LNAK Nedēļas apskats 1.-7. jūlijs

Kanāda un  ASV

  • Carney slavē kanādiešu vienotību 1. jūlija svinību laikā, atzīmējot Kanādas 158. gadadienu. Savā pirmajā Kanādas dienas uzrunā premjerministrs uzsvēra vienotību “mainīgajā” pasaulē. Šī vienotība ietver valsts “nākamās nodaļas” (“next chapter”) rakstīšanu kopā “patiesā partnerībā ar pirmiedzīvotājiem, Inuītiem un Metis” (First Nations, Inuit and Métis).
  • Jautāts par pieaugošo separātistu kustību Albertā, Carney atbildēja, ka atceras spriedzi starp Albertu un federālo valdību jaunībā (viņš uzauga šajā provincē). “Notika tas, ka mēs sanācām kopā, palīdzējām veidot provinci… visi sanāca kopā,” viņš teica. “Alberta ir lieliska province, un šī (Kanāda) ir vēl lieliskāka valsts. Tas pats notiks arī šoreiz.”
  • Trump globālajai tarifu pauzei drīz vajadzētu beigties. Ko tas nozīmē Kanādai? Daži tirdzniecības eksperti apgalvo, ka Kanāda joprojām varētu saskarties ar lieliem riskiem, neskatoties uz to, ka aprīlī tā izvairījās no šīs lielās nodevu kārtas.
  • Kanāda vēlas jaunus tirdzniecības partnerus. Taču tādi tirgi kā Indija un Ķīna saskaras ar ievērojamiem šķēršļiem. Starptautiskās tirdzniecības ministrs saka, ka pastāv globāla vēlme pēc lielākas tirdzniecības ar Kanādu.
  • Pirms vasaras brīvdienām Kanādas parlaments apstiprināja likumu C-5, lai paātrinātu Kanādas lielos celtniecības projektus. Likuma otrā daļa, Kanādas būvniecības akts, ļauj federālajam ministru kabinetam izvēlēties projektus, kas atbilst nacionālajām interesēm. Kabinetam tas ļaus projektus apstiprināt iepriekš un apiet citus federālos likumus, vides novērtējumus un atļauju piešķiršanas procesus, lai tos īstenotu. Valdība vēl nav paziņojusi, kuri projekti tiks atļauti paātrinātā kārtībā. Avoti CBC News informēja, ka federālie ministri vasaras laikā tiksies aiz slēgtām durvīm, lai īstenotu Carney vīziju (Carney’s vision).
  • Pēc nedēļu ilgiem strīdiem ar ASV prezidentu 5.jūlijā miljardieris Musk paziņoja, ka nodibinājis jaunu – Amerikas partiju.
  • UzņēmumsMicrosoft ir paziņojis, ka atlaidīs vairākus tūkstošu darbinieku. Lai gan uzņēmums nenorādīja precīzu cilvēku skaitu, kuri zaudēs darbus, tas tomēr norādīja, ka atlaisti tiks mazāk nekā 4% no kopējā darbaspēka skaita, kas veido aptuveni 9000 cilvēku. (2024. gada jūnijā uzņēmumā strādāja 228 000 cilvēku.)
  • ASV starptautiskās palīdzības aģentūra USAID oficiāli izbeigusi savu darbību pēc tam, kad prezidents Trump lika to pakāpeniski reformēt.

Latvijā un Eiropā

  • Pēc pašvaldību vēlēšanām varas maiņa notikusi apmēram trešajā daļā pilsētu domju. Pārējās pilsētās par mēriem ievēlēti līdzšinējie domju priekšsēži vai arī krēslos atgriezušies tādi, kas iepriekš jau vadījuši domes. Eksperti secina, ka šīs vēlēšanas aizritējušas bez revolūcijām, turklāt pēc vēlētāju izvēles secināms, ka viss nemaz nav tik slikti, kā cilvēki nereti mēdz pukoties.
  • Eiropas Komisija piešķīra Latvijai 153,5 miljonus eiro dzelzceļa projektam Rail Baltica. Tas ļaus turpināt sākto pamattrases būvniecību posmā no Lietuvas līdz Salaspilij, informē Satiksmes ministrija. Kopumā Baltijas valstīm piešķirti papildu 295,5 miljoni eiro. Šī summa ir maksimāli pieejamais finansējums šajā uzsaukumā, informēja kopuzņēmums RB Rail.
  • Vācijas konkurences padome devusi zaļo gaismu aviokompānijai “Lufthansa” iegādāties mazākuma daļu 10% apmērā nacionālajā lidsabiedrībā “airBaltic”. To, ka darījums tiek plānots, abas puses paziņoja janvārī. Iestādes vērtējumā darījums Latvijas lidsabiedrībai esot finansiāli nozīmīgs, “Lufthansa” gūšot “konkurētspējīgu ietekmi” pār “airBaltic”.
  • Tikmēr Igaunijas valdība nolēma nepirkt “airBaltic” akcijas. To pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Igaunijas infrastruktūras ministrs. Lietuva vēl nav pieņēmusi lēmumu. Abas kaimiņvalstis saņēma vienādu piedāvājumu – iegūt līdz pat 10% “airBaltic” akciju par 14 miljoniem eiro.
  • Igaunijas tiesa 2. jūlijā diviem Moldovas pilsoņiem piesprieda dažāda ilguma cietumsodu par Tallinas ukraiņu restorāna Slava Ukraina aizdedzināšanu 2025. gada janvārī krievijas specdienesta uzdevumā.
  • Lietuvas varasiestādes pirmo reizi anulējušas termiņuzturēšanās atļauju kādam krievijas pilsonim par pārāk biežiemceļojumiem uz krieviju.
  • Eiropas Savienības (ES) Padome, kurā pārstāvētas visas 27 dalībvalstis, arvien papildinot sankcijām pakļauto personu sarakstus, tajos iekļāvusi gandrīz 2000 krievijas pilsoņu, un starp tiem ir arī tā dēvētie oligarhi. To skaitā Latvijā labi zināmie – Pjotrs Avens un Mihails Fridmans. Kamēr Avens publiski cīnās ar Latvijas ārlietu ministri Baibu Braži, lai panāktu sava vārda izņemšanu no Eiropas sankciju sarakstiem, ES Tiesa spērusi nopietnu soli pretējā virzienā, kas padarīs oligarhu iekļaušanu sarakstos vieglāku.

Kaŗš Ukrainā

  • Laikā, kad Ukrainai būtu nepieciešami papildu pretgaisa aizsardzības ieroči, ASV paziņoja, ka pārtrauks piegādāt Ukrainai iepriekš apsolītas pārtvērējraķetes. Mediji ziņo, ka lēmums Pentagonā pieņemts jau vasaras sākumā. To pamato ar ASV pašu izsīkstošajiem krājumiem, kā arī nepieciešamību palīdzēt citām sabiedrotajām, kā Izraēlai. Savukārt Ukrainas mediji norāda, ka ar munīcijas un ieroču krājumiem varētu pietikt līdz vasaras beigām. Vēlāk gan ASV valsts departamenta pārstāve norādīja, ka ieroču piegādes Ukrainai nav pārtrauktas. Tiekot izskatīti dažādi palīdzības varianti.
  • Ukrainā kritis ceturtais brīvprātīgais igauņu karavīrs – Alo Klāseps (25) nogalināts 25.jūnijā Harkivas apgabalā.
  • Zelenskis metropolītam atņem Ukrainas pilsonību. Ukrainas prezidents Zelenskis atņēmis pilsonību maskavas patriarhāta Ukrainas pareizticīgo baznīcas metropolītam Onufrijam, kurš bija slēpis, ka 2002.gadā kļuvis arī par krievijas pilsoni.
  • Baltais nams 1. jūlijā paziņoja, ka pārtraucis Ukrainai piegādāt dažus ieroču veidus. Ukrainas Ārlietu ministrija dienu vēlāk paziņoja, ka atbalsta sniegšanas novilcināšana tikai mudinās krieviju turpināt karu. Tikmēr krievija apsveikusi ASV lēmumu ar diktatora putina runasvīra teikto – jo mazāk ieroču saņems Ukraina, jo ātrāk pienāks gals “specoperācijai”.
  • Agresorvalsts 5.jūlijā uz Ukrainu raidījusi 322 dronus, bet 6.jūlijā gaisa triecienā Kostjantiņivkai Doneckas apgabalā nogalināti vismaz četri cilvēki.
  • Pēc ukraiņu dronu uzlidojumiem objektiem krievijas pilsētās – Čeboksaros, Engelsā un Saratovā – naktī uz 5. jūliju fiksēti sprādzieni. Ukraiņu devuši triecienu Borisogļebskas lidlaukam Voroņežas apgabalā.
  • Ukrainas armija Kurskas apgabalā likvidēja krievijas karaflotes komandiera vietnieku ģenerāli un vēl vismaz desmit virsniekus. Bet okupētajā Luhanskā likvidēts bijušais okupācijas administrācijas vadītājs. Ukraiņi ar droniem uzbruka vairākām okupantu munīcijas noliktavām Doneckas apgabalā.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK ir izveidojusi sadaļu mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, kur varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai un vēstuļu paraugus, ko nosūtīt saviem MP (Member of Parliament). Mājaslapas sadaļa Ukrainas atbalstam ir pieejama abās valodās, latviešu un angļu.

(!) NATO samits notika Hāgā, ne Amsterdamā kā kļūdaini uzrakstīts iepriekšējās avīzes slejā.

 

Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News, The Canadian Press

www.ir.lv, www.lsm.lv