Nedēļas apskats 2026. gada 4.-11. maijs

Kanādā un ASV

  • Federālā valdība signalizē par saviem plāniem piešķirt jaunizveidotajai Aizsardzības investīciju aģentūrai (Defence Investment Agency – DIA) plašas pilnvaras atteikties no ierastā militārā aprīkojuma iepirkuma procesa, kā arī jaunas pilnvaras, kas attieksies uz citām ekonomikas jomām. Dažas no izmaiņām ietver esošo likumu, piemēram, Aizsardzības ražošanas likuma, kas gadu desmitiem ir regulējis militāro iepirkumus. Jaunais tiesību akts paplašinās aģentūras darbības jomu. Kad jaunais likums tiks pieņemts, tas pieļaus 14 izņēmumus, dodot valdībai lielāku elastību apiet sistēmu, kas jau sen ir kritizēta kā pārāk apgrūtinoša.
  • Albertas premjere Danielle Smith pauda cerību, ka saprašanās memorands (MOU) starp viņas provinci un federālo valdību tiks drīzumā pabeigts, jo Albertas iedzīvotājiem ir jāredz, ka “Kanāda var strādāt”. Petīcijas, kurā aicināts rīkot referendumu par Albertas atdalīšanos, organizatori paziņoja, ka šīs nedēļas sākumā viņi iesniedza vairāk nekā 300 000 parakstu Albertas vēlēšanu komisijai. Tiesas rīkojums bloķē šo parakstu pārbaudi, kamēr tiesnesis izskata Albertas pirmās nācijas grupas iesniegto juridisko prasību, kurā apgalvots, ka petīcijas process pārkāpj līgumtiesības. Lēmums šajā lietā ir gaidāms drīzumā.
  • Pagājušajā nedēļā liberāļu valdība radīja zināmu neizpratni, pieminot iespēju privatizēt Kanādas federāli piederošās lidostas, taču šī nav pirmā reize, kad šī ideja tiek izvirzīta. Ideja pirmo reizi tika izvirzīta novembra budžetā, taču lielākoties tā netika pietiekami novērtēta. Valdība izvērtē iespējas pilnībā izmantot lidostu vērtību, lai atbalstītu ieguldījumus Kanādas ilgtermiņa izaugsmē, tostarp izmantojot alternatīvus īpašumtiesību modeļus.
  • Lielākie militārie draudi, ar kuriem var saskarties Kanāda, ir hypersonic vai spārnotās raķetes, kas ielido Kanādas teritorijā no ziemeļiem, jūras vai pat kosmosa un kuras palaiž tādi pretinieki kā krievija vai Ķīna, liecina Kanādas bruņoto spēku dati. Lai aizstāvētos, Kanādas valdība vēlas iegādāties pusduci jaunu “lidojošo radaru” — oficiāli sauktus par agrīnās brīdināšanas un kontroles gaisā lidmašīnām (AEW&C) — par vairāk nekā 5 miljardiem dolāru. Programmas mērķis ir iegādāties lidmašīnas, kas aprīkotas ar radaru un detektoru aprīkojumu, kas lido vairāk nekā 10 kilometru augstumā, meklējot ienaidnieka raķetes, lidmašīnas un dronus. Tiklīdz aizsardzības spēki atklāj draudus, lidaparāts var nodot informāciju citām Kanādas bruņoto spēku sistēmām un valsts sabiedrotajiem, lai koordinētu militāro atbildi.
  • Federālā valdība piešķir simtiem miljonu dolāru Kanādas pastam, lai uzturētu naudas trūkumā nonākušo pasta pakalpojumu darbību kārtējā fiskālajā gadā. Ministru kabineta rīkojums piešķir grūtībās nonākušajam Kroņa korporācijai 673 miljonus dolāru, lai tas varētu segt savas darbības uzturēšanas vajadzības līdz nākamā gada martam. Šī summa tika pārnesta no aptuveni 1 miljarda dolāru lielas finansējuma summas, kas tika apstiprināta šī gada sākumā. Tas ir papildinājums no pagājušā gada sākotnējās 1,03 miljardu dolāru naudas novirzīšams Kanādas pastam, kas jau toreiz nespēja uzturēt pasta pakalpojumu darbību ilgāk par 2026. gada februāra sākumu. Visticamāk tā nav pēdējā reize, kad Kanādas pasts prasīs palīdzību Kanādas federālajai valdībai.
  • Kanādas konservatīvo līderis Poilievre paziņo, ka paliks amatā un “turpinās cīnīties” pēc tam, kad Carney  nodrošinājis vairākumu. Uzstājoties konservatīvās partijas Canada Strong and Free Network konferencē Otavā, Poilievre sacīja, ka nepakļausies, kā viņš to nosauca, “liberālo elišu klubam, kas dominē šajā pilsētā”, gribai, mainot savu politisko vēstījumu stilu vai saturu.
  • Statistics Canada dati 8. maijā liecina, ka aprīlī bezdarba līmenis pieauga līdz sešu mēnešu augstākajam līmenim – 6,9%, jo ekonomika zaudēja 18 000 darbavietu, kas liecina par pastāvīgu vājumu darba tirgū, kas cīnās ASV tarifu un tirdzniecības nenoteiktības dēļ. Lai gan Kanāda kopš 2025. gada aprīļa ir radījusi 67 000 darbavietu, kopš šī gada sākuma tā kopumā ir zaudējusi 112 000. Pagājušā mēneša zaudējumi nozīmē, ka Kanāda ir zaudējusi darbavietas trīs no četriem mēnešiem šogad, kas liecina par grūtu darba tirgus sākumu 2026. gadā.
  • Vidējās mājokļu īres cenas Kanādā ir atgriezušās līmenī, kāds bija pirms trim gadiem, un aprīlis bija 19. mēnesis pēc kārtas, kas rādīja samazinājumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Jaunākā Rentals.ca un Urbanation mēneša analīze, kas balstīta uz pieprasītajām īres maksām visā pirmā sludinājumu tīklā, liecina, ka cenas sasniedza vidēji CAD 2027, kas ir par 4,7% mazāk nekā 2025. gada aprīlī. Tomēr cenas pieauga par 0,9% salīdzinājumā ar martu, ņemot vērā tipisko pieprasījuma pieaugumu pavasarī un vasarā.
  • ASV un Irāna tuvojoties ierobežotam un pagaidu nolīgumam par kara izbeigšanu, 7. maijā ziņoja aģentūra Reuters. Taču neesot atrisināti vairāki svarīgi jautājumi, to skaitā par Irānas kodolprogrammu.

Latvijā un Eiropā

  • Agrā 7. maija rītā Latgalē no krievijas ielidoja vairāki bezpilota lidaparāti. To radīto troksni dzirdēja daudzi iedzīvotāji, par to vēstot sociālajos tīklos. Pēc armijas pieprasījuma šūnu apraides brīdinājums izsludināts plkst. 4.09 Ludzas un Balvu novados un plkst. 4.43 Rēzeknes novadā. Latgalē nokrituši divi bezpilota lidaparāti. Viens no droniem nokritis Rēzeknē, naftas uzglabāšanas bāzē. “Kamēr norisinās krievijas agresija Ukrainā, tādu gadījumu atkārtošanās, kad Latvijas gaisa telpā ielido vai tai pietuvojas ārvalstu bezpilota lidaparāts, ir iespējama,” pauda NBS.
  • Premjerministre Evika Siliņa (JV) 10. maijā paziņoja, ka ir nolēmusi pieprasīt aizsardzības ministra Andra Sprūda (Pro) demisiju un ir aicinājusi aizsardzības ministra amatā savu ārštata padomnieku pulkvedi Raivi Melni. Drīz pēc tam ministrs Sprūds jau agrāk svētdien izziņotā preses konferencē paziņoja par atkāpšanos no amata. Progresīvie par turpmāko rīcību lemšot 11. maijā. Siliņa teica, ka “pēdējais piliens” esot bijuši dronu incidenti pagājušonedēļ pierobežā un nozarei esot nepieciešama “jauna, profesionāla pieeja”. 7. maijā vairāki droni no krievijas ielidoja Latvijas teritorijā, divi no tiem nokrita naftas uzglabāšanas bāzē Rēzeknē.
  • Centrālā vēlēšanu komisija 7. maijā apstiprināja 15. Saeimas vēlēšanu apgabalos ievēlamo deputātu skaitu. Rīgas vēlēšanu apgabalā 15. Saeimas vēlēšanās ievēlēs 38 deputātus, par diviem vairāk nekā iepriekš, ceturtdien nolēma Centrālā vēlēšanu komisija. Vidzemē ievēlēs 26 deputātus, Latgalē 12, Zemgalē 13, Kurzemē 11.
  • Šogad 9. maijā Latvijā fiksēts mazāk pārkāpumu nekā pērn, informē policija. Nav sākts neviens kriminālprocess, tomēr par administratīviem pārkāpumiem sākti 98 procesi un tika aizturētas četras personas.
  • Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 7. maijā oficiālā vizītē apmeklēja Armēniju un pauda atbalstu tās saišu stiprināšanai ar ES.
  • Ir pabeigta septiņus gadus ilgusī Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācija, informēja gāzes sistēmas operators Conexus.
  • 9. maijā Igaunijā uz Narvas pils sienas atkal izvietos plakātu, kurā krievijas diktators Putins pasludināts par kara noziedznieku, 4. maijā pavēstīja Narvas muzejs.
  • Kauņas rajonā 2. maija vakarā no sliedēm noskrēja lokomotīve un četri kravas vilciena vagoni. Tā bija otrā reize dažu dienu laikā, kad Lietuvā no sliedēm noskrēja vilciens.
  • Zviedrijas prokuratūra 4. maijā paziņoja, ka arestēts krievijas ēnu flotes kuģa Jin Hui kapteinis par iespējamu dokumentu viltošanu.
  • Netālu no Somijas robežas ar krieviju 3. maija rītā tika konstatēts, ka neidentificēts bezpilota lidaparāts, iespējams, ir pārkāpis Somijas gaisa telpu
  • Ungārija atdevusi Ukrainai martā aizturēto bankas Oščadbank naudu un zeltu, 6. maijā paziņoja Ukrainas prezidents Zelenskis.
  • Ukrainas ārlietu ministrs Sibiha 10. maijā apliecināja Latvijas ārlietu ministrei Baibai Bražei (JV), ka Ukrainas droni, kuri nokrita Latvijā, bija mērķēti uz objektiem krievijā.
  • ES valstu ministri 5. maijā konceptuāli vienojās pievienoties Eiropas Padomes tribunālam, kas sauks pie atbildības krievijas līderus par kara noziegumiem Ukrainā.

Kaŗš Ukrainā un krievu “uzvaras” svētki

  • Ukraina un krievija naktī uz 7. maiju apmainījušās ar dronu uzbrukumiem. Ukrainai kopumā uzbrukuši 102 droni, no kuriem neitralizēti 92. Tikmēr Ukraina uzbruka krievijai ar vismaz 347 droniem. Masīvais uzbrukums noticis dažas dienas pirms 9. maija, kad Maskavā ir jānotiek tā dēvētās Uzvaras dienas svinībām par godu Otrā pasaules kara beigām.
  • ASV prezidents Trump 8. maijā paziņoja, ka Ukraina un krievija ir vienojušās no sestdienas (9. maijs) ievērot trīs dienu pamieru un savstarpēji apmainīties ar 1000 gūstekņiem.
  • Viensno centrālajiem notikumiem kremļa dienaskārtībā visa gada griezumā ir 9. maija parāde sarkanajā laukumā, kas jau piekto reizi norisināsies agresores sāktā kara Ukrainā ēnā. Agresorvalsts paziņojusi, ka šogad parādē nepiedalīsies militārā tehnika. Izdevums Bloomberg nupat arī ziņojis, ka Ukrainas droni tagad spēj sasniegt teju ceturto daļu krievijas, kur dzīvo 70% tās iedzīvotāju.
  • Bīstamie “uzvaras svētki”. Pašlaik nav skaidrs viesu saraksts un tas, kuru krievijai draudzīgo valstu līderi ieradīsies arī šogad. Medijos izskanējis, ka 9. maijā maskavā ieradīsies Slovākijas premjers Fico. Viņš aizvadīšot tikšanos ar Putinu, taču parādi neapmeklēs. Kremļa bailēm par drošību parādījusies arī jauna dimensija. Bažas par atentātu vai apvērsumu likušas ievērojami pastiprināt personīgās drošības pasākumus ap putinu. CNN ieguvis Eiropas izlūku ziņojumu, kurā šie drošības pasākumi aprakstīti gan kā novērošanas sistēmu izvietošana Putina tuvinieku mājās, gan kā liegums izmantot sabiedrisko transportu pavāriem, miesassargiem vai fotogrāfiem, kas strādā ar putinu. Kremļa saimnieka apmeklētāji ir jāpārbauda divreiz, un tie, kuru darbs pietuvināts putinam, drīkst izmantot tikai tālruņus bez piekļuves internetam, teikts ziņojumā.
  • Draugs putins pieviļ Trump, krievija neievēroja trīs dienu pamieru ar Ukrainu, par kuru 8.maijā pēc krievijas lūguma bija paziņojis ASV prezidents Trump. Agresorvalsts prezidents putins apsūdzēja Ukrainu pamiera pārkāpšanā, tāpēc var nenotikt arī 1000 gūstekņu apmaiņa, par ko bija vienošanās. Tā dēvētās uzvaras dienas pasākums maskavā ilga tikai 45 minūtes un pirmo reizi notika bez militārās tehnikas izrādīšanas.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai.

 Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News, The Canadian Press

www.ir.lv, www.lsm.lv