LNAK Nedēļas apskats 2026. gada 23.-30. marts
Kanādā un ASV
● Kanādas federālajai partijai NDP ir jauns līderis. Lewis seko sava vectēva David Lewis pēdās, kurš vadīja partiju 70. gados (1971. līdz 1975. gadam). Jaunievēlētais NDP līderis Avi Lewis solīja atgriezt partiju no politiskās sakāves pēc sliktiem rezultātiem pagājušā gada federālajās vēlēšanās. Lewis ir raksturojis savu kampaņu kā “antikapitālistisku kustību,” piedāvājot tādas lietas kā valsts noteiktus īres griestus, bagātnieku nodokli augstāko ienākumu saņēmējiem un pieejamākus pārtikas veikalus un telekomunikācijas.
● Kvebekas premjers Legault aicinājis aviokompānijas “Air Canada” izpilddirektoru Rousseau atkāpties no amata, sakot, ka viņa angļu valodā izteiktās līdzjūtības pēc nāvējošās lidmašīnas sadursmes Ņujorkas LaGuardia lidostā liecina par necieņu pret franciski runājošiem darbiniekiem un klientiem. 22. martā Ņujorkas lidostā notikušajā avārijā gājuši bojā divi Air Canada Express piloti.
● Air Canada izpilddirektors Rousseau atkāpsies no amata rudenī pēc gandrīz divdesmit gadiem darbā uzņēmumā, 30. martā paziņoja aviokompānija. Paziņojums sekoja nedēļu vēlāk pēc traģiskās lidmašīnas avārijas Ņujorkā.
● RCMP izmeklē korupcijas apsūdzības Kalgari pilsētas domē. Apsūdzības izdotas bijušajam mēram un padomniekiem. “Lai aizsargātu notiekošā izmeklēšanas procesu un konfidencialitāti, šobrīd sīkāka informācija netiks izpausta,” īsā rakstiskā paziņojumā sacīja Kalgari policijas pārstāve.
● Ontario premjers Ford 25. martā preses konferencē Mississauga paziņoja par plānu, sakot no 2026. gada 1. aprīļa līdz 2027. gada 31. martam jaunuzbūvētajām mājām, kuru vērtība nepārsniedz 1 miljonu dolāru, tiks atcelts HST (13%) nodoklis.
● Vecuma ierobežojumi sociālo mediju un mākslīgā intelekta tērzēšanas robotu lietošanā ir starp diskusiju tēmām nākamajā mēnesī, kad liberāļu partijas pārstāvji pulcēsies partijas nacionālajā konventā. Divdesmit četras dažādas politikas rezolūcijas būs darba kārtībā, kad partijas ierindas locekļi tiksies Monreālā no 9. līdz 11. aprīlim. Divas no tām cenšas risināt pastāvošās bažas par sociālo mediju un mākslīgā intelekta ietekmi uz bērniem un jauniešiem.
● ASV. Sestdien, 28. martā, vismaz 8 miljoni cilvēku protestēja pret Trump administrāciju vairāk nekā 3000 No Kings mītiņos ASV un vismaz divpadsmit citās valstīs.
● ASV. Tiesa Losandželosā 25. martā nosprieda, ka uzņēmumu Meta un Google izstrādātie sociālie mediji ir veidoti tā, lai radītu atkarību, un lika tiem samaksāt 6 miljonu dolāru kompensāciju prasības iesniedzējai.
Latvijā un Eiropā
● Gaisa spēki naktī uz 25. martu ir identificējuši ārvalsts bezpilota lidaparāta ielidošanu Latvijas gaisa telpā no krievijas teritorijas, informēja Nacionālie bruņotie spēki (NBS). Drons eksplodējis aptuveni kilometra attālumā no Svariņu pagasta centra Krāslavas novadā. Valsts prezidents Rinkēvičs žurnālistiem pēc tikšanās ar premjeri sacīja, ka tas ir bijis Ukrainas drons, kas nokritis Latvijas teritorijā un bijis daļa no Ukrainas koordinētas operācijas pret krievijas objektiem. Latvijas amatpersonas un atbildīgās iestādes uzsvērušas, ka šis gadījums ir tiešas krievijas uzsāktā kara Ukrainā sekas.
● Somijas dienvidaustrumos 29. martā nogāzās divi droni; cietušo nav. Visticamāk, tie ir Ukrainas lidroboti, paziņoja Somijas premjers Orpo.
● Saeima 26. martā atbalstīja Centrālās vēlēšanu komisijas priekšlikumu Saeimas vēlēšanās šoruden balsis skaitīt ar rokām. Par to balsoja 93 deputāti, neviens nebija pret un neatturējās. Skaitīt balsis manuāli pirmdien aicināja Valsts prezidents Rinkēvičs.
● Saeima 26. martā nolēma, ka no 2027. gada aizsardzībai katru gadu būs atvēlēti 5% no iekšzemes kopprodukta līdzšinējo 3% vietā.
● Saeima pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā, kuri paredz iespēju anulēt termiņuzturēšanās atļauju personām, kuras atkārtoti pārkāpj likumu.
● Satversmes tiesa 30. martā nolēma, ka regulējums par satura veidošanu mazākumtautību valodās sabiedriskajos medijos neatbilst Satversmei. Valstij ir jāveicina mazākumtautību piekļuve sabiedriskajam medijam, taču krievu valoda plašsaziņas līdzekļos ir pašpietiekama, norāda tiesa. Tā arī atzīst, ka informācijas sniegšana krievu valodā var atbilst valsts drošības interesēm.
● Pērn Latvijā izskatīšanai tiesā nodoti 37 kriminālprocesi par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, trešdien informēja ģenerālprokurors Meisters.
● Persijas līča un Hormuza šauruma reģionā uz kuģiem atrodas 22 Latvijas jūrnieki, informēja Latvijas Jūras administrācija.
● Nacionālie bruņotie spēki drošības apsvērumu dēļ no NATO misijas Irākā izveduši trīs Latvijas karavīrus, kuri jau atgriezušies Latvijā.
● Augstākā tiesa apturēja lietu par Zviedrijā noslēgtas viendzimuma laulības reģistrēšanu Latvijā un lūgusi skaidrojumu no ES Tiesas.
● Ekonomikas ministrs Valainis 28. martā Latvijas Zemnieku savienības kongresā izvirzīts par premjera kandidātu gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.
● Zviedrijas Centrālā banka aicina iedzīvotājus turēt skaidru naudu ārkārtas gadījumiem, lai gan valsts daudzus gadus veicinājusi pāreju uz bezskaidras naudas norēķiniem.
● Lietuva. 23. martā nokritušais objekts Lietuvas Varēnas rajonā pie Baltkrievijas robežas bija no kursa novirzījies Ukrainas drons, 24. martā apstiprināja Lietuvas premjere Ruginiene.
● Itālijā Manjāni-Rokas fonda muzejā pirms nedēļas nozagtas Matisa, Renuāra un Sezana gleznas 9 miljonu eiro vērtībā, 29. martā paziņoja policija.
● ES un Austrālija pēc astoņu gadu sarunām 24. martā parakstīja brīvās tirdzniecības vienošanos, kas paredz daudzu muitas nodokļu atcelšanu.
● Eiropas Komisija 26. martā atlika 16 miljardu eiro finansiālā aizdevuma apstiprināšanu Ungārijai no Eiropas Drošības rīcības fonda (SAFE), jo Orbāns bloķē ES finansējumu Ukrainai.
Kaŗš Ukrainā
● Naktī uz 24. martu un pa dienu krievija veica masveida uzbrukumu Ukrainai. Okupanti pa Ukrainas pilsētām raidīja gandrīz 1000 dronus, nogalināti vismaz 7 cilvēki un vairāk nekā 55 ievainoti, tai skaitā bērni. Ļvivā cieta dzīvojamās ēkas un UNESCO sarakstā iekļautais Bernardīņu klosteris.
● Ukrainas mediji vēsta, ka ASV kopā ar krieviju izdara spiedienu uz Ukrainu, lai ukraiņi piekristu atkāpties no Donbasa reģiona, bet progresa trūkuma gadījumā ASV draud pamest sarunu procesu. Tikmēr ukraiņi gatavojas tam, ka miers Ukrainā varētu nebūt vēl vismaz trīs gadus.
● Ukrainas uzbrukumu un “ēnu flotes” tankkuģu aizturēšanas rezultātā pašlaik ir apturēti vismaz 40% krievijas naftas eksporta jaudu, aplēsusi ziņu aģentūra Reuters. Lielbritānijas premjerministrs Stārmers 26. martā paziņoja, ka britu spēkiem būs atļauts pārtvert krievijas “ēnu flotes” kuģus.
● Ukrainas prezidents Zelenskis 27. un 28. martā vienojās par 10 gadu partnerību aizsardzības nozarē gan ar Saūda Arābiju, gan Kataru.
● Ukraina 29. martā nedēļas laikā jau otro reizi uzbruka naftas un gāzes terminālim krievijas ostā Ustjlugā, kurā sācies plašs ugunsgrēks. No 1. aprīļa līdz jūlija beigām krievija aizliegs benzīna eksportu, paziņoja krievijas vicepremjers. Pašlaik aptuveni 40% no krievijas naftas eksporta jaudas ir apturēta.
● Ukraina naktī uz 30. martu uzbruka dronu ražotnei Taganrogā un citiem okupantu mērķiem.
● Ukrainas Ārlietu ministrija atvainojās Baltijas valstīm par pagājušajā nedēļā tajās nokritušajiem ukraiņu droniem. Ukraina ir atvainojusies arī Somijai par divu ukraiņu bezpilota lidaparātu ielidošanu tās gaisa telpā.
(!) Aicinām rīkoties: LNAK mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai.
Jānis Lielāmers
LNAK Sabiedrisko attiecību nozare
Ziņu avoti: CBC News, The Canadian Press
www.ir.lv, www.lsm.lv
