LNAK Nedēļas apskats 16.-23. jūnijs
Kanāda
● G7 samits. Vairāku valstu līderi, kuri nav G7 dalībnieki, tostarp Ukraina, Indija un Meksika, bija ieradušies samitā un tiksies ar premjerministru Mark Carney. G7 līderi līdz šim ir parakstījuši septiņas kopīgas deklarācijas, risinot tādas tēmas kā mākslīgais intelekts, migrantu kontrabanda, kritiskie minerāli un meža ugunsgrēki.
● G7 samita laikā Indijas un Kanādas līderi noturēja savu pirmo divpusējo tikšanos kopš laika, kad iepriekšējais Kanādas premjerministrs Trudeau 2023. gadā apsūdzēja Indiju par līdzdalību kāda kanādiešu sikha separātista nogalināšanā. Attiecības ir bijušas sliktas jau gandrīz divus gadus, bet nebija nekādu spriedzes pazīmju, kad premjers Carney sirsnīgi sveica Indijas kolēģi Modi G7 samitā, Albertā.
● Carney solīja papildu militāro atbalstu Ukrainas kara centieniem pirms divpusējās tikšanās ar Ukrainas prezidentu Zelensky. Ukrainas prezidents devās prom agrāk nekā plānots. Viņš bija gaidījis tikšanos ar ASV prezidentu Trump. ASV un Ukrainas prezidenti ani agrāk pameta samitu. Un, lai gan Ukraina nebija pieminēta nevienā no septiņiem kopīgajiem paziņojumiem, Kanāda tai piešķīra vairāk nekā 4 miljardus ASV dolāru jaunajā palīdzībā.
● Pirms ASV prezidents Trump devās prom no G7, Trump un Carney vienojās 30 dienu laikā noslēgt jaunu tirdzniecības līgumu. Carney teica, ka Trump viņu privātajās sarunās ne vienu reizi nav pieminējis 51. štatu.
● Pēc G7 slēgšanas 17.jūnija vakarā, premjerministram Carney tika jautāts par kopīga paziņojuma trūkumu par Ukrainu. Viņš teica, ka līderi koncentrējās uz deklarāciju par ‘ātri mainīgo situāciju Irānā’, taču izvairījās no jautājumiem par to, vai kopīgas paziņojuma trūkums par Ukrainu bija saistīts ar domstarpībām ar ASV par teksta valodu attiecībā uz krievijas iebrukumu. Taču Carney teica, ka izdevis atsevišķu paziņojumu kā šī samita vadītājs, kurā “izteikts atbalsts prezidenta Trump centieniem panākt taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā” un “atzīts, ka Ukraina ir apņēmusies beznosacījumu pamieram, un viņi piekrita, ka krievijai ir jādara tas pats.” Viņš piebilda, ka visi septiņi līderi piekrita šim formulējuma.
● ASV cer, ka NATO dalībvalstis samitā spēs parādīt, ka sasniegušas vajadzīgos aizsardzības izdevumus. Carney ir atklāts, ka ir gatavs lielākiem izdevumiem — taču pagaidām nav apņēmies sasniegt 5%. Dalībvalstis apspriedīs aizsardzības izdevumu paaugstināšanu no pašreizējiem 2% no iekšzemes kopprodukta līdz pieciem procentiem (3,5 procenti tiešajiem militārajiem izdevumiem un papildus 1,5 procenti aizsardzības infrastruktūrai).
● Lielas svārstības nekustamo īpašumu tirgū. No 2022. gada līdz 2025. gada pirmā ceturkšņa beigām dzīvokļu tirgus (condo market) divās lielākajās Kanādas pilsētās ir piedzīvojis ievērojamu kritumu. Tomēr lielākā daļa pārējo Kanādas pilsētu mājokļu tirgi joprojām ir uzskatāms par stabiliem. Paziņojumā teikts, ka Toronto dzīvokļu pārdošanas apjoms ir samazinājies par 75%. Vankūverā tie ir samazinājušies par 37%.
● Federālās valdības ierobežojumi jaunu starptautisko studentu uzņemšanai ir ietekmējuši daudzas augstākās izglītības iestādes visā Kanādā, kas nodrošināja papildus peļņu. Simon Fraser universitātes prezidente, teica, ka viņa klauvē pie federālā un provinciālās valdību durvīm, lai valdība tagad garantētu ilgtspējīgu finansējumu šim sektoram. SFU prezidente saka, ka būs papildu darba vietu samazināšana universitātē, dēļ samazinātās starptautisko studentu uzņemšanas.
● Inflācija maija mēnesī Kanādā palika nemainīga 1.7% apmērā, dēl īres cenu pieauguma palēninājuma. Kanādas Centrālā Bankas izvēlētie pamatinflācijas rādītāji nedaudz samazinājās. Tā ir laba ziņa Kanādas ekonomikai.
● Vairāk nekā 10 000 Toronto senioru ar zemiem ienākumiem nepiekļūst vecuma drošības (OAS) pabalstiem, kuri viņiem pienākas. Ziņojums par nepieprasītajiem pabalstiem parāda, ka dažas grupas, kam ir ierobežotas angļu vai franču valodas zināšanas, visticamāk, palaidīs garām tik vajadzīgo palīdzību.
Latvijā un Eiropā
● Valsts prioritātes paliek nemainīgas – aizsardzība un drošība, demogrāfija, ekonomiskā attīstība un kvalitatīvas izglītības izaicinājumi. To, uzrunājot deputātus Saeimas pavasara sesijas noslēdzošajā sēdē, norādīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Saeima slēdz pavasara sesiju un dodas vasaras brīvdienās līdz 1. septembrim.
● 2026.gadā Latvijas aizsardzības izdevumi varētu sasniegt 4,35% no IKP, trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu sacīja premjerministre Evika Siliņa (JV).
● Latvija iegādāsies 42 kājnieku kaujas mašīnas ASCOD, pēc valdības sēdes otrdiena paziņoja premjerministre Siliņa (JV) un aizsardzības ministrs Sprūds (Progresīvie).
● Saeima pieņēma paziņojumu par atbalstu Ukrainas iespējami drīzai uzaicināšanai aliansē un iestāšanās Eiropas Savienībā procesa virzīšanai.
● Saeima aizliedza krievijai un baltkrievijai un to pilsoņiem iegādāties nekustamos īpašumus Latvijā.
● No 15.jūlija krievijas pilsoņi ar derīgu Šengenas īstermiņa vīzu un pasi ar biometrijas datiem Latvijā vairs ieceļot nevarēs, pavēstīja Ārlietu ministrija.
● Valsts drošības dienests 16. jūnijā aizturēja Rīgas domē ievēlēto bijušo Saeimas deputātu Alekseju Rosļikovu (Stabilitātei!). Veiktas kratīšanas četros ar Rosļikovu saistītos objektos, viņš arī nopratināts. Kriminālprocesā par palīdzības sniegšanu krievijai pret Latviju vērstā darbībā un nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu Rosļikovam piemērots aizdomās turētā statuss. Viņam aizliegts izbraukt no valsts.
● Aiz slēgtām durvīm valdība lēmusi piedāvāt kaimiņvalstīm – Lietuvai un Igaunijai – iegādāties “airBaltic” daļas. Iecerēts, ka gan no Igaunijas, gan Lietuvas varētu saņemt 14 miljonus eiro – tikpat, cik aviosabiedrībā plāno ieguldīt “Lufthansa”.
● Ārlietu ministre Baiba Braže (JV) melnajā sarakstā iekļāvusi krievijas aktieri Pāvelu Prilučniju un krievijas Pirmā kanāla propagandisti Jekaterinu Andrejevu.
● Zviedrijas aizsardzības un drošības nozares uzņēmums Scandinavian Astor Group iegādājies Latvijas mazkalibra munīcijas ražošanas uzņēmumu SIA Ammunity.
● Eiropas Komisija ierosināja līdz 2027.gada beigām pilnībā aizliegt krievijas gāzes importu ES. Savukārt Lielbritānija sankcijas vērsa vēl pret 20 Krievijas ēnu flotes kuģiem un melnajā sarakstā iekļāva vēl desmit personas un struktūras, kas saistītas ar enerģētiku un kuģniecību.
Kaŗš Ukrainā un Tuvajos Austrumos
● Irānas un Izraēlas konflikts gruzd jau ilgu laiku. Naktī uz 13. jūniju Izraēla uzsāka militāro operāciju, kuras ietvaros apšaudīja Irānas kodolobjektus un citus militārus mērķus, kā arī nogalināja vairākas augsta ranga Irānas militārpersonas un kodolzinātniekus. Uz to Irāna atbildēja ar raķešu triecieniem Izraēlai.
● Vairākas dzērājšoferiem konfiscētās mašīnas Latvijā kļūs par atbalstu Ukrainas aizstāvjiem. Fonds “Uzņēmēji mieram” sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem uz kara plosīto zemi nosūtīja kārtējo palīdzības konvoju. Automašīnu pieprasījums no Ukrainas ir liels, un tas nemazinās. Fonds no ukraiņu brigādēm katru dienu saņem ziņas par zaudētām mašīnām. Bruņoto spēku pārstāvis norādīja, ka automašīnu konvojus šobrīd gatavo vēl vairāki iekšlietu dienesti.
● Ukraina no krievijas 16.jūnijā saņēma vēl 1245 kritušo līķus. Kopumā Ukraina saņēmusi 6057 kritušo mirstīgās atliekas.
● 17. jūnija statistika Ukrainas sāpēm. Vismaz 18 miruši Kijivā un Odesā krievijas raķešu un dronu uzbrukumu laikā. Aptuveni 27 vietas Kijivā tika skartas vairākos uzbrukumu viļņos. Uzbrukums Ukrainas pilsētām ar 440 droniem un 32 raķetēm. Kijivai tas pēdējos mēnešos bija lielākais un nāvējošākais uzbrukums, kas ilga deviņas stundas.
● 24. jūnijā krievijas triecienā Ukrainas pilsētā Dņipro nogalināti vismaz septiņi cilvēki, savukārt vēl 70 ievainoti. Cietušo vidū ir arī 10 bērni. Agresors apšaudījis civilos mērķus – cietušas 19 skolas, desmit bērnudārzi, arodskola un mūzikas skola.
(!) Aicinām rīkoties: LNAK ir izveidojusi sadaļu mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, kur varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai un vēstuļu paraugus, ko nosūtīt saviem MP (Member of Parliament). Mājaslapas sadaļa Ukrainas atbalstam ir pieejama abās valodās, latviešu un angļu.
Jānis Lielāmers
LNAK Sabiedrisko attiecību nozare
Ziņu avoti: CBC News, The Canadian Press
www.ir.lv, www.lsm.lv
