LNAK Nedēļas apskats, 2025. gada 9.-16. jūnijs

Kanāda un globālā kārtība

  • Carney un Trump 16. jūnijā sēdās pie sarunu galda pirms G7 samita sākuma, lai turpinātu darbu pie tarifu vienošanās. Kanādas premjers cenšas nodrošināt tirdzniecības darījumu, lai panāktu ASV tarifu atcelšanu. CBC/Radio-Canada ziņoja, ka Kanāda un ASV, šķiet, virzās uz priekšu tirdzniecības vienošanās virzienā. Avoti, kuriem ir tieša informācija par situāciju, sacīja, ka darba dokuments, kurā izklāstīti potenciālās vienošanās detaļas, ir nodots izskatīšanai Otavā un Vašingtonā.
  • Federālā valdība aizstāv savu lēmumu aicināt divus pretrunīgus līderus uz gaidāmo G7 sanāksmi. Premjers Carney saskaras ar kritiku — pat savā partijā — par Indijas premjerministra Narendra Modi un Saūda Arābijas karaļa Mohammed bin Salman ielūgšanu uz samitu.
  • Globālā tirdzniecība būs galvenais uzsvars G7 samitā, kad pasaules līderi pulcēsies Albertā, tostarp ASV prezidents Trump, kurš piedalīsies savā pirmajā lielajā starptautiskajā pasākumā kopš atgriešanās Baltajā namā šā gada janvārī.
  • Ilgi gaidītie 2%. Kanāda izpildīs NATO militārā izdevumu vadlīnijas līdz nākamā gada sākumam un dažādos aizsardzības izdevumus ārpus ierastā partnera ASV, kuras pēc premjerministrs Carney teiktā vairs nepilda dominējošu lomu pasaules skatījumā.
  • NATO samita paziņojumā tiek izlaista Ukrainas dalības pieprasījums. Kopīgā deklarācijas projekta versijā gaidāmajam NATO samitam tiek izlaistas Ukrainas dalības ambīcijas un pagājušā gada solījums atbalstam, kas pārsniedza 40 miljardus dolāru, ziņoja Bloomberg 11. jūnijā, pēc projekta pārskatīšanas. Neparasti īsajā dokumentā krievija ir atzīta par NATO draudu, taču ne par agresoru Ukrainā. Tajā nav minēta arī Ķīna, ziņoja Bloomberg.
  • ASV aizsardzības sekretārs Pete Hegseth (U.S. Defense Secretary) 10. jūnijā norādīja, ka ASV gandrīz noteikti samazinās atbalstu Ukrainai, runājot par Vašingtonas aizsardzības budžetu 2026. gadam. Uzsverot Trump administrācijas “ļoti atšķirīgo skatījumu” uz karu Ukrainā salīdzinājumā ar iepriekšējā prezidenta viedokli, Hegseth apgalvoja, ka “sarunu ceļā panākts miermīlīgs risinājums, kas ir abu pušu un mūsu valsts (ASV) interesēs.”
  • Izraēla naktī, 13.jūnijā, uzsāka militāru operāciju, kurā devusi triecienus Irānas kodolobjektiem, militārajiem mērķiem un enerģētikas rūpniecībai. Nogalināti vairāki Irānas militāro spēku un izlūkdienestu vadītāji un kodolzinātnieki. Irāna atbildējusi ar raķešu triecieniem Izraēlai. Irānai un Izraēlai nav kopējas robežas, taču abas valstis jau gadu desmitiem spēkojušās par ietekmi Tuvo Austrumu reģionā. Attiecības abu starpā saasinājās pēc 2023. gada 7. oktobra, kad Izraēlā iebruka “Hamās” teroristi. Uz doto brīdi, 16. jūnijs, Irānā nogalināti 224 cilvēki, bet vismaz 1277 hospitalizēti. Tikmēr Izraēlā pēc Irānas triecieniem dzīvību zaudējuši vismaz 17 cilvēki un 380 ievainoti.
  • Izraēlas un Irānas konflikta saasināšanās izsaukusi daudzu pasaules valstu bažas par plaša mēroga kara izcelšanos. Notikumu attīstību Tuvajos Austrumos ar bažām vēro arī Ukraina, jo ukraiņi raizējas, ka šis konflikts var nākt par labu krievijai un novērst pasaules uzmanību no Ukrainas laikā, kad tai joprojām nepieciešama dažāda veida palīdzība un jāuztur spiediens uz agresorvalsti krieviju.

Latvijā un Eiropā

  • Četri politiskie spēki – “Progresīvie”, “Jaunā Vienotība”, “Apvienotais saraksts” un Nacionālā apvienība – vienojušies veidot koalīciju Rīgas domē. Visi vienošoties par darbu sarakstu un arī atbildības jomu sadalījumu.
  • Rīgas atslēgas un pārvaldība. Progresīvajiem būs mērs Viesturs Kleinbergs, bet viņam palīdzēs trīs vicemēri. Šo amatu saglabās Edvards Ratnieks (NA), vicemērs būs Vilnis Ķirsis (JV) un Māris Sprindžuks (Apvienotais saraksts). Koalīcijas līgumu sāks veidot 19.jūnijā.
  • Vēlēšanu nedienas. Pēc pašvaldību vēlēšanu iecirkņu slēgšanas, rodoties problēmām biļetenu skenēšanas sistēmā, ko nodrošina Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA), balsis nevarēja tikt skaitītas automātiski, kas aizkavēja vēlēšanu rezultātus.
  • Amatpersonas zaudē amatus. 9.jūnijā, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre no pienākumu pildīšanas atstādināja Valsts digitālās attīstības aģentūras direktoru, jo viņš zaudējis viņas uzticību saistībā ar problēmām ar balsu skatīšanu. Taču 11. jūnijā arī viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (“Jaunā Vienotība”) paziņoja par demisiju, tādējādi uzņemoties politisko atbildību par vēlēšanu laikā notikušajām tehniskajām problēmām. Tajā pašā dienā arī Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītāja Kristīne Saulīte Saeimai paziņoja par atkāpšanos no amata.
  • Nacionālā drošības padome paziņoja, ka pašvaldību vēlēšanu organizācijā bija būtiskas kļūdas, bet tās bija drošas.
  • Pārmaiņas. Tiesībsargs Juris Jansons piektdien paziņoja, ka demisionēs. Visas Saeimā pārstāvētās partijas rosināja Jansonu atsaukt no amata.
  • Latvija un citas Austrumeiropas robežvalstis cer uz īpašu Eiropas Komisijas atbalstu. Eiropas Komisijā (EK) tapusi stratēģija austrumu pierobežas reģioniem. Jūnija beigās to paredzēts prezentēt dalībvalstu ministriem sanāksmē Polijā, bet šonedēļ EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Fito apmeklē Latvijas austrumu pierobežu.
  • Latvijā un pasaulē pieminēja komunistiskā genocīda upurus – 1941.gada 14.jūnijā padomju vara vienā naktī izsūtīja vairāk nekā 15 tūkstošus Latvijas pilsoņu uz Sibīriju.
  • Pieminot 1941. gada 14. jūnijā no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas deportācijās uz Sibīriju aizvestos tautiešus – komunisma ideoloģijas un režīma upurus, Kanādas galvaspilsētā Otavā 14. jūnijā notika piemiņas sarīkojums pie Komunisma upuru piemiņas memoriāla “Memorial to the Victims of Communism – Canada, a Land of Refuge”. Klātesošos uzrunāja arī Latvijas vēstnieks Kanādā Kaspars Ozoliņš un Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā priekšsēdis Dr. māc. Fritz Traugott Kristbergs. Memoriāls tika atklāts 2024. gadā. Nacionālās nozīmes pieminekli būvēja Kanādas valsts ar ziedotāju atbalstu, to vidū Latvijas valsts, tautieši un diasporas organizācijas Kanādā.

Kaŗš Ukrainā

  • Sankcijas nav spējušas apturēt krievijas uzsākto karu pret Ukrainu nevis tāpēc, ka tā ir slikta stratēģija, bet tāpēc, ka tā arī nekad pilnībā nav īstenota, intervijā “Pasaules panorāmai” teica Ukrainas bijušais ārlietu ministrs Dmitro Kuleba. Pašreizējā situācija Eiropā ir tāda, ka elites, šķiet, beidzot ir sapratušas, ka putina uzbrukums NATO ir reāls drauds. Taču redzu, ka sabiedrības viedoklis šajā jautājumā dalās, intervijā teica Kuleba.
  • Aptauja: 52% ukraiņu neatbalsta teritoriālu piekāpšanos krievijai. Lai arī sabiedroto atbalsts Ukrainai nav tāds, kādu gribētos, un ASV draudzīgās attiecības ar krieviju Ukrainā tiek uzņemtas ar lielu neizpratni, lielākā daļa Ukrainas iedzīvotāju joprojām nav gatavi piekāpties krievijai attiecībā uz savām teritorijām. Par to liecina jaunākā Ukrainā veiktā sabiedriskās domas aptauja.
  • Dzīvības cena. Agresorvalsts armijas zaudējumi Ukrainā sasnieguši miljonu nogalināto un ievainoto karavīru, informēja Ukrainas armijas ģenerālštābs. Ukraina un krievija veica vēl vienu gūstekņu apmaiņu. Apmaiņā nodoto dzīvo gūstekņu skaitu abas puses nav nosaukušas. Lielākā daļa atbrīvoto ir virsnieki – visi ievainoti vai smagi slimi. Ukrainai nodotas arī 1200 cilvēku mirstīgās atliekas.
  • Ukraina ar bezpilota lidaparātiem uzbruka divām ķimikāliju rūpnīcām Krievijā, kas ir nozīmīgas Krievijas armijas apgādē. Kā piemērs, “Ņevinnomiskij azot” ir krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa kritiski svarīgs elements, jo tajā gada laikā tiek saražots līdz vienam miljonam tonnu amonjaka un vairāk nekā viens miljons tonnu amonija nitrāta, kas ir galvenā sastāvdaļa sprāgstvielām un artilērijas šāviņiem.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK ir izveidojusi sadaļu mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, kur varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai un vēstuļu paraugus, ko nosūtīt saviem MP (Member of Parliament). Mājaslapas sadaļa Ukrainas atbalstam ir pieejama abās valodās, latviešu un angļu.

 

Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News, The Canadian Press

www.ir.lv, www.lsm.lv