LNAK Nedēļas apskats 14.-21. jūlijs

Kanāda

  • Federālie konservatīvie izdara spiedienu uz premjeru Carney, jo viņš nedara pietiekami daudz, lai nodrošinātu atklātību par ieguvumiem no finanšu aktīviem, kurus viņš ieguvis pēc savas plašās karjeras privātajā sektorā. Ētikas komisārs publicēja Carney ieguldījumu sarakstu pirms nodošanas trastam (trust). Carney nodeva savus aktīvus trastam tulīt pēc tam, kad kļuva par liberālās partijas vadītāju, vēl pirms stāšanās amatā kā premjers. Dokuments rāda, ka premjera īpašumā ir simtiem dažādu akciju ieguldījumu kontā, ko tagad pārvalda trešā puse.
  • Deviņas Ontario pirmās nācijas, lūdza tiesai atcelt divus federālos un provinces likumus, kas paredzēti infrastruktūras projektu paātrināšanai. 16. jūlijā pirmo nāciju kopienas norādīja, ka juridiski apstrīdēs likumus, kas iesniegti Ontario Augstākajā tiesā. Federālais likums, kas pazīstams kā likums C-5 (Bill C-5), un Ontario likums, kas pazīstams kā likums 5 (Bill 5), abi prezentē “skaidru bīstamību” pirmo nāciju pašnoteikšanās tiesībām uz dzīvesveidu viņu teritorijās. Mums ir tiesības uz dzīvesveidu mūsu zemēs, un šis dzīvesveids ietver lēmumu pieņemšanu un pārvaldības varu.
  • Kanādas ekonomika 2025. gada sākumā auga ātrāk nekā tika sagaidīts. Kanādas IKP pārsteidza ar 2.2% gada pieauguma tempu pirmajā ceturksnī, ko veicināja spēcīgs eksports un valdības izdevumi. Uz papīra ekonomika izskatās veselīga, bet, kad iedziļināmies, situācija kļūst neskaidra. Mājsaimniecības ir samazina izdevumus. Mazie uzņēmumi samazina darbību. Parādu neatmaksāšana ir pieaugusi, nodarbinātība samazinās. Tas atstāj Kanādas centrālo banku ar klasisku politikas dilemmu: saglabāt stabilitāti, lai kontrolētu inflāciju, vai samazināt procentu likmes, lai mīkstinātu ekonomiku. Redzēsim kāds būs centrālās bankas lēmums 30. jūlijā. Visticamāk, tiks saglabāts 2.75% līmenis, jo līdz šim spēcīgo izaugsmi kompensēja vājš iekšējais pieprasījums.
  • Kanādas inflācijas līmenis jūnijā pieauga līdz 1,9%, salīdzinot ar 1,7% iepriekšējā mēnesī, jo traucējumi Ziemeļamerikas tirdzniecībā sāka ietekmēt patērētāju cenas. Ietverot enerģiju, patēriņa cenu indekss jūnijā pieauga par 2,7%.
  • Meksikas prezidente Sheinbaum16. jūlijā paziņoja, ka ir runājusi ar Kanādas premjerministru un ka abi ir vienojušies stiprināt tirdzniecības sadarbību, īpaši ņemot vērā ASV prezidenta noteiktos tarifus, kuri stāsies spēkā 1. augustā. Viņa piebilda, ka Carney plāno apmeklēt Meksiku, bet datums vēl nav noteikts.
  • 22. jūlijā Kanādas premjerministrs Carney sēdīsies pie sarunu galda ar Kanādas provinču premjeriem Huntsville, Ontario, lai sniegtu detalizētu pārskatu par valdības turpmākajām tirdzniecības sarunām ar Trump administrāciju. ASV prezidents un Carney jūnijā G7 samitā vienojās noslēgt tirdzniecības darījumu līdz 21. jūlijam, taču Trump nesen pārcēla šo termiņu uz 1. augustu.

Latvijā un Eiropā

  • Likteņdārzam 20. gadadiena. No aizaugušas pļavas uz Daugavas pussaliņas Koknesē līdz tautā iecienītai piemiņas vietai, kur laika gaitā izveidojies Likteņdārzs. Šogad tas svin 20. dzimšanas dienu. Atzīmējot šo notikumu, nedēļas nogalē Valsts prezidents tur iestādīja ozolu, kā arī pasākumā pulcējās simtiem viesu, starp viņim arī tie, kuri ielikuši savu artavu Likteņdārza tapšanā.
  • Eiropas Komisija (EK) 16. jūlijā iepazīstināja ar budžeta projektu no 2028.gada līdz 2034.gadam. Tas paredz izdevumus palielināt līdz diviem triljoniem eiro, kas ir par aptuveni 700 miljardiem eiro vairāk, nekā pašreizējā ilgtermiņa budžetā. EK plāno lielāku vērību pievērst ar aizsardzību un konkurētspēju saistītajiem izdevumiem, rast jaunus ieņēmumu avotus. Ukrainas atbalstam paredzēts atvēlēt līdz 100 miljardiem eiro. To nosodīja Ungārijas premjerministrs Orbāns.
  • Vairāk nekā 700 Latvijas jauniešiem bija jāierodas bruņoto spēku bāzēs, lai sāktu 11 mēnešu ilgo karadienestu. 571 jaunieši pieteicās paši, pārējie saņēma pavēsti. Lielākā daļa dienestu sāks Ādažu bāzē. Līdz 2030. gadam Nacionālie bruņotie spēki (NBS) sākuši mērķtiecīgi virzīties uz Valsts aizsardzības koncepcijā norādīto miera laika struktūras palielināšanu līdz 31 tūkstotim karavīru. NBS jau šogad sasniegt 8000 karavīru skaitlisko sastāvu, tādejādi vēl ciešāk integrējusies NATO aizsardzības struktūrā. Interese par dienestu esot pieaugusi.
  • Trīs dienās Latvijas un baltkrievijas robežu nelikumīgi mēģināja šķērsot 222 cilvēki, 14. jūlijā informēja Valsts robežsardze. Nedēļu vēlāk Latvijas–Baltkrievijas robežu nelikumīgi mēģinājuši šķērsot 220 cilvēki. Latvija turpina pastiprināti apsargāt pierobežu, jauna Lietuvas robežsargu grupa 21. jūlijā ieradās Latvijai palīdzēt.
  • Igaunijas bruņotie spēki nākamajos četros gados iepirks lielu partiju granātu par 17 miljoniem eiro. Līgums noslēgts ar vācu uzņēmumu Rheinmetall.
  • ES aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus Kubiļus aicinājis Lietuvu un kaimiņvalstis veidot reģionālo “dronu sienu” un gatavoties dronu masveida ražošanai.
  • Zviedrija apsver iespēju aktīvajā dienestā iesaukt bijušos virsniekus vecumā līdz 70 gadiem, lai nodrošinātu armijas gatavību krīzes situācijās.
  • Eiropola koordinētā operācijā 12 valstīs, arī Lietuvā, izjaukts prokrievisko hakeru grupējums. Tas veicis tiešsaistes uzbrukumus Ukrainai un tās sabiedrotajiem.
  • Latvijas valdības vadītāja Evika Siliņa (JV) 15. jūlijā darba vizītē Kijivā Ukrainas Bruņotajiem spēkiem nodeva 15 Latvijā ražotos Patria bruņutransportierus.

Kaŗš Ukrainā

  • ASV prezidents 14. jūlijā paziņoja, ka ar NATO noslēgta vienošanās par ieroču piegādi Ukrainai un piedraudēja krievijai ar 100% tirdzniecības tarifiem, ja 50 dienu laikā nebūs panākts progress miera sarunās. Tikšanās laikā ar NATO ģenerālsekretāru viņš teica, ka piegādes Ukrainai būs miljardiem dolāru vērta munīcija un ieroči, arī pretraķešu sistēmas Patriot.
  • Dānija, Zviedrija un Nīderlande izteica vēlmi iesaistīties ASV prezidenta plānā par ASV ieroču iepirkšanu piegādei Ukrainai.
  • Pēc piecus gadus ilga darba pagājušonedēļ Ukrainā nomainījās valdība un darbu ir sācis jaunais Jūlijas Sviridenko vadītais Ministru kabinets. Ukrainas premjerministrs Šmihaļs atkāpās no amata. Prezidents Zelenskis piedāvāja pirmajai vicepremjerei Jūlijai Sviridenko vadīt jauno valdību.
  • Agresorvalsts krievija naktī uz pirmdienu (21. jūliju) uzbruka Ukrainai ar 24 raķetēm un 426 droniem, no kuriem atvairīti 224. Ivanofrankivskā cietuši civiliedzīvotāji, pilsētas mērs uzbrukumu nosauca par smagāko kopš kara sākuma.
  • Ukraina trāpīja dzelzceļa mezglā Krievijā, kas izraisīja ugunsgrēku Rostovas apgabalā un satiksmes traucējumus vairāk nekā 50 vilcienu maršrutos.
  • Vācija piegādās Ukrainai piecas zenītraķešu baterijas “Patriot”, paziņoja Vācijas aizsardzības ministrs Pistoriuss.
  • Naktī uz 19. jūliju 10 Ukrainas reģioni tika apšaudīti ar vairāk nekā 340 Krievijas droniem un 35 raķetēm, bet svētdienas naktī uz Ukrainu raidīti 57 droni. 21. jūlija naktī ukraiņu doni uzbruka Maskavai, viens ietriecās dzīvojamajā mājā Zeļenogradā. Tika slēgtas četras lidostas.
  • Neraugoties uz Ukrainas armijas sīvo pretestību, krievijas diversantu vienības sasniegušas Doneckas apgabala pilsētu Pokrovsku, vēsta neatkarīgais monitoringa projekts “Deep State”. Trešdien, 23. jūlijā, Stambulā plānota Ukrainas un krievijas pārstāvju sarunu trešā kārta, tiesa, nekādi nopietni pavērsieni šajās sarunās gaidāmi nav, ņemot vērā krievijas maksimālās prasības.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK ir izveidojusi sadaļu mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, kur varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai un vēstuļu paraugus, ko nosūtīt saviem MP (Member of Parliament). Mājaslapas sadaļa Ukrainas atbalstam ir pieejama abās valodās, latviešu un angļu.

 

Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News, The Canadian Press

www.ir.lv, www.lsm.lv