LNAK Nedēļas apskats 2026. gada 16.-23. marts

Kanādā un ASV

  • Kanāda ir pievienojusies kopīgai septiņu valstu līderu paziņojumam, kas publicēts 19. martā, aicinot Irānu nekavējoties pārtraukt visus mēģinājumus bloķēt Hormuza šaurumu komerciālajām kuģniecībām un izsakot gatavību piedalīties centienos šaurumu atkal atvērt. Paziņojums nesaka, kā valstis varētu palīdzēt, lai gan Kanādas aizsardzības ministrs teica, ka Kanāda “apsver” palīdzību Irānas kaimiņiem, ja viņi meklē palīdzību no NATO. Irāna faktiski bloķējusi šaurumu kopš brīža, kad ASV un Izraēla uzsāka uzbrukumu 28. februārī. Aptuveni piektā daļa pasaules naftas un gāzes piegādes parasti tiek transportēta caur šo šaurumu.
  • Kanādas premjerministrs Carney un federālais konservatīvo līderis Poilievre ir atraduši retu redzētu kopīgu valodu pasaules notikumu kontekstā. Konservatīvās partijas līderis vairākiem plašsaziņas līdzekļiem stāstīja, ka viņš ir izveidojis ‘cieņpilnas’ attiecības ar premjerministru.
  • Kanādas Centrālā Banka saglabā galveno procentu likmi 2,25%, sakot, ka karš veicinās pasaules inflāciju. Padome norāda, ka vēl ir pāragri novērtēt konflikta ietekmi uz Kanādas ekonomiku. Centrālā Banka sagaida, ka ekonomika augs “mēreni”, pielāgojoties ASV tirdzniecības politikas nenoteiktībai, taču īstermiņa izaugsme būs vājāka nekā tā prognozēja gada sākumā.
  • Kanādas iedzīvotāju skaits pagājušajā gadā samazinājās, tā ir pirmā reize, kad Kanādā ir fiksēts gada iedzīvotāju skaita samazinājums kopš Konfederācijas izveides. Saskaņā ar jaunāko ceturkšņa aplēsi no Kanādas statistikas pārvaldes, Kanādas pilsoņu, pastāvīgo iedzīvotāju un nerezidentu iedzīvotāju skaits 2026. gada 1. janvārī bija 41 472 081, samazinājums par 0,2%. StatsCan norādīja, ka, lai gan iedzīvotāju skaits pagājušā gada pirmajos sešos mēnešos palielinājās par nedaudz vairāk nekā 77 000 cilvēku, tas nebija pietiekami, lai atsvērtu gandrīz 180 000 samazinājumu 2025. gada otrajā pusē.
  • Kanādas Nacionālā nekustamo īpašumu asociācija (CREA) 17. martā paziņoja, ka februārī Kanādas māju pārdošanas apjomi nedaudz samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par 4,8%vidējā māju cena. CREA norādīja, ka cenu kritums Britu Kolumbijā, Ontario un Albertā kompensēja citu provinču pieaugumu.
  • Kanādas armija nākamo gadu laikā saņems desmitiem tūkstošu jaunu ieroču, kas ir  būtiska programma militārajiem spēkiem, 19. martā paziņoja federālā valdība. Plāns iegādāties Kanādas modulāro uzbrukuma ieroci (CMAR) jau vairākus gadus gaidīja militārā aprīkojuma sarakstā, bet tika paātrināts šogad.
  • Munīcijas rūpnīca Ingersoll, ON, saņēmusi miljoniem dollāru lielu līgumu no Kanādas aizsardzības ministrijas. Uzņēmums cels jaunu rūpnīcu, kas pieņems darbā vēl 300 cilvēkus. Liberālā valdība pēdējo dienu laikā ir paziņojusi vairākus lielus militāros tēriņus, tostarp ieguldījumus Kanādas ziemeļos. Pagājušajā vasarā NATO līderi vienojās palielināt aizsardzības izdevumus visā Rietumu aliansē līdz pieciem procentiem no iekšzemes kopprodukta nākamo desmit gadu laikā.
  • ASV 19. martā atcēla sankcijas baltkrievijas Finanšu ministrijai, divām valsts bankām un kālija minerālmēslojuma uzņēmumiem. Savukārt baltkrievija atbrīvoja 250 politieslodzītos; lukašenko drīz varētu apmeklēt ASV, teica īpašais sūtnis pēc tikšanās ar diktatoru.

Latvijā un Eiropā

  • Latvijā 18. martā jau ceturto reizi atzīmēja Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu par godu cilvēkiem, kuri cīnījās pret abām okupācijas varām.
  • 15. Saeimas vēlēšanas notiks 3. oktobrī, un balsot varēs no plkst. 8 līdz 20. Tuvākajā CVK sēdē, plānots skatīt jautājumu par balsu skaitīšanu 15. Saeimas vēlēšanās, bet bez CVK par to var lemt arī Saeima.
  • Valsts policija aizdomās par 1,5 miljonu eiro vērtu, visticamāk, pašvaldības vēlēšanu IT sistēmu iepirkumu krāpšanas lietu 17. martā aizturēja 21 personu, tai skaitā divas amatpersonas. 2025. gada pašvaldību vēlēšanās balsis skaitīja ar skeneru palīdzību. Tiem bija tehniskas problēmas, tāpēc vēlēšanu naktī nolēma balsis tomēr skaitīt manuāli. Šīs ķibeles maksāja amatu gan toreizējai Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājai, gan pašvaldību lietu ministrei. Šobrīd notiek izmeklēšana par iespējamu krāpšanu 1,5 miljonu eiro vērtos valsts pārvaldes iepirkumos, kas aizēnojusi gatavošanos rudenī gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām. Lai sabiedrībai būtu pārliecība, ka vēlēšanas ir godīgas un caurspīdīgas, Valsts prezidents Rinkēvičs pusgadu pirms vēlēšanām paziņojis, ka balsis Saeimas vēlēšanās jāskaita ar rokām.
  • Pabeigta Latvijas–baltkrievijas sauszemes robežas infrastruktūras izbūve, turpinās darbi Daugavas posmā, informēja Valsts nekustamie īpašumi.
  • Pērnā gada nogalē koalīcijas partija ZZS amatam ES daudzgadu budžeta plānošanas grupā virzījusi bijušā Ventspils mēra Lemberga sievu Kristīni Lembergu (Latvijai un Ventspilij), koalīcija toreiz ZZS virzīto kandidāti noraidīja. 19. martā Saeimā balsoja  Latvija pirmajā vietā rosinātu uzticības balsojums Švinkam tieši šā iemesla dēļ.
  • Saeima 19. martā noraidīja opozīcijas Latvija pirmajā vietā (LPV) prasīto neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Atim Švinkam (Progresīvie). Par demisijas pieprasījumu balsoja 48 deputāti, tajā skaitā arī koalīcijas ZZS pārstāvji Uldis Augulis, Gundars Daudze un Jānis Vucāns. Pret bija 50. Šī bija jau trešā reize, kad parlaments noraidīja ministra Švinkas demisijas pieprasījumu.
  • Policija kriminālprocesā par 35 krāpšanām identificēja vairāk nekā 170 naudas mūļus. Krāpnieki uzdevās kā policijas vai banku darbinieki un izkrāpa ap 2 miljoniem eiro.
  • Rīgas pilsētas tiesa 16. martā kādam Azerbaidžānas pilsonim par Starlink sistēmu piegādāšanu krievijas armijai piesprieda 11 gadus cietumā.
  • Valsts drošības dienests rosināja sākt kriminālvajāšanu pret vīrieti par balsotāju ietekmēšanu Cēsu novada pašvaldību vēlēšanās. Viņš uzpircis balsis partijas LPV kandidāta labā.
  • Valsts drošības dienests februāra beigās saņēma bijušās eiroparlamtārietes Ždanokas (LKS) kriminālprocesā par iespējamu sadarbību ar krievijas specdienestiem Briseles dzīvoklī izņemtos dokumentus un datu nesējus.
  • Lietuvas Seims 17. martā pirmajā lasījumā atbalstīja konstitūcijas grozījumus, kas paredz piešķirt balsstiesības pašvaldību vēlēšanās pilsoņiem no 16 gadu vecuma.
  • Igaunijas “Elron”, Lietuvas “LTG Link” un Latvijas “Vivi” 18. martā Tallinā paziņoja par startu iepirkumam, kura rezultātā pēc dažiem gadiem pa “Rail Baltica” Baltijas jauno maģistrāli būtu jāsāk kursēt mūsdienīgiem reģionālajiem vilcieniem. To maksimālais ātrums būs 200 kilometri stundā, un tie būs pielāgoti Eiropas standarta sliežu platumam.
  • Prāgā 21. martā protestēja ap 250 000 cilvēku pret premjera Babiša valdību, tai skaitā aizsardzības izdevumu samazināšanu un iespējamām izmaiņām mediju finansēšanā.
  • Ungārijas ārlietu ministrs Sijārto regulāri informējis krievijas ārlietu ministru Lavrovu par ES sanāksmju detaļām, 21. martā vēstīja laikraksts Washington Post.
  • Dronu uzbrukumā cietušais krievijas tankkuģis, kas divas nedēļas dreifēja Vidusjūrā un radīja bažas par iespējamu ekoloģisko katastrofu, 18. martā nonācis Lībijas ūdeņos.

Kaŗš Ukrainā

  • Ukrainas prezidents Zelenskis 17. martā ieradās Londonā, lai parakstītu aizsardzības sadarbības līgumu. Viņš tikās ar karali Čārlzu III un premjerministru Stārmeru.
  • Vairāki cilvēki guvuši ievainojumus krievijas armijas atkārtotos gaisa triecienos pa Ukrainas dienvidu pilsētu Odesu. Iepriekš agresorvalsts uzbrukumos postījumi nodarīti arī Ļvivas un Harkivas pilsētās.
  • Ukrainas delegācija nedēļas nogalē (21. un 22. martā) Maiami tikās ar ASV prezidenta znotu Kušneru un īpašo sūtni Vitkofu, lai pārrunātu iespējamo vienošanos par mieru krievijas sāktajā karā Ukrainā, krievija sarunās nepiedalījās.
  • Ukrainas armija 20. martā Doneckas apgabalā notrieca krievijas helikopteru Ka-52, savukārt 23. martā Brjanskas apgabalā iznīcināja divas krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas, kā arī trāpīja S-400 radaram okupētajā Doneckas apgabalā.
  • Sankciju vājināšanās ir ļāvusi krievijai palielināt ieņēmumus no naftas eksporta, kas tiek izmantoti, lai finansētu krievijas karu pret Ukrainu, pauda Ukrainas prezidents Zelenskis.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai.

Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News, The Canadian Press

www.ir.lv, www.lsm.lv