LNAK Nedēļas apskats (2025. gada 4.–11.maijs)

Kanādā un pasaulē

  • Kanāda nekad netiks pārdota. Kanādas premjerministrs Mark Carney 6. maijā tikās ar ASV prezidentu Trump, kurš atkal runāja, ka Kanādai ir jākļūst par ASV 51.štatu. Carney to noraidīja, norādot, ka “dažas vietas nekad netiek pārdotas”. Tramps piebilda: “Nekad nesaki nekad.” Abi valstsvīri publiski neapsprieda tarifu jautājumu. Pēc tikšanās Baltā nama Ovālajā kabinetā Trump un Carney sarunu turpināja zem četrām acīm.
  • Neskatoties uz gaidīto tarifu izmaiņu trūkumu, Kanādas biznesa līderi ir piesardzīgi optimistiski, ka progress ASV tirdzniecības politikā ir iespējams pēc ASV prezidenta Trump sirsnīgās tikšanās ar premjerministru Mark Carney.
  • Federālajā NDP jauns pagaidu līderis. Ilggadējs Vankūveras deputāts ir iecelts par federālās NDP pagaidu vadītāju. Partija izvēlējās Don Davies, kurš kopš 2008. gada pārstāv Vancouver-Kingsway. Lai gan daudzi ir apmierināti ar pagaidu vadītāja izvēli, partija saskaras ar izaicinājumiem.
  • Divi lielpilsētu mēri Albertā saka, ka atdalīšanās referenduma no Kanādas būtu “postošs” viņu vietējām ekonomikām (Calgary un Edmonton) un tā ir nevajadzīga uzmanības novēršana laikā, kad valstij ir jāfokusējas uz vienotību. “Tā ir ļoti bīstama runāšana,” Edmontonas mērs Amarjeet Sohi teica intervijā ar Kanādas Presei. “Tā ir bīstama runāšana mūsu ekonomikai. Tā ir bīstama runāšanai mūsu sabiedrībai, kad strādājam atšķirību mazināšanai. Tas radīs plaisās kopienās.”
  • CBC News ir identificējusi vairākas Ziemeļamerikā bāzētas organizācijas, kas pārcēlušas gaidāmās konferences, daļēji vai pilnībā, no ASV uz Kanādu. Ja konferenču organizatori turpinās izvēlēties Kanādu ASV vietā, tas varētu dot lielu pienesumu Kanādas ekonomikai, saka pieredzējusi konferenču organizētāja Heather Dow, kura kopš 2012. gada ir organizējusi vairāk nekā 100 konferenču un pasākumu.
  • Ceļojumi uz ASV no vairākām valstīm pēdējā laikā ir samazinājušies, taču Kanāda ir priekšgalā: aprīlī ceļojumu skaits starp kanādiešiem, kuri ceļo uz ASV, krasi samazinājās, par 19,9 % mazāk gaisa ceļojumiem un par 35,2 % mazāk sauszemes ceļojumiem. Tas ir lielākais kritums kopš Trump tika pārvēlēts par prezidentu.

Latvijā un Eiropā

  • Latvija un vēl 11 ES dalībvalstis pieprasījušas aktivizēt valsts izņēmuma klauzulu aizsardzības izdevumu palielināšanai. Nesen pieņemtajā ES lēmumā, ES atļāva dalībvalstīm pārsniegt atļauto budžeta deficīta slieksni, ja tēriņi domāti aizsardzībai.
  • Lai veicinātu demogrāfiju un atbalstītu tos, kuri nevar kļūt par vecākiem, Latvijā ir pieejama valsts finansēta medicīniskā apaugļošana. Pērn šādi dzimis katrs 20.bērns. 2024. gadā piedzima 12 571 bērns, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati
  • Saeima 8. maijā otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā, kuri liegs izbraukt uz krieviju un baltkrieviju Saeimas deputātiem un darbiniekiem.
  • Saeima 8. maijā otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Nacionālās drošības likumā, kuri aizliegtu krievijas un baltkrievijas pilsoņiem tikt nodarbinātiem vai sniegt pakalpojumus kritiskajā infrastruktūrā.
  • Ķekavas novada pašvaldības policisti sestdien aizturēja astoņas personas, kuras bija nelikumīgi šķērsojušas Latvijas–Baltkrievijas robežu.
  • Eiropas Savienības ārlietu ministri 7. maijā sāka diskusijas par jaunām sankcijām pret krieviju, paziņoja ES augstākā diplomāte Kaja Kallas. “Mēs strādājam pie 17. sankciju paketes, lai patiešām izdarītu spiedienu uz Krieviju,” sacīja Kallas, ierodoties divu dienu ES ārlietu ministru sanāksmē Varšavā, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta bloka attiecībām ar ASV un karu Ukrainā.
  • Ar otro piegājienu. 6. maijā, kad Bundestāgā notika balsojums par jauno valdību un kancleru, konservatīvo līderis Frīdrihs Mercs (69) tikai otrajā piegājienā saņēma nepieciešamo balsu vairākumu. Par viņu balsoja 325 deputāti, pret – 289. Aizklātā balsojuma pirmajā piegājienā viņam pietrūka sešu balsu. Kaut kas tāds vācu politikā piedzīvots pirmoreiz, norāda prese.
  • Domās par drošību. Vācija un Francija plāno izveidot jaunu drošības padomi, kuras uzdevums būtu rast praktiskus risinājumus gan abu valstu, gan visas Eiropas drošībai, trešdien paziņoja Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs. Pēc ievēlēšanas amatā viņš devās pirmajā vizītē uz Franciju, kur tikās ar prezidentu Emanuelu Makronu.
  • Turpina veidot kara tribunālu. ES un Ukraina piektdien Ļvivā vienojās par nākamajiem soļiem kara tribunāla izveidē. Tribunāla izveidi atbalsta 42 valstis, no ES dalībvalstīm to neatbalsta tikai Ungārija un Slovākija. Ļvivā Ukrainai arī piešķirts vienu miljardu eiro liels finansējums no Krievijas iesaldētajiem aktīviem Eiropā.
  • Svētku svinētāji. Policija Latvijā saistībā ar krievu svētku atzīmēšanu līdz 9. maija vakaram bija sākusi 51 administratīvo pārkāpuma procesu un aizturējusi divas personas. Visvairāk pārkāpumu fiksēts Rīgā. Pārsvarā tie bija militāru agresiju slavinošas simbolikas izmantošana sabiedriskās vietās, ziedu kompozīcijas Krievijas karoga krāsās.
  • Baltie dūmi. Otrās konklāva dienas vakarā 8. maijā tika izvēlēts 267. Romas pāvests – amerikānis Roberts Prevosts. Viņu turpmāk dēvēs par Leonu XIV. 69 gadus vecais Prevosts no Čikāgas ir pirmais pāvests no ASV.

Kaŗš Ukrainā

  • ASV palīdzēs ar ieročiem. Pēc divus mēnešus ilgušām sarunām ASV un Ukraina 30.aprīlī parakstīja vienošanos, kas dos Vašingtonai piekļuvi Ukrainas derīgajiem izrakteņiem. Saskaņā ar vienošanos abas valstis izveidos Ukrainas Atjaunošanas investīciju fondu, kurā katrai pusei ir 50% balsstiesību, savukārt fonda peļņu reinvestēs Ukrainā. ASV turpinās investēt Ukrainas aizsardzībā – pēc vienošanās parakstīšanas Trump administrācija piekritusi Ukrainai pārdot ieročus.
  • Neraugoties uz Ukrainas un tās sabiedroto prasību krievijai no 12. maija ievērot 30 dienu ilgu beznosacījumu pamieru, tā 12. maija naktī kārtējo reizi uzbruka Ukrainas pilsētām ar trieciendroniem “Šahed”. Uzbrukumi notika Ukrainas austrumu daļā, kur aktīvi darbojās pretgaisa aizsardzības sistēmas.
  • Ukrainas prezidents vēlētos redzēt ASV prezidentu tiešajās sarunās ar krieviju, kas norisināsies maija otrajā nedēļa Stambulā. Trump iepriekš izteicās, ka apsver došanos uz šīm sarunām. Zelenskis iepriekš paziņoja, ka ir gatavs Turcijā personīgi tikties ar krievijas diktatoru, lai runātu par kara izbeigšanu.
  • Ukraina paziņoja, ka atklājusi ungāru spiegu tīklu, kas vācis militāros datus iespējamam iebrukumam valsts rietumos. Savukārt Ungārija izraidījusi divus Ukrainas diplomātus par spiegošanu.
  • Ukrainas spēki ir efektīvi traucējuši nozīmīgu krievijas ofensīvu netālu no aplenktās pilsētas Kupjanskas, iezīmējot izšķirošu uzvaru viņu aizsardzības kampaņā. Šis uzbrukums, kas tika mēģināts ar atklātu frontālu virzību, krievijas militārpersonām noslēdzās neveiksmīgi, jo viņi saskārās ar spēcīgu opozīciju un pārāku Ukrainas militāro spēku.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK ir izveidojusi sadaļu mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, kur varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai un vēstuļu paraugus, ko nosūtīt saviem MP (Member of Parliament). Mājaslapas sadaļa Ukrainas atbalstam ir pieejama abās valodās, latviešu un angļu.

 

Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News, The Canadian Press

www.ir.lv, www.lsm.lv