LNAK Nedēļas apskats, 2025. gada 23.-30. jūnijs

Kanāda, ASV un NATO samits

  • ASV prezidents Trump piektdien, 27.jūnijā paziņoja, ka aptur visas tirdzniecības līguma sarunas ar Kanādu. Iemesls paziņojumam ir saistībā ar digitālo pakalpojumu nodokli (DST), kas prasītu uzņēmumiem, piemēram, Amazon, Google, Meta, Uber un Airbnb, maksāt 3% no Kanādā gūtiem ieņēmumiem.
  • Pirmdien, 30.jūnijā ASV atsāka tirdzniecības sarunas ar Kanādu, paziņo Baltais nams, pēc tam, kad Kanāda atcēla digitālo pakalpojumu nodokli. Nodeva tika ieviesta pagājušā gadā, taču pirmie maksājumi tika sagaidīti sākot no 1. jūlija. Tā kā tas bija retroaktīvs par 2022. gadu, ASV kompānijām būtu bijis jāmaksā 2 miljardu dolāru liels nodokļu rēķinu.
  • NATO samits Amsterdamā. NATO līderi — tostarp Kanāda — ir apstiprinājuši plānu dramatiski palielināt aizsardzības izdevumus aliansē līdz 5% no IKP nākamajā desmitgadē. Arī Kanāda apsolīja tērēt 5% no IKP aizsardzībai līdz 2035. gadam. NATO 5% tēriņu sasniegšana Kanādai izmaksātu 150 miljardus dolāru gadā, saka Carney.
  • NATO samits. Carney teica, ka pāreja uz pieciem procentiem no iekšzemes kopprodukta — 3,5 procenti pamatkaraspēka izdevumiem un 1,5 procenti aizsardzībai saistītai infrastruktūrai — notiks nākamo desmit gadu laikā, taču 2029. gadā tiks pārskatīta, lai nodrošinātu, ka šie mērķi joprojām atbilst Kanādai pretī stāvošajiem apdraudējumiem.
  • Kanāda parakstīja līgumu ar Eiropas savienību, paplašinot drošības un aizsardzības partnerību. Kopējā preses konferencē, kas notika Kanādas un ES samita noslēgumā Briselē, premjerministrs Carney teica, ka jaunais drošības un aizsardzības līgums, ko viņš parakstījis ar Eiropas Savienību, palīdzēs attīstīt Kanādas industrijas, arīdzan nodrošinot Kanādas aizsardzību.
  • Kanādas Pasts paziņo, ka ir panācis vienošanos ar otro lielāko arodbiedrību CPAA. Vienošanās tika noslēgta pēc 18 mēnešus ilgām sarunām. Tikmēr sarunas turpinās ar pārējām arodbiedrībām. Kanādas Pasts vēl nav panācis vienošanos ar savu lielāko arodbiedrību, Kanādas Pasta strādnieku arodbiedrību (CUPW), pēdējo piedāvājumu nosūtot šai grupai pagājušajā mēnesī.
  • Pildegovičs: ANO Drošības Padomē atgādināsim par Krievijas agresiju. Mūsu mērķis būs pastāvīgi atgādināt par Krievijas agresiju, saka par Latvijas ievēlēšanu ANO Drošības padomē atbildīgais vēstnieks Andrejs Pildegovičs

Latvijā un Eiropā

  • Drošības arhitektūra, uz kuru esam paļāvušies gadu desmitiem, vairs nav pašsaprotama. Tā kopīgā preses brīfingā ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti uzsvēra Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Viņi abi piedalās alianses samitā Nīderlandē, Hāgā. Fon der Leiena norādīja, ka Eiropas nākotne tiek rakstīta Ukrainas frontē, taču tā tiekot rakstīta arī rūpnīcās. Fon der Leiena akcentēja, ka nozare pielāgojas jaunajai realitātei – pilna mēroga karam uz Eiropas zemes.
  • Eksperti spriež, ka šobrīd karš NATO dalībvalstu teritorijā ir maz ticams, jo Krievijai nav nedz spēju, nedz resursu karot divās frontēs. NATO ģenerālsekretārs Marks Rute pieļauj, ka Krievija piecu gadu laikā varētu apsvērt iebrukumu NATO dalībvalstīs. Visticamāk, Krievija veiktu uzbrukumu NATO austrumu flangam – Igaunijai, Latvijai un Lietuvai, kas ir stratēģiski svarīgas NATO.
  • Var sasaukt Rīgas domi. Administratīvā apgabaltiesa noraidīja partijas Latvija pirmajā vietā prasību atcelt Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu par Rīgas domes vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu un izsludināt atkārtotas vēlēšanas galvaspilsētā. Apgabaltiesas spriedums nav pārsūdzams. Latvija pirmajā vietā Rīgā ieguva visvairāk mandātu – 13, bet partija tika atstāta opozīcijā.
  • Rīgas atslēgas. Koalīcija vienprātīgi par Rīgas mēru ievēlēja Viesturu Kleinbergu (Progresīvie). Par viņu balsoja 34 koalīcijas deputāti, pret bija 22 deputāti. Kleinbergs bija vienīgais amata kandidāts un solīja būt visu rīdzinieku mērs. Domes sēdē arī informēja par frakciju vadītāju un viņu vietnieku ievēlēšanu.
  • 29. jūnijā transporta lidmašīna no krievijas bez atļaujas uz četrām minūtēm ielidoja Igaunijas gaisa telpā pie Vaindlo salas Somu līcī. Igaunijas Ārlietu ministrija trešdien krievijai iesniedza notu.
  • Somija turpina būvēt žogu uz robežas ar krieviju. Jūnijā pabeigts posms pie kontrolpunkta Kuhmo pašvaldībā. Pilnībā žogu pabeigt plānots nākamgad.
  • Policija maijā aizturējusi kādu vīrieti, kura īpašumā vairākos slēpņos atrada dažādus šaujamieročus un munīciju, arī prettanku raķešu palaidēju RPG-18.
  • Igaunijā reģistrēts uzņēmums “Hexest Materials”, kura uzdevums būs uzbūvēt militāro sprāgstvielu ražotni, lai stiprinātu Igaunijas aizsardzības rūpniecību un veicinātu nacionālās aizsardzības spējas.
  • Baltkrievijas opozīcijas līderis Sergejs Cihanouskis 21. jūnijā tika atbrīvots no cietuma pēc tam, kad viņš tika apžēlots. Kopā ar viņu atbrīvoti vēl 13 ieslodzītie, arī divi Latvijas pilsoņi.

Kaŗš Ukrainā un Tuvajos Austrumos

  • Ukraina ir apturējusi krievijas virzību Sumu apgabalā, stabilizējot frontes līniju un mazinot krievijas karaspēka vasaras ofensīvas impulsu. Par to 26. jūnijā vizītes laikā Sumu apgabalā paziņojis Ukrainas armijas virspavēlnieks Sirskis. Viņš apgalvo, ka Ukrainas karaspēks ne tikai aizstāvas, bet arī atgūst teritorijas, izmantojot aktīvas aizsardzības taktiku. Taču krievijas asiņainie uzbrukumi nerimst, un otrdien triecienā Dņipropetrovskas apgabalā nogalināto skaits pieaudzis līdz 21, no kuriem 19 gāja bojā Dņipro pilsētā. Trieciena laikā ievainoti vismaz 300 cilvēki. Cietušo vidū ir arī vismaz 27 bērni.
  • Kopš kara sākuma Ukrainā, krievija ir uzbrukusi ar 28 743 Irānas izstrādātajiem droniem “Šahed”, paziņojis Ukrainas prezidents Zelenskis. Jūnijā vien šādu uzbrukumu skaits bija 2736, viņš sacīja 24. jūnijā uzrunā Nīderlandes parlamentā.
  • Ukraina un Eiropas Padome parakstīja vienošanos par īpašo tribunālu krievijas agresijas noziegumu izmeklēšanai. Agresorvalsts krievija paziņoja, ka ignorēšot tribunāla spriedumus.
  • Naktī uz 22.jūniju ASV veica triecienus trim Irānas kodolobjektiem Fordo, Natanzā un Isfahānā, palīdzot savam sabiedrotajam Izraēlai cīņā pret Irānu. ASV prezidents Trump apgalvoja, ka Irānas urāna bagātināšanas programmas objekti esot pilnībā iznīcināti. Viņš arī uzsvēra, ka Irānai jāsēžas pie sarunu galda un jāatsakās no centieniem iegūt kodolieročus.
  • 23. jūnijā Irāna deva raķešu triecienu ASV aviobāzei Katarā. Kataras pretgaisa aizsardzība esot pārtvērusi visas Irānas raķetes, cilvēku upuru Udeidas bāzē neesot.
  • Trump 23.jūnija vakarā paziņoja, ka Izraēla un Irāna vienojušās par pamieru. Taču nākošās dienas rītā Izraēla paziņoja, ka uztvērusi tās virzienā lidojošas Irānas izšautās raķetes un deva prettriecienu.
  • Ukrainā. Ir dzirdēts, ka cilvēki noguruši no kara Ukrainā, noguruši lūgt palīdzību atkal un atkal. “Bet es varu jums pateikt, kurš nav noguris. Un tas mani pārsteidz katru dienu. Brīvprātīgie ārsti nav noguruši. Katrai misijai, ko izsludinām, parasti piesakās vairāk ārstu, nekā nepieciešams,” tā saka izraēlietis Marks Nevjažskis, lielākās brīvprātīgo mediķu misijas Ukrainā “FRIDA Ukraine” izveidotājs. Tā ir ceļojoša slimnīca, kas dodas, piemēram, uz piefrontes zonām, kur cilvēki mēnešiem nav redzējuši ārstu.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK ir izveidojusi sadaļu mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, kur varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai un vēstuļu paraugus, ko nosūtīt saviem MP (Member of Parliament). Mājaslapas sadaļa Ukrainas atbalstam ir pieejama abās valodās, latviešu un angļu.

 

Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News, The Canadian Press

www.ir.lv, www.lsm.lv