LNAK Nedēļas apskats 2025. gada 1.-8. decembris

Kanādā

  • Otavā sāk izvērtēt Kvebekas referenduma iespējamību. Šī iespēja ir radījusi bažas dažu federālo politiķu vidū. Kvebekas partijas (Parti Québécois) gandrīz divus gadus dominē QC aptaujās un tās līdera Plamondon solījums rīkot referendumu par Kvebekas neatkarību ir atbalsojusies līdz pat federālajai galvaspilsētai. Politiķi galvaspilsētā nevēlas tikt pārsteigti nesagatavoti, līdzīgi kā agrāk Jean Chrétien valdība tika pārsteigta 1995. gadā.
  • Federālā valdība uzsāk cīņu ar autobūves gigantu Stellantis* par uzņēmuma lēmumu pārcelt daļu ražošanas uz ASV, neskatoties uz to, ka pēdējos gados Kanādas nodokļu atvieglojumos saņemti simtiem miljonu dolāru. Kanādā Stellantis ražo transportlīdzekļus Windsor montāžas rūpnīcā un Etobicoke liešanas rūpnīcā. Brampton montāžas rūpnīca pašlaik ir dīkstāvē, jo tiek veikta pārbūve nākotnes elektromobiļu ražošanai, jo Chrysler 300, Dodge Challenger un Dodge Charger ražošana ir pārcelta vai pārtraukta. Etobicoke rūpnīcā tiek ražoti alumīnija spiedliešanas izstrādājumi dažādiem Stellantis transportlīdzekļiem.

* Stellantis ir starptautisks autobūves uzņēmums, kas tika izveidots 2021. gadā, apvienojoties Fiat Chrysler un PSA Group (juridiski pazīstama kā Peugeot). Uzņēmumam ir 14 labi pazīstami automašīnu zīmoliem, tostarp Dodge, Jeep un Maserati.

  • Mācoties no Ukrainas kara, Kanādas armija izveido kopīgu pavēlniecību. Jaunā pavēlniecība pārraudzīs veselības aprūpes pakalpojumu paplašināšanu ārvalstu misijām. Kanādas armija veic strukturālu reorganizāciju, kuras mērķis ir padarīt spēkus elastīgākus un pielāgojamākus jaunajām tehnoloģijām, 4. decembrī paziņoja Nacionālās aizsardzības departaments.
  • Kanāda un Eiropas Savienība 1. decembrī paziņoja par vienošanos, kas ļauj Kanādai pievienoties 150 miljardu eiro vērtajai Eiropas aizsardzības finansēšanas programmai SAFE. ES programma SAFE apzīmē Drošības rīcības Eiropai (Security Action for Europe). Tas ir jauns finanšu instruments, kas izveidots, lai veicinātu Eiropas aizsardzības rūpniecību un uzlabotu tās aizsardzības gatavību pieaugošā ģeopolitiskā spriedzes apstākļos.
  • Statistics Canada 5. decembrī paziņoja, ka bezdarba līmenis Kanādā novembrī samazinājies līdz 6,5%, tādējādi sasniedzot zemāko līmeni 16 mēnešu laikā un padarot Kanādas centrālās bankas procentu likmes samazinājumu gada beigās maz ticamu. Bezdarba līmenis pēc lielākās daļas gada pieauguma tendences samazinājās par vairākiem punktiem, salīdzinot ar 6,9% oktobrī, septembrī sasniedzot pat 7,1%, kas ir augstākais līmenis, kāds nav pieredzēts kopš 2016. gada maija, izņemot COVID-19 pandēmijas gadus.
  • Federālā valdība paziņo, ka pašlaik ir nosūtīta informācija par priekšlaicīgas pensionēšanās programmu gandrīz 70 000 darbinieku, kas ir tuvu pensionēšanās vecumam. Liberāļi plāno samazināt federālo valsts dienesta darbavietu skaitu par aptuveni 40 000, no kopējā 368 000 darbavietu skaita (2024. gadā).
  • Federālā valdība sola atvērt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ārvalstu ārstiem, kas strādā Kanādā kā pagaidu ārvalstu rezidenti, lai risinātu ārstu trūkumu Kanādā.
  • Vatikāns atdod desmitiem Kanādas pirmiedzīvotāju kultūras priekšmetu. Vairāk nekā 60 kultūras priekšmeti no Vatikāna muzejiem un seifiem 6. decembrī nolaidās Monreālas lidostā, 100 gadus pēc tam, kad tie tika atņemti Kanādas pirmiedzīvotājiem.

Latvijā un Eiropā

  • Saeima 4. decembrī pieņēma 2026. gada valsts budžeta likumu. Budžeta ieņēmumi būs 16,1 miljards eiro, izdevumi – 17,9 miljardi eiro, deficīts – 3,3% no IKP. Aizsardzībai atvēlēs 4,9% no IKP. Saeima atbalstīja priekšlikumus par valsts un pašvaldību amatpersonu algu iesaldēšanu un prēmiju ierobežošanu. Pieaugs akcīze alkoholam, tabakas izstrādājumiem un saldinātajiem dzērieniem.
  • Baltijas valstu prezidenti 4. decembrī Rīgā ikgadējā sanāksmē pārrunājuši iespēju pieņemt kopīgu lēmumu nojaukt sliedes pie krievijas un baltkrievijas robežas. Latvijas prezidents Rinkēvičs uzsvēra, ka Baltijas valstīm jāturpina darbs pie ES un NATO ārējās robežas stiprināšanas.
  • Latvija Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā šogad no 19. vietas noslīdējusi uz 24. vietu starp 27 ES valstīm.
  • Latvijas, Dānijas, Igaunijas un Lietuvas veselības ministri Briselē otrdien parakstīja deklarāciju par sadarbību kopīgos zāļu iepirkumos.
  • Valsts drošības dienests apstiprina, ka aizturējis Latvijas krievu savienības aktīvisti no Rēzeknes par krievijas armijas finansēšanu.
  • Lietuvapar 119 miljoniem eiro iegādāsies trešo zviedru ražoto tuvas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu MSHORAD, paziņoja Lietuvas Aizsardzības ministrija.
  • 4. decembra vakarā pieci droni pārlidojuši Francijas Jūras spēku bāzi Bretaņā, kur izvietotas arī kodolzemūdenes.
  • Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis iekšlietu ministru sanāksmē Briselē atbalstījušas stingrāku imigrācijas politiku, kas paredz arī ārpus ES teritorijas izveidot “atgriešanās centrus” atraidītajiem patvēruma meklētājiem. Lai izmaiņas stātos spēkā, tās vēl jāpieņem Eiropas Parlamentā.
  • Eiropas Savienība (ES) gatavo jaunas sankcijas pret baltkrieviju par hibrīduzbrukumu ar meteozondēm Lietuvai, kas regulāri paralizē Viļņas lidostu, paziņoja EK prezidente Leiena.

Kaŗš Ukrainā

  • Agresorvalsts vadītājs putins paziņoja, ka krievija ir ieņēmusi Pokrovsku un Vovčansku. Ukrainas ģenerālštābs to kategoriski noraidīja un nosauca par propagandas mēģinājumu. Pēc DeepState* rīcībā esošiem datiem krievi novembrī Ukrainā ieņēmuši ap 505 km² teritorijas.

* DeepState ir ietekmīga, atvērtā koda, reāllaika (real-time) kaujas lauka kartēšanas projekta nosaukums, ko izmanto, lai izsekotu militārajām kustībām un notikumiem notiekošajā konfliktā Ukrainā.

  • Vēl viens Ukrainas “miera plāns” izplēnējis bez vienošanās par kara izbeigšanu. Diktatora putina palīgs 3. decembrī paziņoja, ka tikšanās laikā ar ASV pārstāvjiem “līdz šim nav atrasta mierizlīguma kompromisa versija”. ASV prezidenta īpašais sūtnis bija devis padomus krievijas prezidenta ārlietu padomniekam, kā putinam jārunā ar Trump. Šokējošās sarunas parādījās medijos.
  • Tikmēr Ukrainas delegācija 3. decembrī Briselē ar Eiropas nacionālās drošības padomniekiem pārrunājuši ES lomu drošības garantijās. EK prezidente Leiena prezentēja plānu, kas paredz Ukrainai divu gadu laikā nodrošināt finansējumu 90 miljardu eiro apmērā.
  • Ukrainas prezidents Zelenskis sarunas Maiami raksturoja kā konstruktīvas starp Ukrainas un ASV pārstāvjiem, tās ilga no 4. – 6. decembrim. ASV Valsts departments paziņoja, ka patiess progress “ir atkarīgs no krievijas gatavības izrādīt nopietnu apņemšanos noslēgt ilgtermiņa vienošanos par mieru.”
  • Ukraina raidījusi veiksmīgu triecienu naftas vadam Družba krievijā, pa kuru piegādā naftu arī Ungārijai un Slovākijai. Ukrainas armija atbrīvojusi Tihes ciemu Dņipropetrovskas apgabalā, taču okupanti guvuši panākumus Doneckas un Zaporižjas apgabalos, 7. decembrī informēja Deepstate analītiķi.
  • Čornobiļas AES sarkofāgs pēc drona trieciena februārī zaudējis savas drošības pamatfunkcijas, pēc pārbaudes atzina Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai.

Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News, The Canadian Press

www.ir.lv, www.lsm.lv