LNAK Nedēļas apskats (2025. gada 18.-25. maijs)

Kanādā un pasaulē

  • Vai monarhijas popularitāte atgriežas Kanādā? Kanādieši ir atvērtāki britu monarhijai ASV spriedzes apstākļos: aptaujas rāda, ka arvien vairāk kanādiešu uzskata monarhiju par nozīmīgu daļu no viņu nacionālās identitātes — kaut ko, kas palīdz viņus nošķirt no amerikāņiem.
  • PremjerministrsMark Carney vadošās partijas vārdā lūdza karali Čārlzu III atklāt parlamenta sesiju, kas paredzēta 27. maijā, līdzīgi kā karaliene Elizabete II iepriekš to bija darījusi 1957. un 1977. gadā.
  • Uzrunuparlamentā, atklājot pirmo sesiju pēc vēlēšanām, ko sagatavo valdība, kalpo, lai signalizētu prioritātes likumdošanas sesijai. Parasti to lasa ģenerālgubernators kā monarha pārstāvis, taču šoreiz troņa runa (throne speech) ir domāta, lai sūtītu skaidru signālu aiz Kanādas robežām, sacīja Carney dienā, kad paziņoja par monarha vizīti.
  • G7 finanšu ministridemonstrē ‘vienotību’ ar kopīgu paziņojumu samitā. Kanādas finanšu ministrs 22. maijā teica, ka samitā ar finanšu ministriem un centrālo banku pārstāvjiem visā G7 ir jūtama vienotības sajūta. Amatpersonas sapulcējas Banff, lai piedalītos 3 dienu sammitā.
  • G7 finanšu ministrisanāksmē atrada kopīgu viedokli par vairākiem jautājumiem, tostarp cīņai pret finanšu noziegumiem un Ukrainas atbalstīšanas tās karā ar krieviju. Kopīgi piekrita nepieciešamībai uzraudzīt un novērtēt riskus, ko mākslīgais intelekts varētu radīt finanšu stabilitātei. Kopā ar Kanādu un ASV, G7 ietver Franciju, Vāciju, Itāliju, Japānu, Apvienoto Karalisti un Eiropas Savienību kā “neoficiālo biedru.”
  • Inflācijaaprīlī samazinājās līdz 1,7%, ko veicināja zemākas enerģijas cenas pēc oglekļa nodokļa (carbon tax) atcelšanas. Centrālā banka rūpīgi seko šiem skaitļiem, jo tie izslēdz svārstīgās nozares un neņem vērā vienreizējos samazinājumus, piemēram, oglekļa nodokļa (carbon tax) likvidēšanu.
  • Kanādas Pasts ir problēmās. Šeit ir fakti. Iepriekšējās darbinieku prasības nekad netika atrisināts. Pēdējoreiz Kanādas Pasts guva peļņu 2017. gadā. Kopš tā laika tas ir uzkrājis 3 miljardus dolāru zaudējumos. Līdz pavisam nesen Kanādas Pasts finansēja savu darbību bez nodokļu maksātāju naudas. Taču tas mainījās šā gada janvārī, kad federālā valdība aizdeva tam 1 miljardu dolāru, lai saglabātu stabilitāti. Šovasar Kanādas Pasta būs jāpārfinansē citi aizdevumi 500 miljonu dolāru apmērā, un sākot ar 2026. gadu būs jāsaņem papildus 1 miljards dolāru no valdības katru gadu, lai spētu izpildīt savus finanšu saistības. Kanādas Pasts ir aprakstīts kā “maksātnespējīgs vai bankrotējis” un esošā situācija ir kā “nāves spirāle.” (death spiral).

Latvijā un Eiropā

  • Pašvaldībuvēlēšanas Latvijā notiks 7. jūnijā 42 vēlēšanu apgabalos. Iepriekšējā balsošana notiks no 2. līdz 6. jūnijam.
  • www.LSM.lvraksta, ka lasot partiju programmas, redzams, ka daudzi sola celt dažādus pabalstus. Populārs ir bērna piedzimšanas pabalsts, kura celšanā novērojama vairāksolīšana.
  • Partijassteidz sevi reklamēt, un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sarēķinājis, ka pagaidām līderi reklāmas tēriņos ir partijas “Latvija pirmajā vietā” un “Jaunā Vienotība” (JV).
  • Pašvaldībuvēlēšanās strādās 974 iecirkņi. Vēlētājiem iecirkņi būs pieejami jau no pirmdienas, 2. jūnija, kad sāksies vēlēšanu nedēļa, un tie dažādos laikos būs atvērti katru vēlēšanu nedēļas darba dienu. Savukārt vēlēšanu dienā, 7. jūnijā, iecirkņi būs atvērti no plkst. 8 līdz 20.
  • Šajāsvēlēšanās būs jauna izskata vēlēšanu biļeteni. Vēlēšanu zīmes nolasīs skeneri, kas tās spēs korekti apkopot vēlēšanu rezultātos. Vienlaikus par balsojumu pareizu apkopošanu pārliecināsies arī vēlēšanu iecirkņu darbinieki.
  • Karalisapmeklē Latviju. Vizītē Latvijā ieradās Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs. Kopā ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču viņš apmeklēja Ādažu militāro bāzi, kur izvietota Zviedrijas karavīru vienība.
  • Vācijā, Minhenē otrdien sācies tiesas process pret trim vīriešiem ar Vācijas un krievijas dubultpilsonību. Viņi ir apsūdzēti spiegošanā krievijas labā.
  • NATO Norvēģijas tālajos ziemeļos Būdē atklās jaunu gaisa operāciju kontroles centru, otrdien paziņoja Oslo.
  • Eiropas Savienība (ES)apstiprināja jaunas sankcijas pret krieviju, kas pārsvarā vērstas pret 200 ēnu flotes naftas pārvadātājkuģiem. ES augstā ārlietu pārstāve Kaja Kallasa brīdināja – ja Krievija nepārtrauks karadarbību, tiks ieviestas bargākas sankcijas. Arī Lielbritānija paziņoja par sankcijām pret krievijas militārās, enerģētikas un finanšu nozaru uzņēmumiem.
  • Eiropas Savienībasdalībvalstis trešdien vienojās izveidot 150 miljardu eiro vērtu fondu, lai veiktu kopīgas bruņojuma iegādes. Plānots fondu oficiāli apstiprināt nākamnedēļ.

Kaŗš Ukrainā

  • Mierukrievu diktatoram nevajag. Ukraina un krievija nav ieplānojušas turpmākas tiešas sarunas par kara izbeigšanu, 22. maijā paziņoja kremļa preses sekretārs.
  • 81 no 100 ASVsenatoriem ir gatavi atbalstīt likumprojektu par sankciju pastiprināšanu krievijai, ja kremlis atteiktos panākt mieru Ukrainā.
  • Dāņubrīvprātīgais gādā palīdzību Ukrainas atbalstam. To, ko krievija nodara Ukrainai, vienkārši skatīties televīzijā nebija iespējams! Tā savas sajūtas  raksturo kāds pensionējies Dānijas pilsonis. Viņš kļuva par brīvprātīgo – devās ukraiņiem palīgā. Un pēdējo triju gadu laikā ir paguvis gan cīnīties par Ukrainu frontē, gan apmācīt karavīrus, gan gādāt ziedojumus Ukrainai.
  • Militārie eksperti:krievijas karaspēks gatavojas vasaras ofensīvai Ukrainā.
  • Vairākas naktis pēc kārtas krievija veica masīvus uzbrukumus Ukrainas galvaspilsētai Kijivai un arī citām pilsētām. 24.maijā agresors uzbruka ar 14 Iskander raķetēm un 250 droniem. Visvairāk cieta Kijiva, kur gāja bojā četri cilvēki, ievainoti 29, tai skaitā bērni. Arī nākamajā naktī krievija uzbruka, kopumā bojā gājuši vismaz 12 cilvēki, desmitiem ievainoto. Ukrainas prezidents Zelenskis svētdien paziņoja, ka glābēji strādājuši vairāk nekā 30 pilsētās un ciemos.
  • Latvijas Televīzijai Ukrainā bija iespēja gūt ekskluzīvu pieeju vienai no daudzajām dronu ražotnēm, kur tiek gatavoti gan FPV*, gan lielāki bezpilota lidaparāti. Tur darbojas arī Latvijas ražotāji. Ukrainai smagās bruņutehnikas trūkumu cīņā pret krieviju kompensē droni. Un to ražošanas industrija turpina augt. Atrašanās vietu drošības apsvērumu dēļ žurnālistiem lūgts neatklāt – šādas ražotnes ir viens no galvenajiem Krievijas raķešu un trieciendronu uzbrukumu mērķiem.

(*) FPV drons (saīsinājumss no First-Person View drona) ļauj operatoram redzēt tieši to, ko drona kamera redz reālā laikā. Pateicoties šai uzlabotajai perspektīvai, FPV droni ir ārkārtīgi populāri.

  • Ukrainai bruņutehnikas trūkumu iepretim krievijai kompensē droni. Miljoniem eiro vērtus tankus var iznīcināt viens drons, kas maksā tūkstoti. Karš un karadarbība pa šiem gadiem ir ļoti mainījušies.
  • Latvijas uzņēmums “Teters” ir dronu koalīcijas dalībnieks. Sadarbība ar ukraiņiem ļauj savstarpēji attīstīt abu pušu aizsardzības industriju. Uzņēmuma pārstāvis stāsta: “Tas ir tas galvenais uzdevums, lai, pirmkārt, palīdzētu ukraiņiem, bet arī gūtu pieredzi, lai šo visu izmantotu izmantotu mūsu valsts aizsardzībai.”

(!) Aicinām rīkoties: LNAK ir izveidojusi sadaļu mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, kur varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai un vēstuļu paraugus, ko nosūtīt saviem MP (Member of Parliament). Mājaslapas sadaļa Ukrainas atbalstam ir pieejama abās valodās, latviešu un angļu.

Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News, The Canadian Press

www.ir.lv, www.lsm.lv