LNAK Nedēļas apskats 2026. gada 5.-12. janvāris

Kanādā un ASV

  • Kanādas premjerministru Carney tiksies ar provinču premjeriem Otavā vēl šomēnes, aizsākoties intensīvam gadam, kurā tiks pārskatīts Kanādas-ASV-Meksikas līgums (CUSMA). Saskaņā ar avotiem, kas pārzina plānus un kuriem nav atļauts publiski izteikties, Carney 29. janvārī vadīs ministru pirmo tikšanos. Trump nozīmētais tirdzniecības pārstāvis jau ir izklāstījis virkni nosacījumu, ko administrācija vēlētos redzēt, lai pagarinātu tirdzniecības līgumu vēl uz 16 gadiem pēc esošā CUSMA derīguma termiņa 2036. gadā.
  • Deloitte: Kanādas ekonomikas izaugsme 2026. gadā palēnināsies līdz 1,5 %. Tirdzniecības nenoteiktība, vāja uzņēmumu pārliecība un dramatisks iedzīvotāju skaita pieauguma samazinājums lēninās Kanādas ekonomikas izaugsmi 2026. gadā, liecina Deloitte jaunākās ceturkšņa prognozes, taču, kā ziņo Global, izaugsme varētu atsākties pirms gada beigām.
  • Ontario premjers Ford aicina premjerministru Carney būt stingram, dodoties uz Ķīnu šajā nedēļā, un saglabāt augstās nodevas Ķīnas elektriskajiem transportlīdzekļiem. Kanāda aizsāka tirdzniecības nesaskaņas ar Ķīnu, kad valdība, rīkojoties kopā ar iepriekšējo ASV prezidentu Biden, uzlika 100% muitas nodokli elektromobiļiem, argumentējot, ka šāds pasākums ir nepieciešams, lai aizsargātu Kanādas vietējo automobiļu rūpniecību. Ķīna attiecīgi uzlika muitas nodokļus rapsim, jūras veltēm un cūkgaļai. Kopš tā laika federālai valdībai ir bijis jāiztur spiedienu, īpaši no Prērijas premjeriem, lai atceltu šīs nodevas un sniegtu atbalstu Kanādas zemniekiem un ražotājiem. Carney cenšas uzlabot attiecības ar Ķīnu, kuras 2018. gadā tika novestas līdz krīzes punktam. Pagājušajā gadā Ķīnas vēstnieks Kanādā norādīja, ka Ķīnas elektrotransporta gigants BYD ir interesējies ieguldīt Kanādā.
  • Kanādas Finanšu ministrs Champagne no 11. – 12. janvārim atrodas Vašingtonā, D.C. Valdība paziņojumā presei norāda, ka Champagne  piedalīsies finanšu ministru sanāksmē, kuru rīko ASV finanšu ministrs, lai apspriestu kritisko minerālu piegādes ķēdes.
  • Nu jau bijušāl iberāļu kabineta ministre Freeland paziņoja, ka 9. janvārī atkāpsies no darba parlamentā. Viņa pieņēma lomu, ko apraksta kā brīvprātīgu konsultatīvu darbu Ukrainas prezidentam Zelenskim, un norādīja, ka drīzumā atstās Kanādas politiku.
  • ASV Senāts apstiprināja par ASV vēstnieci Latvijā nekustamo īpašumu investori Melissa Argyros, kura nomainīs līdzšinējo ASV vēstnieku Christopher Robinson.
  • ASV prezidents parakstīja rīkojumu par valsts izstāšanos no 66 starptautiskām organizācijām. To vidū ir Eiropas Padomes Venēcijas komisija, Starptautiskais demokrātijas un vēlēšanu atbalsta institūts, Starptautiskā Atjaunojamo energoresursu aģentūra, Globālais terorisma apkarošanas forums. Pēc Trump atgriešanās prezidenta amatā ASV pērn janvārī izstājās no 2015. gadā parakstītās Parīzes klimata vienošanās un Pasaules Veselības organizācijas, bet martā pārtrauca finansēt Starptautiskās attīstības aģentūras (USAID) programmu.

Latvijā un Eiropā

  • 6. janvārī publicētais Ekonomikas barometrs rāda, ka Latvijas ekonomika pakāpeniski atgriežas pie izaugsmes — IKP 2026. gadā prognozēts +2,2%, bezdarbs varētu sarukt līdz 6,5%, taču inflācija saglabāsies augsta (2,9%) un lielākais risks joprojām ir ģeopolitiskā situācija. Vienlaikus jaunieši ir optimistiski par ekonomikas attīstību un savu nākotni Latvijā, lai gan arvien asāk izjūt dzīves dārdzību.
  • Latvijā 2025. gadā reģistrēti 10 445 jauni uzņēmumi, likvidēti 7899, kā rezultātā uzņēmumu kopskaits audzis par 2546, liecina Lursoft dati.
  • Latvijā sāk būvēt pirmo lielkalibra munīcijas ražotni Baltijā; gadā plāno saražot ap 50 000 lādiņu. Jaunajai rūpnīcai jābūt pabeigtai jau šī gada rudenī. Projekts ļaus nodrošināt munīcijas piegāžu ķēdes Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), kā arī eksportēt munīciju citām sabiedroto valstīm.
  • Lai veicinātu Latvijas starptautisko atpazīstamību un konkurētspēju, attīstot gastronomijas tūrismu kā augstas pievienotās vērtības nozari, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) noslēgusi līgumu par Latvijas dalību starptautiskajā gastronomijas “Michelin ceļvedī ” līdz 2028. gadam. Dalība tajā maksās 380 000 eiro gadā, un Latvijas restorānus vērtēs neatkarīgi “Michelin” inspektori, kas Latvijā ieradīsies inkognito, piešķirot zvaigznes restorāniem uz vienu gadu.
  • Latvija pagājušā gada 11 mēnešos eksportēja preces 18 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 3,7% jeb 636,4 milj. eiro vairāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, liecina statistikas dati.
  • Lietuva no Zviedrijas uzņēmuma Saab iegādāsies Bolide tipa raķetes par vairāk nekā 320 miljoniem eiro, pirmdien informēja Lietuvas Aizsardzības ministrija.
  • Igaunija decembrī noslēdza gandrīz 290 miljonu eiro līgumu ar Dienvidkorejas uzņēmumu Hanwha Aerospace par 6 reaktīvo raķešu palaišanas sistēmu Chunmoo iegādi.
  • Kopenhāgena 18. decembrī apsūdzēja divus ar krieviju saistītus hakeru grupējumus kiberuzbrukumos Dānijas ūdens attīrīšanas iekārtām un pašvaldību vēlēšanām.
  • 31. decembrī Somu līcī tika bojāti sakaru kabeļi starp Helsinkiem un Tallinu. Aizdomās turētais kuģis Fitburg tajā pašā dienā tika aizturēts. Abas valstis sākušas izmeklēšanu.
  • Eiropas valstu līderi 6. janvārī apliecināja atbalstu Dānijai pēc ASV prezidenta Trampa izteikumiem, ka ASV būtu jākontrolē Grenlande nacionālās drošības apsvērumu dēļ.
  • Parīzē 6. janvārī Labas gribas koalīcijas samitā Ukrainas sabiedrotie apsprieda ASV miera plānu un drošības garantijas Ukrainai; sarunās piedalījās arī Ukrainas prezidents Zelenskis un ASV pārstāvji Vitkofs un Kušners. Lielbritānijas premjers Stārmers pēc samita paziņoja, ka parakstīta deklarācija par sabiedroto spēku izvietošanu Ukrainā, kad tiks panākts pamiers.
  • Neraugoties uz transatlantisko spriedzi, Eiropa un ASV ir paudušas neparasti vienotu nostāju par drošības garantijām Ukrainai, kas stātos spēkā pamiera gadījumā. Francijas prezidents Makrons solīja, ka Eiropas vadītie daudznacionālie spēki aptvers sauszemes, gaisa un jūras spēkus un tiks izvietoti Rietumukrainā, tālu no kontaktlīnijas.

Kaŗš Ukrainā

  • Agresorvalsts uzbrukumos nopietni cietusi Dņipropetrovskas apgabala kritiskā infrastruktūra, kur bez apkures un ūdens joprojām paliek vairāk nekā miljons iedzīvotāju. Savukārt Ukrainas Zaporižjas apgabalā pilnībā atjaunota elektroapgāde pēc tam, kad naktī uz 7. janvāri krievija ar droniem īstenoja uzbrukumus reģiona energoinfrastruktūrai, atstājot tūkstošiem mājsaimniecību bez elektrības.
  • 11. janvārī, bija krievijas un Ukrainas pilna mēroga kara 1418. diena. Vēsturei tas ir nozīmīgs skaitlis – tieši tik ilgi turpinājās, “Lielais Tēvijas karš”, salīdzinot krievija Ukrainā karo tikpat ilgi, cik nacistiskā Vācija karoja pret Padomju Savienību Otrā pasaules kara laikā. “Iebrucēji gribēja atkārtot vēsturi un to arī izdarīja. Viņi atkārto vardarbību pret cilvēkiem, fašismu, gandrīz visu sliktāko, kas bija 20. gadsimtā.”, sacīja Zelenskis. Prezidents uzsvēra, ka elektrības un apkures atjaunošana pēc pēdējiem krievijas gaisa triecieniem patlaban ir galvenais uzdevums. Remontdarbi turpinās galvaspilsētā Kijivā, un gandrīz 200 brigādes ar Valsts ārkārtas dienesta atbalstu strādā arī Kijivas apgabalā.
  • “Nevajag te nekādu krieviju” – Donbasā iedzīvotāji noraida kremļa prasības. Kramatorska un Slovjanska ir daļa no aglomerācijas, kas veido svarīgu aizsardzības līniju pret krievijas karaspēku. Ukraina kategoriski noraidījusi kremļa prasību to atdot līdz ar pārējo Doneckas apgabalu. Kramatorskā kara elpa vējo arvien uzstājīgāk. Tomēr pagaidām – cerība ir spēcīgāka.
  • Latvija lūgs sasaukt ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi saistībā ar krievijas “barbarisko uzbrukumu” Ukrainai, tostarp izmantojot vidējā darbības rādiusa ballistisko raķeti netālu no Eiropas Savienības un NATO robežas, vēsta ārlietu ministre Baiba Braže (“Jaunā Vienotība”). Ukrainas prezidents Zelenskis aicināja pasauli reaģēt uz krievijas dronu un raķešu masveida uzbrukumiem Ukrainai. Agresorvalstij ir jāsaņem signāli, ka tās pienākums ir koncentrēties uz diplomātiju, un jāizjūt sekas katru reizi, kad tā atkal koncentrējas uz nogalināšanu un infrastruktūras iznīcināšanu,” platformā “Telegram” ierakstījis Zelenskis.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai.

Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News, The Canadian Press

www.ir.lv, www.lsm.lv