LNAK Nedēļas apskats 2026. gada 2.-9. marts

Kanādā un ASV

  • Kanādas premjerministrs Carney  apmeklēja Japānu. Tokijā Carney  parakstīja vienošanos ar Japānas kolēģi par tirdzniecības un aizsardzības saišu paplašināšanu. Premjerministrs tikās arī ar japānas autoražotājiem. Kanāda ir arī piekritusi atbalstīt Japānas autoražotāju vēlmi dekarbonizēt savu darbību Kanādā un paplašināt akumulatoru piegādes ķēdes, kā arī citus projektus. “Šī jaunā partnerība padziļinās mūsu ekonomiskās un drošības attiecības. Tā izmanto mūsu ambīcijas, atspoguļo mūsu vērtību dziļumu un dod Kanādai un Japānai iespēju izmantot milzīgas iespējas abām mūsu tautām,” sacīja Carney .
  • Kanādas premjerministrs Carney  apmeklēja Austrāliju, lai stiprinātu starpvalstu attiecības ar Commonwealth brālēnu/māsīcu, kuru Otavā arvien vairāk uzskata par galveno sabiedroto globālo izaicinājumu risināšanā. Valsti, kura Kanādai ir ar jauna nozīmi, ņemot vērā lielo nenoteiktību citviet pasaulē. Lai gan Kanāda un Austrālija vienmēr ir bijušas tuvas kopīgas vēstures, līdzīgu politisko institūciju un Five Eyes izlūkošanas partnerības dēļ, divpusējās attiecības nav bijušas galvenā prioritāte abu valstu valdībām. Carney  apmeklē Austrāliju savā pirmajā gadā premjerministra amatā, savukārt viņa priekšgājējs Trudo nekad tur nedevās. Kanādas premjerministra vizīte Austrālijā nav notikusi gandrīz 12 gadus.
  • Kanādas premjerministrs Carney  Austrālijā atklāja savas attiecības ar savu amerikāņu kolēģi, sakot, ka nav viegli komunicēt ar ASV prezidentu un viņam rūpīgi ir jāizvēlas vārdi, lai izvairītos no jebkādas atbildes reakcijas. Uzstājoties domnīcas jautājumu un atbilžu sesijā Sidnejā savas Indo-Klusā okeāna reģiona tūres laikā, Carney  sacīja, ka Trump privāti ir nedaudz atšķirīgs no publiski pieejamā un ka, tikoties ar viņu aci pret aci, ir vieta brīvai ideju plūsmai. Jautāts, kā viņam līdz šim ir bijušas attiecības ar dažkārt nepastāvīgo Trump, Carney  atbildēja: “Cieņa, bet ne pakalpība.”
  • Pastāv iespēja, ka ASV varētu ietekmēt lēmumu, ja federālās valdība nolemtu ierobežot F-35 iegādi par labu Gripen. Eksperti, kas atbalsta Lockheed-Martin iznīcinātājus, jau sen apgalvo, ka Zviedrijā ražotais Gripen nebūtu spējīga sadarboties ar amerikāņu lidmašīnām un Ziemeļamerikas Kosmosa aizsardzības pavēlniecību (NORAD). Taču tieši pretēji tas redzams NATO gaisa patrulēšanas misijā Islandē, kur Dānijas īpašumā esošie F-35 ir trenējušies un darbojušies kopā ar Zviedrijas JAS-39 Gripen-C. Abi dažādu paaudžu kaujas lidmašīnu sazinās savā starpā un apmainās ar datiem, izmantojot ļoti sarežģītu ASV piederošu sistēmu, kas pazīstama kā Link 16 un satur modernu prettraucēšanas un šifrēšanas ierīci, ko sauc par daudzfunkcionālu informācijas izplatīšanas sistēmu (MIDS).  Trampa administrācijas amatpersonas privāti paziņoja, ka ASV visticamāk neļaus koplietot īpaši slepenus datus tīklā, kurā atrodas Gripen iznīcinātājs, atsaucoties uz NORAD, ko Kanāda un ASV kopīgi izmanto. Tādejādi norādot uz F-35 kā vienīgo “pareizo” izvēli.
  • Zviedrijas uzņēmums Saab paziņo, ka joprojām cer sadarboties ar federālo valdību un Kanādas uzņēmumiem, lai izstrādātu nākamās paaudzes gaisa aizsardzības sistēmas, vienlaikus slēdzot līgumu par jaunu lidmašīnu piegādi Otavai. Uzņēmums plāno ražot Gripen iznīcinātājus un GlobalEye novērošanas lidmašīnas Kanādas teritorijā, ja tās iegādāsies Kanādas bruņotie spēki. Saab un Zviedrija cer, ka šie pasākumi novedīs arī pie sadarbības nākošās paaudzes militāro sistēmu izstrādē. Saskaņā ar vairākiem avotiem, Zviedrija un Kanāda jau ir sākušas sarunas par iespējamu sadarbību pētniecības un attīstības projektos. Viņi norāda, ka valdība vēl nav pieņēmusi galējo lēmumu šajā jautājumā.
  • ASV prezidenta Trump ieceltais pārstāvis, kas risinās tirdzniecības sarunas ar Kanādu, norādīja, ka Kanādai jāpiekrīt uzņemties tarifus saviem eksporta produktiem uz ASV, ja tā vēlas nodrošināt tirdzniecības līgumu ar Vašingtonu. Tas nozīmē, ka pat preces, kas pašlaik ir aizsargātas saskaņā ar CUSMA, būs pakļautas tarifiem jebkurā nākotnes tirdzniecības līgumā. CBC News norāda, ka ASV Tirdzniecības pārstāvja komentārs bija viens no skaidrākajiem signāliem līdz šim, ka Trump administrācija cenšas “pamatīgi pārrakstīt” brīvās tirdzniecības līgumus, kas regulē tirdzniecību starp abām valstīm kopš 1994. gada.
  • ASV prezidenta Trump sāktais karš Irānā ir padziļinājis domstarpības starp ASV un amerikāņu sabiedrotajiem Eiropā. Tramps piedraudējis pārtraukt tirdzniecību ar Spāniju, jo tās premjerministrs neatļāva izmantot valsts militārās bāzes ASV operācijā pret Irānu.

Latvijā un Eiropā, un Tuvajos austrumos

  • Atskaitās par valdības darbu. Ministru prezidente Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”) pirmdien, 2. martā, ziņoja par to, ko valdība ir paveikusi pagājušajā gadā. Viņa teica, ka valdībai ir izdevies sasniegt lielāko daļu no iepriekš izvirzītajiem mērķiem. Vēl viņa paziņoja par plānu, kur bija noteikti mērķi četrās jomās – drošībā, ģimeņu atbalstā, ekonomikas izaugsmē un birokrātijas mazināšanā. Premjere teica, ka vissvarīgākā ir drošība un ka Latvija ir devusi vairāk naudas aizsardzībai un palīdzējusi Ukrainai. Valdībai šis ziņojums vēl jāprezentē Saeimai nedēļu vēlāk.
  • Terorism draudu līmenis Latvijā pašlaik ir zems un Valsts drošības dienesta rīcībā nav informācijas, kas liecinātu par tā pieaugumu saistībā ar ASV un Izraēlas karu pret Irānu.
  • Valdība 5. martā nolēma piešķirt 752 tūkstošus eiro Latvijas valstspiederīgo repatriācijai no Apvienotajiem Arābu Emirātiem. AAE reisu uz Latviju gaida vairāk nekā 700 personas. AirBaltic paziņoja, ka plāno četrus repatriācijas reisus no Dubaijas.
  • Ģenerālprokuratūra 3. martā informēja, ka vērsīsies tiesā, lai apturētu partijas Stabilitātei! darbību, jo tā līdz 7. februārim nav novērsusi iepriekš brīdinājumā konstatētos pārkāpumus. Partija brīdinājumu nosaukusi par nepamatotu un atteikusies to pildīt.
  • Līdz ar ērtībām, ko ikdienā sniedz mākslīgais intelekts, rodas arī neērtais jautājums – kādu informāciju mēs šiem rīkiem uzticam? Ir rūpīgi jāizvērtē, kādu informāciju uzticam mākslīgā intelekta rīkiem, jo šī nav droša vide, Latvijas Televīzijas raidījumā “4. studija” norādīja drošības eksperti. Jāsaprot, ka jebkura informācija, ko mēs ieliekam mākslīgajā intelektā, mākslīgajā intelektā arī paliek.
  • Daugavpilī slēgtā Latvijas Radio 4 frekvencē uztverama baltkrievijas propagandas radiostacija Radio Belarus, 4. martā informēja LTV Latgales redakcija.
  • Lietuva ceturtajā labdarības akcijā Radarom! saziedoti nedaudz vairāk kā pieci miljoni eiro, lai iegādātos aprīkojumu Ukrainas Bruņotajiem spēkiem.
  • Celsies naftas un gāzes cenas. Situācija Tuvajos Austrumos kļūst sarežģītāka, un tas ietekmē arī enerģijas cenas visā pasaulē. Naftas un gāzes cenas pasaulē pirmdien, 2. martā, pieauga. Latvijas ekonomisti saka, ka arī Latvijā drīz gāze un degviela varētu kļūt dārgāka.
  • Agresorvalsts centrālā banka 2. martā paziņoja, ka ir iesniegusi prasību Luksemburgā pret Eiropas Savienības (ES) noteikto aptuveni 230 miljardu dolāru lielo maskavas rezervju iesaldēšanu uz nenoteiktu laiku saistībā ar tās karu Ukrainā.

Kaŗš Ukrainā

  • Pagājušajā ziemā krievija uzbruka Ukrainai ar vairāk nekā 700 dažāda veida raķetēm, taču valsts energosistēma tika nosargāta, 2. martā paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.
  • Ukrainas frontē uzlabojusies situācija. Februārī Ukrainas bruņotajiem spēkiem izdevies atkarot lielāku teritoriju, nekā sagrābis iebrucējs. Tas noticis pirmoreiz kopš Ukrainas veiksmīgā iebrukuma Kurskā. Ukraiņu analītiskais projekts “Deepstate” aprēķinājis, ka pagājušajā mēnesī krievijas armija Ukrainā sagrābusi 126 kvadrātkilometrus. Tas ir divas reizes mazāk nekā janvārī un četras reizes mazāk nekā pagājušajā vasarā katru mēnesi. Ukrainas spēki turpina pretuzbrukumu frontes posmā starp Zaporižju un Dņipropetrovsku.
  • Ukrainas prezidents Zelenskis parakstījis likumprojektu, kas policijai nodrošina tiesības evakuēt bērnus no aktīvas karadarbības skartām teritorijām arī bez vecāku piekrišanas. Likums nosaka, ka bērnu tiesības uz dzīvību ir prioritāte, tāpēc militārajai administrācijai tagad ir tiesības pieņemt lēmumus par nepilngadīgo obligātu izvešanu uz drošākiem reģioniem, lai šādā veidā pasargātu no apšaudēm.
  • Ukraina ir gatava palīdzēt cīnīties pret Irānas droniem, 5. martā paziņoja Ukrainas prezidents Zelenskis.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai.

Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News, The Canadian Press

www.ir.lv, www.lsm.lv