijas apmācību centrā. Nogalināti vismaz trīs karavīri un ievainoti 18.
  • Gaisa triecienos Kijivā nogalināti astoņi cilvēki un vismaz 135 ievainoti. Raķešu un lidrobotu triecienā 31. jūlijā Kijivā nogalināti vismaz astoņi cilvēki, tajā skaitā sešus gadus vecs bērns, ziņo Ukrainas amatpersonas. Vēl vismaz 135 cilvēki guvuši ievainojumus, tajā skaitā deviņi bērni. Cietuši arī trīs policisti. 44 ievainotie nogādāti slimnīcās.
  • Ukrainas okupētajās teritorijās krievijas mēģinājumi izplatīt kremļa propagandu, aizstājot televīzijas satelītantenas ar tādām, kas uztver tikai krievijas pārraides, sastopas ar vietējo iedzīvotāju pretestību. Par to vēsta Ukrainas Pretošanās centra ziņojumi.
  • Ukraina kiberoperācijas rezultātā piekļūst krievijas serveriem; gūst pierādījumus ukraiņu bērnu nolaupīšanai. Operācijas ietvaros Ukrainas kiberspeciālisti ieguva piekļuvi serveriem, kas pieder krievijas okupācijas administrācijai Krimas pussalā. Tieši par bērnu deportācijām uz krieviju no okupētajām Ukrainas teritorijām Starptautiskā Krimināltiesa izdevusi krievijas prezidenta putina un bērnu tiesībsardzes Marijas Ļvovas-Belovas aresta orderi. Putina arestēšana un izdošana tiesai ir maz ticama, bet aresta orderis sašaurina viņa iespējas ceļot, liedzot viņam apmeklēt valstis, kas atzīst šīs tiesas jurisdikciju.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK ir izveidojusi sadaļu mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, kur varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai un vēstuļu paraugus, ko nosūtīt saviem MP (Member of Parliament). Mājaslapas sadaļa Ukrainas atbalstam ir pieejama abās valodās, latviešu un angļu.

Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News, The Canadian Press

www.ir.lv, www.lsm.lv