LNAK Nedēļas apskats 28. septembris- 5.oktobris

Kanādā un ASV

  • Parti Québécois ir uzvarējis Kvebekas vēlēšanās, iegūstot vietas mazākuma valdībai, kamēr iepriekšējā valdošā Coalition Avenir Québec piedzīvoja sakāvi. Vēlēšanu rezultāti raisa diskusijas par iespējamu neatkarības referendumu un vēlēšanu sistēmas reformu. Parti Québécois mazākuma valdība plāno samazināt valsts tēriņus, ierobežot imigrāciju līdz 35 000 cilvēku gadā un pastiprināt franču valodas likumus izglītībā un darba tirgū. Partijas līdera Paul St-Pierre Plamondon vadībā partija gatavojas saspringtām attiecībām ar federālo valdību un plāno likt pamatus neatkarības referendumam, ko iecerēts rīkot pēc 2029. gadā. PQ ieguva 59 vietas, LIB – 40, PCQ – 19 un visbeidzot QS – 9. Savukārt četrus gadus pēc pārliecinoša vairākuma iegūšanas iepriekšeējā parlamenta sasaukumā, partija “Coalition Avenir Québec” (CAQ) tika pilnībā noslaucīta no kartes, atstāta bez vietām Kvebekas parlamentā.
  • Bijušais Kanādas premjerministrs Stephen Harper iebilst pret Albertas atdalīšanos, norādot, ka tai trūkst uzticamas līderības un tas neradīs nekādu labumu. Viņš uzskata, ka separātisma debašu uzturēšana ir neauglīga un enerģija jāvelta Kanādas stabilitātes veicināšanai.
  • Kanādas federālā un Albertas valdība 1. oktobrī paziņoja, ka ierosinātais Rietumkrasta naftas cauruļvada projekts kļūst par pirmo objektu, kam piešķirts valsts nozīmes interešu statuss saskaņā ar Building Canada Act likumu. Šī klasifikācija paātrinās apstiprināšanas procesu un ietekmes uz vidi novērtējumus projektam, kas paredz transportēt vienu miljonu barelu naftas dienā no Albertas uz Britu Kolumbijas piekrasti un ko plānots atklāt 2032.–2033. gadā. Valdības amatpersonas lēš, ka naftas eksporta dažādošana ārpus ASV palielinās Kanādas IKP par aptuveni 30 miljardiem dolāru gadā un pēc projekta apstiprināšanas radīs līdz pat 140 000 jaunu darbavietu.
  • Konservatīvo deputāte Michelle Rempel Garner pieprasa „ievērojami samazināt” Kanādas imigrācijas mērķus, kritizējot premjerministra Mark Carney pieļauto iespēju nākotnē atkal palielināt ieceļotāju skaitu. Opozīcija norāda, ka pašreizējā politika netiek galā ar mājokļu, veselības aprūpes un darba vietu kapacitāti. Kamēr valdības vadītājs uzskata, ka sistēma tiek sakārtota, Statistics Canada dati jau tagad uzrāda strauju iedzīvotāju skaita pieauguma palēnināšanos un rekordlielu pagaidu rezidentu skaita kritumu.
  • Alto ātrgaitas dzelzceļa projekta būvniecība starp Toronto un Kvebeku varētu izmaksāt no 75 līdz 113 miljardiem dolāru, kas pārsniedz valdības sākotnēji aplēstos 60 līdz 90 miljardus, liecina jaunais Parlamentārā budžeta biroja ziņojums. Galvenie izmaksu dzinēji ir dārgā tuneļu un estakāžu izbūve, kā arī finansiālā nenoteiktība saistībā ar iespējamo pieturu Kingstonā. Lai gan projekts saskaras ar asu opozīcijas un vietējo iedzīvotāju kritiku, kas to dēvē par nelietderīgu tēriņu, valdošā valdība to aizstāv kā nozīmīgu ekonomikas stimulu, kas līdz 2033. gadam radīs līdz 9000 darbavietu un palielinās reālo IKP par 2 miljardiem dolāru.
  • Kanādas iedzīvotāju skaits 2025. gadā tomēr ir nedaudz pieaudzis – par 280 810 cilvēkiem, liecina jaunākie Statistics Canada revidētie dati, kas labo martā publicētās provizoriskās aplēses par vēsturiski pirmo iedzīvotāju skaita samazināšanos kopš Konfederācijas dibināšanas. Pašreizējā premjerministra Carney pirmā budžeta plāni paredz vēl stingrākus ierobežojumus, nosakot, ka 2026. gadā valstī uzņems tikai 385 000 pagaidu rezidentu un turpmākajos gados līdz 2028. gadam jauno pastāvīgo iedzīvotāju skaits tiks limitēts līdz 380 000 gadā.
  • ASV aizsardzības sekretārs Hegseth paziņojis, ka līdz 2027. gadam likvidēs 20% ģenerāļu un admirāļu amatu, lai mazinātu birokrātiju un atlaistu virsniekus, kas pretojas armijas reformām. Šī vērienīgā politiskā tīrīšana notiek laikā, kad ASV karo ar Irānu un īsteno militāras operācijas Latīņamerikā. Līdztekus štatu griešanai Hegseth izveidos jaunu dronu pavēlniecību un nākotnes karadarbības pētījumu grupu, kuras līdzvadītājs būs Elon Musk. Kamēr atbalstītāji saskata armijas efektivitātes uzlabošanu, kritiķi brīdina, ka karadarbības laikā tiek bīstami zaudēta nepieredzēti svarīga militārā komandēšanas pieredze.
  • ASV karavīri paliks Latvijā, un nav plānu viņu izvešanai, pēc vizītes Vašingtonā un sarunām Pentagonā apliecināja aizsardzības ministrs Raivis Melnis. Lai gan rotācijas dēļ var šķist, ka personāla skaits sarūk, ASV bruņoto spēku klātbūtne reģionā saglabājas stabila un Baltija joprojām ir ASV stratēģisko interešu lokā. Vizītes laikā tika pārrunāta arī militārās sadarbības paplašināšana un tādu svarīgu sistēmu kā HIMARS savlaicīga piegāde.

Latvijā un Eiropā

  • Valsts prezidents Rinkēvičs 6. oktobrī paziņoja, ka uzticēs arī jauno Ministru kabinetu veidot esošajam premjeram Andrim Kulbergam, kura pārstāvētais “Apvienotais saraksts” (AS) 15. Saeimas vēlēšanās ieguva vēsturiski lielāko mandātu skaitu – 41. Valsts prezidents cer, ka jauno valdību izveidos līdz valsts svētkiem novembrī, bet konkrēta termiņa nav. Kulbergs norādīja, ka vēlētos valdību izveidot iespējami ātrāk.
  • Sarunas par jaunās valdības veidošanu nebūs gludas, un ir iespējami trīs koalīcijas varianti, saka politologi. Taču ir reāli izveidot valdību līdz valsts svētkiem novembrī, kā to cer Valsts prezidents. Teorētiski valdību var veidot tikai vēlēšanu uzvarētājs – “Apvienotais saraksts” ar 41 mandātu. Vēl ir divi varianti: to veidot kopā ar Nacionālo apvienību vai vēl piepulcēt “Jauno Vienotību”. Šobrīd iezīmējas cīņa par Ārlietu ministriju, kas tradicionāli ir premjera partijas pārziņā. Karstais kartupelis būs satiksmes ministra amats. Atklāts ir jautājums par paša “Apvienotā saraksta” iekšējo vienotību. “Apvienoto sarakstu” veido 3 partijas un viena biedrība. Un, ja tām viss tik ļoti saskan un tās ir noturējušās kopā četrus gadus, tad rodas jautājums, kādēļ viņi nav vēl apvienojušies?
  • 15. Saeimas vēlēšanās uzvarēja Apvienotais saraksts ar 35,3% balsu un 41 mandātu — lielāko mandātu skaitu kopš neatkarības atjaunošanas. Otrajā vietā ar 13,1% balsu un 17 mandātiem ierindojās LPV, bet trešajā — SV/AJ ar 11,8% balsu un 15 mandātiem. NA ieguva 8,9% balsu un 10 mandātus, Progresīvie — 7,9% un 10 mandātus, bet JV — 6,4% un 7 mandātus. Pašreizējā koalīcijā esošā ZZS saņēma 4,41 % balsu un pirmo reizi kopš apvienības izveides 2002. gadā Saeimā neiekļuva. Vēlētāju aktivitāte bija rekordzema — 51,81%.
  • Jaunajā Saeimā ievēlēti 28 pašreizējā parlamenta deputāti, kā arī 9 ministri. Saeimā ievēlēti arī 26 pašvaldību deputāti. S! ieguva 1,997% balsu un zaudēs valsts finansējumu, meklēšanā izsludinātais S! līderis Rosļikovs Latvijā neatgriezīšoties. Ievēlēti arī četri noziegumos apsūdzētie – no LPV Ainārs Šlesers, Aleksandrs Bartaševičs, Aivars Kraps, no SV/J Rūdolfs Brēmanis; Saeimai būs jālemj par izdošanu tiesāšanai.
  • Latvija tagad ir gatava notriekt ārvalstu dronus saviem spēkiem, jo pretgaisa aizsardzība papildināta ar radariem uz robežas un pašmāju pārtvērējdroniem Blaze. Lai gan iepriekš bija nepieciešams sabiedroto atbalsts, jaunie slāņveida risinājumi nodrošina autonomu reakciju, ko drīzumā pastiprinās arī no Vācijas iegūtās IRIS-T sistēmas.
  • Valdība skolotāju algām 29. septembrī līdz gada beigām novirzīja 679,7 miljonus eiro, kas ir par 35,2 miljoniem vairāk nekā pērn. Tikmēr mediķu arodbiedrības rīkotajā piketā pie valdības ēkas daži simti dalībnieku pieprasīja lielākas algas.
  • Latvija gatavo vēl vienu raķešu artilērijas projektu līdztekus Himars iegādei; kopumā dažādu artilērijas sistēmu iegādei līdz 2029. gadam paredzēti 422,25 miljoni eiro.
  • Latvijas IKP 2025. gadā pieauga par 2,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes revidētie dati. Iepriekš tika ziņots par 2,1% kāpumu.
  • Ventspils piekrastē divās dienās savākti ap 800 maisu ar naftas piesārņojumu, 30. septembrī informēja pašvaldība. Valsts vides dienests vēl skaidro piesārņojuma izcelsmi.
  • RTU pasaules universitāšu reitingā pakāpusies uz 801.–1000. vietu un ir visaugstāk novērtētā Latvijas augstskola, liecina Times Higher Education World University Rankings 2026. Pārējās reitingā iekļautās Latvijas augstskolas nav ierindotas augstāk par 1001. vietu. Latvijas Universitāte (LU) saglabājusi vietu 1001.–1200. vietu grupā, savukārt Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) pakāpusies līdz 1201.–1400. vietai. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte Jelgavā (LBTU) novērtēta zemāk par 2001. vietu.
  • Igaunijas Drošības policija secinājusi, ka 15. augusta dedzināšanu aizsardzības uzņēmumā Milrem Robotics pasūtījuši krievijas specdienesti. Par uzbrukumu tur aizdomās trīs Latvijas pilsoņus, kuri atrodas apcietinājumā Igaunijā. Milrem ražotie bezpilota sauszemes transportlīdzekļi tiek piegādāti Ukrainai. ES un NATO līderi pauduši atbalstu Igaunijai.
  • Igaunijas tiesa 28. septembrī prokremliskajam aktīvistam Oļegam Besedinam piesprieda septiņu gadu cietumsodu. Viņš vērsies pret Igaunijas neatkarību un pārkāpis ES sankcijas.
  • Igaunija pārvietos savu galveno kaujas brigādi tuvāk krievijas robežai un pāries uz «aktīvās aizsardzības» stratēģiju, vēsta Financial Times.
  • Lietuva uz pieciem gadiem aizliegusi ieceļot krievijas oligarhiem Usmanovam un Fridmanam, 28. septembrī informēja Lietuvas Migrācijas departaments.
  • Norvēģija piešķirs 2,6 miljonus dolāru Ukrainas humānajām programmām, kas palīdz atgriezt deportētos bērnus un meklēt pazudušos karavīrus, paziņojusi Norvēģijas valdība.
  • Ārvalstu mediji kopīgā izmeklēšanā noskaidrojuši 4. augustā novērstās diversijas Leipcigas lidostā iespējamos organizatorus – viņu vidū ir Latvijas un krievijas dubultpilsonis Oļegs Ļevuškins, kurš līdz 2018. gadam dzīvoja Rīgā, pēc tam pārcēlās uz krieviju un vēlāk uz okupēto Krimu. Mediji viņu saista ar krievijas militārā izlūkdienesta GRU 29155. vienību.
  • ES dalībvalstis 28. septembrī apstiprināja piecus kopīgus aizsardzības projektus dronu, pretgaisa aizsardzības, jūras, kosmosa un austrumu robežas aizsardzībai.

Kaŗš Ukrainā

  • Ukrainā krievu dronu uzbrukumā Kijivai 28. septembrī dienas vidū nogalināts viens un ievainots 21 cilvēks, tai skaitā trīs bērni. Trāpīts Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas ēkai, medicīnas centram un citiem objektiem pilsētas centrā.
  • Ukraina un Somija ANO Ģenerālās asamblejas laikā Ņujorkā parakstījušas līgumu par kopīgu dronu ražošanu un tehnoloģiju nodošanu, 30. septembrī paziņoja abu valstu prezidenti.
  • Ukrainā naktī uz 30. septembri krievija uzbruka Kijivas enerģētikas infrastruktūrai ar raķetēm un 190 droniem. Nogalināti vismaz trīs cilvēki, vairākos rajonos pārtraukta elektroapgāde. Ukrainas prezidenta birojs paziņoja, ka krievi pirmo reizi izmantojuši dronu, kas paredzēts augstsprieguma elektrolīniju un tiltu iznīcināšanai.
  • Ukrainā, krievija plāno pastiprināt gaisa triecienus Ukrainas energoinfrastruktūrai, lai ar elektrības traucējumiem piespiestu sabiedrību piekāpties kremļa spiedienam. Intensīvo uzbrukumu dēļ Kijivā jau sākušies pirmie ārkārtas elektrības atslēgumi, tādēļ valstī steidzami nocietina energobjektus un meklē risinājumus ātro reaktīvo dronu pārtveršanai. Lai gan ASV parakstījusi jaunus militārā atbalsta līgumus, tajos joprojām nav iekļautas Ukrainas lūgtās Patriot pretgaisa aizsardzības raķetes.
  • Ukraina un Krievija apmainās triecieniem. Naktī uz 6. oktobri par Ukrainas trieciendronu mērķi kļuvis maskavas apgabals, tā izriet no oficiālo iestāžu paziņojumiem un sociālo mediju publikācijām. Trāpīts vienai no maskavas apgabala lielākajām naftas bāzēm. Tikmēr krievijas triecienā tiltam pāri Dņipras upei Zaporižjas pilsētā ievainoti vismaz pieci cilvēki, divi no cietušajiem ir Sarkanā Krusta darbinieki, kuri uzbrukuma brīdī bija ceļā uz darbu.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai.

 Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News,  www.lsm.lv