LNAK priekšsēža Fritz Kristberga sveiciens valsts svētkos

Mīļie tautieši!

Šogad, atzīmējot Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas 107. gada dienu, kā latvieši.com vēstī – latvieši izkaisīti pa visu pasauli – 29 valstīs, svin mūsu Valsts svētkus ne mazāk par 85 sarīkojumos.

Tas ir būtiski.

Šodien, turpat 450 tūkstotis latviešu pilsoņi to starpā arī bēgļu laiku atvases dzīvo ārpus Latvijas. Saskaitot visus kopā, secinām, ka gandrīz vai ceturtā daļa latviešu tautas šobrīd dzīvo ārpus Latvijas. Neapšaubāmi vairākums latviešu, kuri mīt un veido savu dzīvi ārpus Latvijas sevi saista ar latviešu tautu un tās valsti. Tos mēdz apzīmēt kā “Globālos latviešus.” Šādi globālie latvieši, kādi esam arī mēs savij savu piederību latviešu senču mantojumam ar plašākā pasaulē iegūto pieredzi, ar tās iedejā, ieskatiem, un vispār pasaules skatījumu tieši kā darīja sākotnējie Latvijas valsts dibinātāji un cēlēji.

Un tomēr, vienalga cik ilgi esam katrs dzīvojis tagadējā mitņu zemē, saikne ar Latviju ir dzīva. Tā nav teorija vien, bet reāla.

Vienam tā varētu būt piedalīties kārtējos Latvijas Dziesmu un Deju svētkos. Otram varētu būt – baudīt kafiju un kādu gārdumu Kūkotavā uz Tērbatas ielas. Vai varbūt tev ir kāda īpaša vieta, kur jūties savos dvēseles dziļumos kā – mājās.

Man šī vieta ir Stantes, Vidzemē, laukos, kur uzauga māte.

Pēc iespējas, kad esmu Latvijā, cenšos arī apmeklēt Stantes.

Varu apliecināt, ka esmu dzīvojis vairākās zemēs un tur iegūtie ieskati, kopā ar ģimenē iegūtām pamata vērtībām un atziņām ir mani, tāpat kā jūs darījuši par Globālo latvieti. Šai pieredzei ir zelta vērtība, ko nevaram otram uzspiest, bet kas ļauj paplašināt redzes loku un pieeju jautājumu risināšanai. (Kaut gan jautājums vai pie rasola pieliek bietes, vai nepieliek bietes, un vai tas ir rasols, vai rosols, paliek karsti apstrīdami jautājumi)!

Kāds ir Latvijas tēls, ko nēsajam savā sirdī?

Atbilde būs neapšaubāmi neansēta, tomēr katrs, kam Latvijas tauta, zeme, valsts nākotne ir svarīga balstīs savu atbildi uz pamatiem, kas saistās ar veselīgumu, ar godprātu, ar gaišumu ar cieņu pret savu līdzcilvēku, ar brīvību, kas nedara otram pāri.

Asu disonansi sajutām pēdējo pāris nedēļu Saimes debatēs. Novērojām, ka vairums Saeimas deputātu bija gatavi upurēt sieviešu un ģimeņu drošību uz pašgoda un varaskāres altāra. Vienalga, kā pēcāk centās taisnoties, bija skaidri saredzams Kremļa pirksts. Ne ar nerimtīgiem pūliņiem atgūtā vieta Eiropā demokrātiskajā sistēma un atjaunoto piederību rietumu pasaules garīgajai sfērai noturot un nodrošinot pilsoņu drošību, bet ar lētticīgu pakļaušanos Krievijas darba kārtībai. Hibridkara pazīme.

Varam pateikties par apzinīgiem, drosmīgiem sabiedrībā Latvijā un ārpus Latvijas un valdībā un saimniecībā, kas saredzēja, kas notiek un skaidri pateica „nē!“ Saeimas balsojumam. Varam pateikties arī viedam prezidentam un viņa kancelejai.

Tā šodien pulcējamies, apzinoties, ka saikne ar Latviju, ar valsti un tauta, ir īsta. Katrs to novērtējam. Kur vien Globālais latvietis dzīvo, tam sirdī ir neatņemama vieta Latvijai. Latvijas valsts, tās 107. gada dienā, to sargājam un turam svētu. Latviju, kur katrs izbauda cieņu, drošību un labklājību– to Latviju mēs šodien slavējam!

Itin kā dzejnieks Guntars Račs ir teicis:

Es meklēju Latviju
Gaiziņa galā
Aiz priedēm, kas šūpojas
Dziļjūras malā
Uz Usmas, uz Bārtas
Kur zirgus ved dzirdīt
Un atradu Latviju
Pats savā sirdī.

Guntars Račs (dz. 1965)