2026.g. 30. marts – 6. aprīlis
Kanādā un ASV
● Kanādas ekonomika janvārī nedaudz pieauga, pateicoties ieguves rūpniecības, naftas un gāzes ieguves ieguvei. Preču ražošanas nozares, piemēram, ieguves rūpniecība, kompensēja ražošanas palēnināšanos. IKP pieauga par pieticīgiem 0,1 %, pārsniedzot analītiķu prognozes pēc tam, kad decembrī ekonomika pieauga par 0,2 %. Ieguves rūpniecība, naftas un gāzes ieguve un karjeru izstrāde galvenokārt bija atbildīgas par mēneša izaugsmi, palielinoties par 1,2 % un atgūstot kritumu kopš decembra.
● Kalgari bāzētā CoolIT Systems, kas specializējas mākslīgā intelekta datu centru šķidruma dzesēšanā, tika pārdota ASV uzņēmumam Ecolab par 4,75 miljardiem ASV dolāru, un tas tiek dēvēts par vienu no visu laiku lielākajiem tehnoloģiju darījumiem Kalgari pilsētā.
● Kanādas vadošie baņķieri pievienojas finanšu ministram Ķīnas tirdzniecības misijā. Kanādas Centrālās bankas vadītājs un lielāko Kanādas finanšu uzņēmumu vadītāji atrodas Pekinā, CBC News ziņoja 2. aprīlī. Lai gan Ķīna ir Kanādas otrā lielākā tirdzniecības partnere pēc ASV, Kanādas 34 miljardu dolāru lielais eksports uz Ķīnu pagājušajā gadā krietni atpalika no 90 miljardu dolāru importa. Valdība vēlas samazināt šo deficītu un cer, ka finanšu sektoram tajā būs sava loma.
● Karš Tuvajos Austrumos ietekmē kaut ko tādu, ko vairums kanādiešu, iespējams, negaidīja: hipotēku izmaksas. Pagājušajā mēnesī trīs un piecu gadu fiksētās hipotēkas pieauga par 0,5% tikai trīs nedēļu laikā, sacīja kāds Toronto bāzētais hipotēku brokeris CBC News. Diemžēl ir iespējams, ka šī tendence varētu turpināties.
● ASV. Trump administrācija uzsākusi jaunu kampaņu, lai piesaistītu ASV naftas kompānijas Venecuēlai, taču ir maz pretendentu. Venecuēlas izaicinājumi ietver pastāvīgas bažas par drošību, nestabilu valdību un nepieciešamas milzīgās investīcijas.
● ASV prezidents Trump no darba atlaida ģenerālprokurori Pamelu Bondi. Mediji raksta, ka prezidents nebija apmierināts ar ģenerālprokurores darbu. Viņam nepatika arī tas, kā viņa publicēja lietas materiālus par dzimumnoziedznieku . Trump arī nepatīk, ka viņa maz ceļ apsūdzības pret prezidenta politiskajiem pretiniekiem. Viņas vietnieks Todd Blash tagad ir jaunais ģenerālprokurors.
● Kopš ASV un Izraēlas kara sākuma ar Irānu ir ievainoti 365 ASV karavīri.
To atklājusi ASV Kara ministrija jeb Pentagons. Ministrija arī informējusi, ka karā Tuvajos Austrumos bojā gājuši 13 ASV karavīri.
Latvijā un Eiropā
● Latvijā turpinās sabiedrības novecošanās. Tas palielinās slogu uz pensiju sistēmu. Tā teikts Ekonomikas augstskolas pētījumā. Pētījumā teikts, ka līdz 2060. gadam Latvijas iedzīvotāju skaits varētu sarukt no 1,86 miljoniem līdz aptuveni 1,34 miljoniem. Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits līdz 2060. gadam varētu samazināties līdz apmēram 750 tūkstošiem, bet pensionāru skaits pieaugs līdz gandrīz pusmiljonam.
● Rēzeknes novada Silmalas pagastā 1. aprīlī atrastas nezināmas izcelsmes drona atlūzas, kas nav sprādzienbīstamas un nerada apdraudējumu iedzīvotājiem. Par notikušo sākts kriminālprocess.
● Nesenie uzbrukumi krievijas ostām Baltijā ir apliecinājums, ka ukraiņi maina kara gaitu. Anastasija Ringis žurnālā IR apraksta, kā triecieni pa ostām vājina krieviju, bet rada riskus Baltijai. Pilns raksts pieejams IR.lv abonomentiem.
● Trešdien, 1. aprīlī, pēc tikšanās ar Moldovas prezidenti Sandu Latvijas prezidents Rinkēvičs paziņoja, ka Latvija pilnībā atbalsta ātru Moldovas pievienošanos ES.
● Saeima 1. aprīlī noraidīja opozīcijas partijas LPV prasīto aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) demisiju. Par balsoja 43, pret bija 50, bet deputāts Ceļapīters (ZZS) atturējās.
● Divi Latvijas Universitātes Baldones astrofizikas observatorijā atklāti asteroīdi nosaukti par godu Latvijas zinātniecēm Mārītei Eglītei un Zentai Alksnei.
● Latvijas politisko partiju reitingu augšgalā joprojām ir partija “Latvija pirmajā vietā”, bet lielāko kritumu piedzīvojusi “Jaunā Vienotība”. To rāda SKDS sociologu martā veiktā Latvijas pilsoņu aptauja. “Progresīvie” ir otri populārākie, martā viņiem 6,9 % respondentu atbalsts.
● Militārās izlūkošanas un drošības dienests pirms Lieldienām publiskoja septiņu krievijas un baltkrievijas militāro izlūku identitātes. Dienests brīdina, ka Latvija ir pastāvīgs spiegošanas mērķis un īpaši tiek vervēti cilvēki ar saiknēm ar krieviju un baltkrieviju.
● Jelgavā notiks dialoga apļi. Jelgavas iedzīvotāji aicināti piedalīties dialoga apļos. Dialoga aplis ir demokrātiskas sarunas metode. Tā radīta un plaši izmantota Somijā, lai mazinātu sabiedrības polarizāciju un stiprinātu dialoga kultūru. Mērķis ir uzklausīt, labāk izprast citus un pašiem kļūt skaidrākiem savā nostājā. Paredzēts īstenot vismaz 30 dialoga apļu. Tajos aicināti piedalīties dažādu paaudžu un pieredžu jelgavnieki.
● Igaunijas gaisa telpā naktī uz 31. martu ielidojuši līdz pat 10 droniem, ko atbildīgie dienesti saista ar Ukrainas operāciju krievijā, Ļeņingradas apgabalā. Vairākās vietās atrastas to atlūzas. Iedzīvotāji saņēma brīdinājumus, bet sabiedroto iznīcinātāji bija gatavi dronus notriekt.
● Somijā uz aizsaluša ezera netālu no krievijas robežas 31. marta rītā atrasts avarējis drons. Varasiestādes izmeklē tā izcelsmi.
● Lietuva uz diviem mēnešiem par 50% samazinās iekšzemes vilcienu biļešu cenas, lai mazinātu degvielas cenu kāpuma ietekmi, 31. martā lēma Lietuvas valdība.
● Lietuvā par mēģinājumu veikt teroraktu sāk tiesāt sešus ārvalstniekus. Lietuvā slēgtā sēdē sāk skatīt lietu pret sešiem cilvēkiem no citām valstīm. Viņus apsūdz par mēģinājumu sarīkot teroraktu Šauļos privātā uzņēmumā. Šis uzņēmums sūta militāro palīdzību Ukrainai. Apsūdzētie ir baltkrievijas, Kolumbijas, Spānijas, Kubas un krievijas pilsoņi.
● Zviedrijas valdība paziņojusi, ka iegulda vairāk nekā 900 miljonus ASV dolāru pretgaisa aizsardzībā un pretdronu sistēmās. Tas nozīmē, ka viņi pirks un attīstīs dažādus ieročus un iekārtas. Piemēram, radio lokatorus (ierīces, kas ar radioviļņiem pamana lidmašīnas un dronus), zenītraķešu sistēmas (raķetes, kas šauj uz mērķiem gaisā) un radioelektroniskās cīņas platformas (ierīces, kas traucē ienaidnieka sakarus un vadību).
● Naftas ieguvējvalstu alianse OPEC+ 5. aprīlī vienojās atkal palielināt naftas ieguves kvotas, kā arī brīdināja, ka Tuvo Austrumu karā bojātās enerģētikas infrastruktūras remonts būs dārgs un prasīs ilgu laiku.
● Romas katoļu baznīcas pāvests Leons XIV svētdien tradicionālajā Lieldienu uzrunā mudināja tos, kas karo, nolikt ieročus un aicināja uz mieru visā pasaulē.
Kaŗš Ukrainā
● Ukraina: Incidentus ar droniem Baltijas valstīs speciāli izraisa krievija. Izlūkošanas dati rāda, ka incidentus ar droniem Baltijas valstīs speciāli izraisa krievija. Tā pavēstījis Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha. Ukraina nekad nesūtot dronus uz Baltijas valstīm. Viņš arī informējis, ka Ukraina kopā ar partneriem cenšas pasargāt Baltijas valstis no līdzīgiem gadījumiem nākotnē.
● Bučas slaktiņa ceturtajā gadadienā 31. martā Ukrainā ieradās ES galvenā diplomāte Kallasa un citas Eiropas amatpersonas, lai apliecinātu atbalstu Ukrainai.
● Zelenska vienošanās ar Līča valstīm maina transatlantisko spēku izkārtojumu. Karš Tuvajos Austrumos novērsa uzmanību no kara Eiropā, taču Ukraina ir negaidīti pratusi pavērst tai nelabvēlīgo situāciju sev par labu un kļūt par ģeopolitisku smagsvaru.
● Ukrainas prezidents Zelenskis 4. aprīlī Damaskā tikās ar Sīrijas līderi Ahmedu aš Šarā un Turcijas ārlietu ministru Hakanu Fidanu.
● Ukrainas dronu uzbrukumā 6. aprīlī krievijas ostas pilsētā Novorosijskā bojāts nozīmīgs naftas terminālis un izcēlušies plaši ugunsgrēki.
● Agresorvalsts martā raidīja pret Ukrainu vairāk dronu nekā jebkurā citā mēnesī kopš atkārtotā iebrukuma 2022. gada februārī.
(!) Aicinām rīkoties: LNAK mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai.
Jānis Lielāmers
LNAK Sabiedrisko attiecību nozare
Ziņu avoti: CBC News, The Canadian Press
