LNAK Nedēļas apskats 2025. gada 1.-8. septembris

Kanāda

  • Premjerministrs Carney 2. septembrī sasauca kabineta sēdi, lai izstrādātu valdības rudens plānu, gatavojoties pirmo reizi parlamentā stāties pretī konservatīvo līderim Poilievre saistībā ar neatrisinātu tirdzniecības karu ar ASV.
  • Poilievre atgriežas parlamentā pēc zaudējuma vispārējās vēlēšanās pavasarī, taču viņš atguva savu vietu parlamentā pateicoties tikko notikušajām atkārtotām vēlēšanām Albertā.
  • Bezdarba līmenis augsutā sasniedza 7,1%. Kanādas Statistikas pārvalde Statscan paziņoja, ka Kanāda augustā zaudēja 66 000 darba vietu. Pārsvarā darbu zaudēja nepilna laika nodarbinātie (part-time).
  • Kanādas ekonomika otrajā ceturksnī saruka daudz vairāk nekā gaidīts. ASV tarifi ierobežoja eksportu, taču lielāki mājsaimniecību un valdības izdevumi nedaudz mīkstināja triecienu, 29. augustā paziņoja Kanādas Statistikas pārvalde. IKP ceturksnī, kas beidzās 30. jūnijā, gada griezumā samazinājās par 1,6 %.
  • Kanādas tirdzniecības deficīts jūlijā samazinājās, jo eksports pieauga, pateicoties naftas un pasažieru automobiļu piegādēm lielākajam tirdzniecības partnerim – ASV, paziņoja Kanādas Statistikas pārvalde. Eksports jūlijā pieauga par 0,9 % līdz 61,86 miljardiem dolāru, kamēr importa pieaugums saruka par 0,7 %  līdz 66,8 miljardiem dolāru.
  • Ražošanas uzņēmumi Kvebekā aicina federālo valdību atļaut pagaidu ārvalstu darbiniekiem palikt un turpināt strādāt nozarē, kas jau strādā provincē. Simtiem pagaidu ārzemju strādnieku jau kravā mantas un pamet provinci, jo viņu atļaujas ir beigušās un darba devēji tās nevar atjaunot. Daži dodas prom, neskatoties uz to, ka viņu atļaujas vēl dažus mēnešus ir derīgas, jo viņi nav pārliecināti, ka viņu līgumi tiks atjaunoti.
  • Kanādas Statistikas pārvalde Statscan paziņoja, ka 2025. gadā no 1. janvāra līdz 1. aprīlim Kanādas iedzīvotāju skaits pieauga par 20 107 cilvēkiem, kas ir mazākais pieaugums kopš 2020. gada trešā ceturkšņa — COVID-19 pandēmijas sākuma —, kad tas saruka par 1232 cilvēkiem. Kanādas iedzīvotāju skaits šobrīd ir 41 548 787 cilvēki.

Latvijā un Eiropā

  • Kanādas bruņoto spēku karavīrs ir atrasts miris, paziņojusi Kanādas armija. Pēc Kanādas Bruņoto spēku sniegtās informācijas, 408. taktiskās helikopteru eskadriļas transportlīdzekļu tehniķis Džordžs Hols, kurš bija pazudis kopš 2. septembra, tika atrasts miris 5. septembrī. Karavīra nāves apstākļus izmeklē Kanādas bruņoto spēku Militārā policija kopā ar Latvijas varas iestādēm.
  • 12 000 karavīru. Latvijā, 2. septembrī sākās militārās mācības Namejs 2025, kurās līdz 8. septembrim piedalīsies ap 12 000 Latvijas un sabiedroto karavīru un zemessargu. Mācībās pārbaudīs visaptverošās valsts aizsardzības sistēmu, iesaistot arī valsts institūcijas, pašvaldības un uzņēmumus.
  • Latvijas valdība 2. septembrī apstiprināja atjaunoto NBS mobilizācijas plānu, kas paredz bruņoto spēku rīcību kara gadījumā.
  • Aizsardzības ministrs Sprūds 3. septembrī paziņoja, ka jau nākamgad tiks sperti soļi, lai no 2028. gada Valsts aizsardzības dienestā iesauktu arī sievietes; šo lēmumu pamatoja ar dzimumu līdztiesības nozīmi.
  • Saeima 4. septembrī steidzamības kārtībā konceptuāli atbalstīja jauno pretmobilitātes infrastruktūras likumu, kas atvieglotu un paātrinātu pierobežas stiprināšanu. Pret to balsoja tikai Stabilitātei! deputāti.
  • Enerģētikas biznesā plašu pieredzi guvušais Kārlis Vasarājs iesaka Latvijai investēt atjaunīgā elektrības ražošanā, lai samazinātu cenu. Pilns raksts lasāms žurnālā IR 28. augusta numurā.
  • Igaunija izdevusi ASV savu pilsoni, kurš apsūdzēts par stratēģisku preču nelegālu piegādi krievijas aizsardzības sektoram. Viņam draud līdz 20 gadu cietumsods.
  • Lietuva pagājušajā nedēļā uz neizmantotajiem ceļiem pie robežas ar krieviju un baltkrieviju uzstādījusi betona aizsprostus jeb pūķa zobus.
  • Somijā no 1. septembra darbu sāka NATO komandcentrs Mikeli pilsētā, kas atrodas 100 km no krievijas robežas; tas koordinēs alianses sauszemes spēku darbību ziemeļu reģionā.
  • Zviedrijā, Karlskronā izstrādā sešus metrus garu bezpilota mini zemūdeni Baltijas jūras aizsardzībai, kas nākamvasar sāks izmēģinājumus.
  • Sabiedrotie ir vienojušies par drošības garantijām Ukrainai, ceturtdien pēc “labas gribas koalīcijas” valstu pārstāvju tikšanās Parīzē paziņoja Francijas prezidents Makrons. Pēc karadarbības izbeigšanas 26 valstis būtu gatavas sūtīt karavīrus uz Ukrainu. Vēl nav skaidrs, cik lielā mērā šādas drošības garantijas atbalstītu ASV prezidents. Ukrainas prezidents ierosināja iekļaut drošības garantijās arī Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā.
  • No 12. līdz 16. septembrim baltkrievijā un krievijā notiks militārās mācības “Zapad-2025”. Baltijas valstīm ir jābūt gatavām dažāda veida provokācijām, ko krievija varētu īstenot manevru laikā, taču ir maza iespējamība, ka varētu notikt tiešs iebrukums.

Kaŗš Ukrainā

  • Ukrainas armija 2. septembrī paziņoja, ka padzinusi okupantus no Udačnes ciema Doneckas apgabalā; 1. septembrī esot atbrīvots arī Novoekonomičnes ciems.
  • Ukrainas austrumu frontē kritis bijušais Igaunijas karavīrs Olevs Rosts, kurš kopš 2023. gada kā brīvprātīgais karoja Ukrainā.
  • Masīvus krievijas uzlidojumus 2. septembra naktī piedzīvoja Ukraina, kam nācās atvairīt kopumā 525 dronus un 24 raķetes. Triecieni bija mērķēti pārsvarā pa Ukrainas centrālajiem un rietumu apgabaliem, kas atrodas tālu no frontes līnijas. Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka ir izdevies notriekt 430 “Šahed” tipa trieciendronus, 14 raķetes “Kalibr” un septiņas raķetes “H-101”.
  • 4. septembrī krievijas raķetes triecienā Ukrainas Čerņihivas apgabalā nogalināti divi atmīnētāji no dāņu palīdzības organizācijas.
  • Krituši aptuveni 2000 Ziemeļkorejas karavīru, kas bija nosūtīti palīdzēt krievijai tās karā pret Ukrainu, brīfingā Dienvidkorejas likumdevējiem paziņojis Seulas izlūkdienests, kas uzskata, ka Phenjana plāno uz krieviju nosūtīt vēl 6000 karavīru un inženieru un ka 1000 karavīru jau ir ieradušies.
  • 8. septembra naktī krievija veica plašāko dronu uzbrukumu Ukrainai kopš pilna mēroga kara sākuma. Četri cilvēki, arī zīdainis, nogalināti, bet vēl 20 ievainoti dronu un raķešu triecienos galvaspilsētai Kijivai. Uzbrukumos cietusi Ukrainas valdības ēka Kijivas centrā. Nogalinātie un ievainotie ir arī citos Ukrainas reģionos. Odesā dronu triecienos cietušas vairākas daudzstāvu dzīvojamās mājas.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai un vēstuļu paraugus, ko nosūtīt saviem MP (Member of Parliament). Mājaslapas sadaļa Ukrainas atbalstam ir pieejama latviešu un angļu valodā.

Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News, The Canadian Press

www.ir.lv, www.lsm.lv