LNAK Nedēļas apskats 1.-8. jūnijs

Kanādā

  • Kanādas premjerministrs Carney paziņoja par jaunu drošības un aizsardzības investīciju plānu. Izdevumu pieaugums aizsardzībai ļaus Kanādai sasniegt noteikto NATO 2% mērķi šajā fiskālajā gadā, kas noslēdzas 2026. gada martā. Plānots, ka nākamajos gados izdevumi aizsardzībai pārsniegs 2%.
  • Premjerministrs Carney, kopā ar Kanādas proviču un teritoriju premjerministriem vienojušies par „nacionālās būvniecības” projektiem. Pēc sanāksmes paziņojot, ka ir izdevies vienoties par valsts prioritātēm. Lai arī līderi vienojās paātrināt vairākus „nacionālās būvniecības” projektus, viņi pagaidām nenosauca visu projektu sarakstu.
  • Kanādiešiem jāgatavojas dārgākiem pārtikas produktiem. Loblaw, viens no lielākajiem Kanādas mazumtirgotājiem, brīdina, ka ikdienas būtisko preču cenas turpinās pieaugt. Tas lielā mērā ir saistīts ar ASV prezidenta noteiktajiem tarifiem, kas paaugstina importēto preču izmaksas no ASV.
  • Kanādas bezdarba līmenis maijā palielinājās līdz 7%, kas ir augstākais deviņu gadu laikā neskaitot pandēmijas ietekmi, piektdien paziņoja Kanādas statistikas departaments. Kopš janvāra pēc spēcīgiem pieaugumiem rudenī nav bijis praktiski nekāds nodarbinātības pieaugums.
  • Kanādas Centrālā banka otro mēnesī pēc kārtas nemainīja procentu likmi, atstājot 2.75 % līmenī. Centrālās bankas vadītājs Tiff Macklem sacīja, ka ‘tirdzniecības sarunu rezultāti ar ASV ir ļoti nenoteikti’, tāpēc likme pagaidām atstāta nemainīga. Vairāki ekonomisti norādīja, ka vēl pastāv iespēja procentu likmes samazināšana periodā līdz šī gada beigām.
  • Kanādas parlamenta apakšpalāta (The House of Commons) vienbalsīgi nobalsoja par liberāļu solīto ienākuma nodokļa samazinājumu 5. jūnijā. Liberāļi solīja samazināt nodokļa likmi par vienu procentu punktu, no 15 % uz 14 %, vēlēšanu kampaņas laikā. Premjers Carney solīja ieviest nodokļu samazinājumu līdz Kanādas Dienai (1. jūlijs). Liberāļi apgalvo, ka 2026. gadā tas ietaupīs ģimenēm ar diviem ienākumiem līdz pat 840 dolāriem gadā.
  • Kanādas premjerministrs Carney slepeni sarunājas ar ASV prezidentu Trump, lai izstrādātu jaunu tirdzniecības un drošības līgumu, ziņo laikraksts Globe and Mail. Sarunas notiek starp līderiem un augstākajiem ministriem, lai nodrošinātu pozitīvu rezultātu, paziņoja ASV vēstnieks Kanādā. Sarunās piedalās Kanādas tirdzniecības ministrs LeBlanc un ASV tirdzniecības sekretārs Lutnick, kā arī ASV tirdzniecības pārstāvis (the United States Trade Representative) Greer, piebilst laikraksts, norādot, ka darījums varētu tikt panākts pirms septembra.

Latvijā un Eiropā

  • Pašvaldību vēlēšanās Rīgā, pēc provizoriskiem datiem svētdien, domē iekļuvuši septiņi saraksti. Vēlēšanās visvairāk balsu saņēma Šlesera partija “Latvija pirmajā vietā”. Viņi domē iegūs 13 vietas no 60. Otrajā vietā ir “Progresīvie” ar 11 vietām. Nacionālajai apvienībai būs 10 vietas. “Jaunā Vienotība” ieguva deviņas vietas. “Suverēna vara” un “Jaunlatvieši” saņēma 8 vietas. Partija “Stabilitātei” ieguva 5 vietas. “Apvienotajam sarakstam” būs 4 vietas. “Progresīvo” mēra kandidāts Viesturs Kleinbergs 9.jūnijā sāka sarunas par sadarbību ar “Jauno Vienotību”, Nacionālo apvienību un Apvienoto sarakstu.
  • Latviju ievēl ANO Drošības padomē. Latvija tika ievēlēta ANO Drošības padomē ar 178 dalībvalstu atbalstu un 10 valstīm atturoties. Latvija ievēlēta uz divu gadu termiņu jeb 2026. un 2027.gadā. Latvija no trim Baltijas valstīm līdz šim bija vienīgā, kura nav bijusi pārstāvēta ANO Drošības padomē.
  • 5. jūnijā NATO spēki uzsāka divu nedēļu mācības Baltijas jūrā, pirmais kuģis devās jūrā no Vācijas ostas Rostokā. Baltijas jūra tiek uzskatīta par stratēģiski nozīmīgu, īpaši ņemot vērā notiekošo karā Ukrainā. Vienīgā no deviņām valstīm ap Baltijas jūras piekrasti, kas nav NATO dalībvalsts, ir krievija, kas asi kritizējusi šīs mācības, nosaucot tās par provokāciju.
  • Rute: Ukraina būs NATO. NATO dalībvalstis ir vienojušās par Ukrainas dalību aliansē, 2. jūnijā Viļņā paziņoja NATO ģenerālsekretārs Marks Rute. Tā ir NATO atbilde krievijai, kas pieprasīja pārtraukt NATO paplašināšanos kā nosacījumu miera sarunām.
  • Eiropas Centrālā banka 5. jūnijā pazemināja savu galveno procentu likmi par 0,25 procentpunktiem līdz 2%. Jaunās likmes stāsies spēkā 11. jūnijā.
  • Apvienotā Karaliste (UK) būvēs 12 jaunas zemūdenes un sešas jaunas munīcijas rūpnīcas, sekojot jaunākajam Stratēģiskajam aizsardzības plānam.
  • ASVAizsardzības sekretārs (U.S. Defense Secretary) Pete Hegseth paziņoja, ka NATO sabiedrotie esot tuvu vienošanās panākšanai par aizsardzības izdevumu palielināšanu līdz 5% no IKP.
  • 5. jūnijā Saeima izraidīja no sēdes deputātu Rosļikovu (Stabilitātei!) par rupjībām un runāšanu krievu valodā. Par izraidīšanu balsoja 63 deputāti, pret – Stabilitātei! un Latvija pirmajā vietā deputāti. Valsts drošības dienests vērtē deputāta Rosļikova (Stabilitātei!) 5.jūnija Saeimas sēdē paustos izteikumus par krieviem un krievu valodu. Arī Valsts valodas centrs sāks administratīvā pārkāpuma procesu.
  • Aizsardzības ministrija parakstīja līgumu ar Vācijas uzņēmumu EuroSpike par prettanku raķešu sistēmu Spike, munīcijas un cita ekipējuma iegādi 81 miljona eiro vērtībā.
  • Labdarības organizācija “Ziedot.lv” noslēgusi projektu, kurā sociāls atbalsts sniegts vairāk nekā 26 000 ukraiņu bēgļu. Projekta laikā ukraiņu ģimenēm palīdzēts ar medicīnas pakalpojumu un medikamentu apmaksu, kā arī sniegts atbalsts dažādiem integrācijas pasākumiem. Viena ukraiņu sieviete teica: “Es zobu nevaru salabot, man nav naudas, un es viņu pat nevaru izraut, jo man nav naudas.” Šobrīd ukraiņu bēgļiem ir daudzas problēmas, un tās visas nākotnē vajadzēs risināt, jo karš nav beidzies, un visticamāk šie cilvēki paliks Latvijā. “Pēc šī projekta noslēguma mums būs jācenšas turpināt palīdzēt,” stāstīja sociālā darbiniece, koordinatore darbā ar Ukrainas bēgļiem. Kopš kara sākuma vairāk nekā 69 000 ukraiņiem Latvijā ir izsniegtas termiņuzturēšanās atļaujas un ilgtermiņa vīzas.

Kaŗš Ukrainā

  • Arī naktī uz pirmdienu, 9. jūniju, krievija turpinājusi savu pēdējo dienu masīvos uzbrukumus, kas, kā ierasts, diemžēl skar arī civilo infrastruktūru. Agresorvalsts uz Ukrainu raidījusi gan dronus, gan raķetes.
  • ASV prezidents paziņoja, ka, iespējams, būtu labāk ļaut Ukrainai un krievijai vēl kādu laiku cīnīties, pirms tās nošķirt un panākt mieru. ASV prezidents joprojām pieļāva iespēju noteikt sankcijas, norādot, ka sankcijas varētu piemērot gan Ukrainai, gan krievijai.
  • Ukraina izvirzīja prasības par pamieru, gūstekņu un bērnu atgriešanu, kā arī Ukrainas prezidenta Zelenska un krievijas diktatora putina tikšanos. Savukārt krievija piedāvāja 2-3 dienu pamieru atsevišķos frontes sektoros, lai varētu savākt kritušos karavīrus. Puses vienojās turpināt karagūstekņu apmaiņu, plānots veikt arī kritušo apmaiņu. Katra puse atdotu 6000 kritušo.
  • 5. jūnija naktī krievijas trieciendronu uzbrukumā Ukrainas pilsētai Priluki Černihivas apgabalā nogalināti vismaz pieci cilvēki, arī gadu vecs bērns. Agresorvalsts īstenotajos uzbrukumos citviet Ukrainā cietuši vēl vairāki civiliedzīvotāji.
  • 3. jūnijā Ukrainas pilsētā Harkivā pēdējā gaitā pavadīts 13.maijā kaujās Luhanskas apgabalā nogalinātais Latvijas brīvprātīgais karavīrs Ukrainā Ņikita Sļadzevskis ar segvārdu Latvietis.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK ir izveidojusi sadaļu mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, kur varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai un vēstuļu paraugus, ko nosūtīt saviem MP (Member of Parliament). Mājaslapas sadaļa Ukrainas atbalstam ir pieejama abās valodās, latviešu un angļu.

Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News, The Canadian Press

www.ir.lv, www.lsm.lv