Atskats uz PBLA valdes sēdi 2024.g. jūnijā
Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes gadskārtējā sapulce šogad noritēja no 10. jūnija līdz 14. jūnijam Rīgā. Sapulces mērķis ir kalt darbības plānus, kas veicina diasporas latvisko identitāti un pilsonisko līdzdalību ārpus Latvijas. PBLA ir noteikusi piecus darbības stūrakmeņus: tie ir drošība, ekonomika, izglītība, kultūra, un sabiedrības iesaiste. Nedēļas garumā pārrunājām šos jautājumus darba grupās, kopējās diskusijās, apciemojumos pie valdības pārstāvjiem, un īpašā konferencē atskatoties uz diasporas lomu Latvijas uzņemšanā NATO. Nedēļas beigās pieņēmām rezolūcijas.
Diasporas organizāciju darbība tiek financēta gan no pašas diasporas, gan no Latvijas valdības. Viens izaicinājums ir kā visefektīvāk kopā sadarboties. 2023. gada beigās Latvijas Saeima pieņēma plānu darbam ar diasporu 2024. līdz 2026. gadam. PBLA dalību organizācijām bija iespēja pārskatīt plānu un dot savus ieteikumus; tomēr ņemot vērā, ka plāna dokuments bija ļoti garš (47 lpp) un sarežģīts, bet laiks to pārskatīt un ieteikt maiņas īss, nedēlas gaitā diskusija bieži atgriezās pie tā, kā varētu uzlabot procesu nākamajam trīs gadu posmas plānam.
Izglītība un kultūra
Pirmā diena pagāja darba sēdēs, kur interesenti pārrunāja izglītības, kultūras, PBLA jaunās mājas lapas un finanču jautājumus. Izglītības nozarei (Elisas Freimanes vadībā) bija divi priekšlikumi, kā veicināt latviešu valodas mācības diasporā. Pirmais bija 2025. gada valsts budžetā piešķirt financējumu diasporas izglītības prioritārajiem pasākumiem, ieskaitot PBLA Izglītības padomes projektam “Sietiņš”. Sietiņš (www.sietins.lv) ietver vairāk nekā 18,000 vienības, t.i. mācības līdzekļus latviešu skolas vajadzībām, un ir lietota gan diasporas skolās, gan Latvijas skolās. Otrais ieteikums bija reģistrēt diasporas latviešu skolas kā Latvijas izglītības iestādes. Tas dotu diasporas skolām pieeju Latvijas mācību materiāliem un programmām digitālajās vietnēs.
Kultūras nozares darba grupā pārrunāja procesu, kā diasporas kultūras kopas piesakās t.s. “Pastaļu projektu” atbalstam no Kultūras ministrijas. Kultūras nozare apņēmās izstrādāt pieteikšanās anketu pēc ELA parauga, kā arī skaidrāk aprakstīt un izpublicēt termiņus un likumus. PBLA Kultūras fondam un padomei ar 2025.g. 1. janvāri būs jauna vadība, jo līdzšinējais KF&P priekšsēdis Juris Ķeniņš nodos stafeti nākamai vadītājai ELA kultūras referentei Andrai Baltmanei. Pateicoties Jurim, otrdienas vakarā baudījām koncertu skaistajā un skanīgajā Āgenskalna baznīcā. Baznīcas koris sniedza koncertu bāzētu uz Toronto Dziesmu svētku repertuāru pirms došanos uz svētkiem.
Palielinājusies aktīvitāte EP vēlēšanās ārpus Latvijas
Gadījās, ka PBLA nedēļa iekrita tieši dienu pēc Eiropas parlamenta vēlēšanu rezultātu paziņojuma. Mums visiem bija liela interese uzzināt statistiku par diasporas piedalīšanos vēlēšanās. Salīdzinājumā ar 2019.g., kad 2,955 no diasporas nobalsoja, šoreiz nobalsoja 6,915, t.i. divas reizes vairāk. Kanāda izcēlās ar to, ka mēs kanādieši nobalsojām trīs reizes vairāk. Dzirdējām pozitīvu atsauksmi par LNAK labi novadīto kampaņu informēt un mudināt balsotājus. Tomēr visas organizācijas sastapās ar to pašu izaicinājumu, proti, ka bija ļoti sarežģīti balsot pa pastu. Tautiešiem ārzemēs eID kartītes ir svešas, cilvēkiem nepieder eID karšu lasītāji, ir jālejuplādē īpaša programmatūra, un pašā e-pakalpojumu vietnē bija grūti atrast pareizo pakalpojumu bez detaļizētiem norādījumiem. Termiņš nobalsot pa pastu varēja būt garāks. Tas būtu palīdzējis apzināt un izskaidrot procesu, kā arī nodrošināt, ka balsojumi laicīgi nonāk Rīgā. Ir jau laicīgi jāsāk gatavot diasporu piedalīties nākamajās Latvijas Saeimas vēlēšanās. Renātei Albrehtai (Dienvidamerika) bija labs ieteikums, ka organizācijas varētu norīkot eID lietošanas apmācības līdztekus pasu stacijām.
Nedēļas gaitā PBLA valde tikās ar Rīgas mēru Vilni Ķirsi, Satiksmes ministri Kasparu Brikšenu, un Ārlietu ministri Baibu Braži. Rīgas mērs Vilnis Ķirsis uzsvēra ne tikai infrastruktūru, bet arī vajadzību pēc kvalitatīviem mājokļiem, kas būtu pievilcīgi strādniekiem un profesionāļiem ar savām ģimenēm. Ņemot vērā ka pēc tikšanos ar mēru mēs devāmies tālāk pie Kaspara Briškenu uz prezentāciju par Rail Baltica, Ķirsis lūdza mums lobēt par nepieciešamību atvērt Rail Baltica staciju Rīgā jau no paša sākuma.
Rail Baltica projekts iet uz priekšu
Dabūjām apskatīt Rail Baltica būvdarbus gan Rīgā, gan pie lidosta, kur mums bija iespēja uzvilkt tērauda purngala drošības zābakus un celtnieku cepures (“hard hats”) un kāpt pa šaurām trepītēm uz Rail Baltica lidosta stacijas vēl neapsegto trešo stāvu, kur būs vilcienu trases. Rail Baltica darbs neskatoties uz izaicinājumiem un klupšanas punktiem, iet uz priekšu. To nevar šī raksta ietvaros ātri aprakstīt, summēt vai izanalizēt. Vienkārši daži fakti, ko piefiksēju: tikai 5% no vajadzīgās teritorijas ir pašlaik atpirkta no īpašniekiem; Latvijai ir sarežģīts atpirkšanas process, kur ir jārunā atsevišķi ar katru īpašnieku; notiek pārrunas, vai tiešām no sākuma būs stacija Rīgā, jeb vai sāks ar staciju Salaspilī. Ar projekta sadārdzināšanu, meklē jaunus financētājus. Un pievilcīga iespēja: būs iespēja pats ar savu mašīnu iebraukt vilcienā, un tad gala punktā braukt tālāk ar savu mašīnu.
Ārpolitika un diaspora iet roku rokā
Ārlietu ministre (AM) Baiba Braže pastāstīja par AM atbildībām, kas ir saistītas ar ārpolitiku, ieskaitot kiberdrošību, ekonomisko drošību, un diasporas atbalstu. Braže iepazīstināja ar Ārlietu ministrijas darbiniekiem, kuriem ir atbildība sadarboties ar diasporu. Bija prieks iepazīties ar visiem. Laura Dzelzīte, otrā sekretāre plānošanas grupā, kas pilda bijušās diasporas vēstnieces Elitas Gaveles pienākumus kamēr Gaveles pēctece ir oficiāli ievesta amatā, piedalījās mūsu sēdēs sākot ar trešdienu. Tas deva mums iespēju ar viņu labāk iepazīties, un Dzelzītei deva ieskatu PBLA darbībā. Dzelzīte uzsvēra cilvēciskās attiecības musu sadarbībā. Bija laba iespēja ar viņu pārrunāt tādus jautājumus, kā piemēram arī nereģistrētas organizācijas kā LNJAK varētu pieteikties uz AM financējumu saviem pasākumiem.
PBLA ir kāpinājusi uzsvaru uz ekonomiju
Sēdes laikā pārrunas arī pievērsās Latvijas ekonomiskai izaugsmei. Esam atpalikuši no Igaunijas un Lietuvas. PBLA ir pakāpinājusi uzsvaru uz ekonomiju; tā sadarbojas ar Latvijas investīcijas un attīstības aģentūru (LIAA), ir sākusi rīkot biznesa brokastis dažādās pasaules pilsētās, un veicina “Mini Spotlight” seminārus, ko organizē “Latvian American Chamber of Commerce” sadarbībā ar LIAA. “Mini Spotlight” semināri notiek onlainā angļu valodā – varat sekot LNAK interneta vietnei un onlaina kalendāram, lai uzzinātu par semināriem, kas atsāksies rudenī.
Pārrunājām iespējas nākamajam Pasaules latviešu ekonomikas un investīcijas forumam (PLEIF). 2023. gada PLEIF pa dziesmu svētku laiku izdevās lieliski: piedalījās gandrīz 500 dalībnieku no visas pasaules. Nekur citur nesanāk tik augsta ranga valdības un biznesa pārstāvji. Starp dalībniekiem ir Latvijas biznesa “movers and shakers”, nopietni investori, kas apsver investīciju iespējas Latvijā. PBLA ir apņēmusies rīkot PLEIF katru otro gadu. Jautājums ir, kur rīkot PLEIF 2025. gadā: vai Rīgā vienlaicīgi ar jaunatnes dziesmu svētkiem, vai kādā citā Latvijas pilsētā, piem. Valmierā, kur ražo munīcijas, Daugavpilī, Cēsīs, vai Liepājā.
Trešdien bija daži īpaši viesi. Līga Smildziņa-Bertulsone no“American Chamber of Commerce in Latvia” uzsvēra ekonomisko drošību un vajadzību pēc ārvalstu investīcijas un cilvēku kapitāla. Kristīne Smilga (LIAA) pievienojās diskusijās par investīciju veicināšanu un nākamo PLEIF. Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība stāstīja par muzeja jaunumiem un piedāvājumiem: būs arī igauņu un lietuviešu valodas; bija interesanti uzzināt, ka muzejs piedāvā norīkot tiešsaistes nodarbības, piem. “Aizliegtais 18 novembris”, ko var piemērot dalībnieku vecumam.
Visās dalīborganizācijās rosīga dzīve
Bija arī nozīmēts laiks katrai dalīborganizācijai pastāstīt par savu darbību. Eiropas latviešu apvienība (ELA) ir rīkojusi sarunas ar vecākiem par obligāto dienestu, kuru rezultātā sakopoja virkni jautājumu, par kuriem vēlas saņemt vairāk informācijas. ELA rīkoja kultūras semināru kultūras kopu vadītājiem, stiprinot kopības sajūtu. Amerikas latviešu apvienības (ALA) darbības joma un panākumi ir iespaidīgi (Baltiešu aktivitātes diena, kurā bija 33 tikšanās ar valdības pārstāvjiem; 20 latviešu skolas; prakses programma jauniešiem; Labdarība Latvijā projekts u.t.t.). Bija prieks uzzināt, ka nākamajos dziesmu svētkos ASV Grand Rapidos ir paredzēts gājiens. Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) stāstīja un rādija par gadu mijas sekmīgām Kultūras dienām. Dzirdējām par Dienvidamerikas un Karībijas latviešu apvienības (DAKLA) aktīvo darbību un īpašiem izaicinājumiem, piem. vajadzību pasniegt informāciju arī portugāļu valodā. Mūsu Latviešu nacionālās apvienības Kanādā (LNAK) priekšsēdis Fritz Kristbergs stāstīja par LNAK iniciatīvu izveidot un pieņemt jaunus statūtus, par Jansona-Skreituļa fondu , un par atbalstu Viestura Zariņa jaunajai grāmatai “Nova Scotia Latvian Connections”. Krievijas latviešu kongress (KLK) kopā ar citu tautību organizācijām Krievijā ir sastapusies ar jauniem izaicinājumiem kopš iesākās Ukrainas karš. Ir bijis jāpārreģistrējās un ir jāseko jauniem likumiem. Visi svētki, arī latviešu skola, notiek vēstniecības teritorijā.
Diasporas ieguldījums Latvijas ceļā uz NATO
Ceturtdienas pēcpusdienā notika īpašs sarīkojums ar publikas piedalīšanos: “Diasporas diplomātija: Latvijas ceļš uz NATO”. Semināra fokuss bija atskatīties uz diasporas lomu palīdzot Latvijai iekļūt NATO. Semināru ievadīja PBLA priekšsēdis Pēteris Blumbergs, kurš tolaik pats piedalījās lobēšanas darbā kā ALA un PBLA valdes loceklis. Sekoja valsts prezidenta Edgara Rinkēviča uzruna. Starp runātājiem bija arī Latvijas bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Sallija Peintere, tā laika stratēģiskā lobejista. Abas piedalījās attālināti. Visi izrunu un paneļdiskusiju ieraksti ir pieejami PBLA mājas lapā www.pbla.lv.
Piektdien, 14. jūnijā rītā PBLA valde nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa un pie Gunāra Astras pieminekļa. Turpinājām uz pēdējo darba sēdi, kur iztirzējām un pieņēmām ieteiktās rezolūcijas. Ar to beidzās sēdes oficiālā daļa.
Piektdienas pievakarē valdes locekļi devās kopējā braucienā uz Cēsu apkārtni, kur baudījām viesu mājas “Celmi” viesmīlību – mūs sagaidīja ar pīrāgiem un aliņu; baudījām skaisto dabu, garšīgas vakariņas, ugunskuru, pirti, un vēlāk bēgām no knišļiem uz virtuvi, kur notika vēlās nakts sadziedāšanās. Sestdien bija apciemojums uz Āraišu ezerpili, bet pēcpusdienā piedalījāmies Pasaules latviešu mākslas centra desmit gadu jubilejā Cēsīs. Pēc tam jau sākās atvadas – daži vēl palika Cēsīs, citi devās atpakaļ uz Rīgu. Visi ar labsajūtu par kopīgi padarīto darbu, nākotnes plāniem, nostiprinātiem kontaktiem, un vērtīgo domu izmaiņu.
Ingrīda Zemīte
LNAK vice-priekšsēde
