LNAK Nedēļas apskats 22.-29. septembris

Kanāda un ASV

  • Labas ziņas.26. septembrī publicētie statistikas dati liecina, ka Kanādas iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc trīs mēnešu ilgas lejupslīdes jūlijā atguvās un pieauga par 0,2%, pateicoties pieaugumam ieguves rūpniecībā, ražošanā un vairumtirdzniecībā. Kanādas IKP otrajā ceturksnī saruka par 1,6% gada griezumā, un ekonomisti rūpīgi sekoja jūlija IKP izaugsmes rādītājiem, lai gūtu priekšstatu par to, vai trešajā ceturksnī būs vērojama lejupslīde. Tātad nosacīti varam uzskatīt par labām ziņām Kanādas ekonomikā.
  • Kanādas premjerministrs Carney paziņoja, ka paredz tikšanos ar Ķīnas prezidentu Xi Jinping. Abas valstis strādā pie jaunu, stabilu tirdzniecības attiecību veidošanas, ASV mainīgajā politiskajā klimatā. Carney raksturoja pozitīvu sarunu ar Ķīnas otro augstākā ranga ierēdni, premjerministru Li Qiang, Ņujorkā ANO asamblejas laikā. “Mums bija ļoti konstruktīva diskusija, kas balstījās uz iepriekšējām telefonsarunām starp mūsu tirdzniecības ministriem. Šīs diskusijas turpina attīstīsies,” sacīja Carney.
  • Iespējamais ASV Demokrātu prezidenta kandidāts Pete Buttigieg norāda, ka viņš nekad neiedomājās “šādu mirkli” starp Kanādu un ASV, nedz uz Kanādu un Kanādas valdību vērstās “sašutuma” izpausmes neatspoguļo Amerikas tautas gribu. Vakariņās, ko Otavā 22. septembra vakarā organizēja domnīca (think-tank) Canada 2020, Buttigieg bija galvenais runātājs. Canada 2020 sevi raksturo kā “Kanādas vadošo neatkarīgo progresīvo domnīcu” un tai ir ievērojami biedri, tostarp bijušais konsultatīvās padomes priekšsēdētājs, esošais Kanādas premjerministrs Carney. Tāpēc ministri, miistriju darbinieki un bijušie augsta līmeņa liberāļi piepildīja Westin Ottawa lielo zāli, lai klausītos bijušā Kanādas kabineta ministra Seamus O’Regan’s sarunu ar Buttigieg.
  • ASV prezidents Trump uzrunā ANO Ģenerālajā asamblejā vēlreiz aicināja Eiropu atteikties no krievijas naftas un draudēja kremlim ar tarifiem.
  • Uzrunājot 193 dalībvalstu ANO Ģenerālo asambleju 24. septembrī, Zelenskis aicināja pasaules lielvaras sadarboties, lai apturētu krievijas karu Ukrainā. “Fakti ir vienkārši – šī kara apturēšana… ir lētāka nekā pazemes bērnudārzu vai masīvu patvēruma būvniecība kritiskai infrastruktūrai vēlāk,” viņš teica. Zelenskis arī apsūdzēja krievijas prezidentu mēģināšanā paplašināt karu ārpus Ukrainas, norādot uz apšaubāmiem gaisa telpas pārkāpumiem pēdējo divu nedēļu laikā, ko veikuši krievijas droni un aviācijas iznīcinātāji Polijā un Igaunijā, abas valstis ir NATO teritorijā.

Latvijā un Eiropā

  • Septiņus ar pusi gadus pēc parakstīšanas Saeima 2023. gadā ratificēja Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvēto Stambulas konvenciju. Nacionālās apvienības, “Apvienotā saraksta”, partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) Saeimas frakciju deputāti kopā ar “Stabilitātei!” un koalīcijā ietilpstošās Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputātiem nodeva Saeimas Ārlietu komisijai lēmuma projektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas. Pēc Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) piesliešanās opozīcijas frakciju ierosinājumam Saeimas komisijās lemt par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas aktuālas kļuva sarunas par valdošās koalīcijas turpmāko sadarbību.
  • Ārlietu ministre Baiba Braže (JV) 25. septembrī iekļāva Latvijai nevēlamo personu sarakstā prokrievisko Moldovas politiķi Irinu Vlahu.
  • Diplomāti no Lielbritānijas, Vācijas un Francijas maskavā esot brīdinājuši krievijas varasiestādes, ka NATO ir gatava notriekt krievijas lidmašīnas, kuras pārkāps alianses gaisa telpu, 25. septembrī ziņoja Bloomberg.
  • Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Pudāns informēja, ka krievija rīkojas tā, lai izraisītu ātru reakciju. Agresorvalsts droni un militārās lidmašīnas pēdējās nedēļās apzināti lido NATO gaisa telpā. Tas ir satraucoši, bet nav nekas jauns. Tā ir daļa no lielāka plāna, kurā krievija grib traucēt mieru reģionā un pārbaudīt NATO spēku. Latvijas un reģiona aizsardzības plāni paredz ātru rīcību,kad tas būs nepieciešams.
  • NATO dalībvalstis kopīgā paziņojumā 23. septembrī brīdināja Krieviju pārtraukt gaisa telpas pārkāpumus pie alianses austrumu flanga. NATO solīja stiprināt aizsardzību un turpināt atbalstīt Ukrainu. NATO ģenerālsekretārs Rite paziņoja, ka alianse lems, vai šaut uz Krievijas lidaparātiem, kas pārkāpj tās gaisa telpu.
  • Kopenhāgenas un Oslo lidostas naktī uz 23. septembri vairākas stundas tika slēgtas neidentificētu dronu dēļ, Dānijas premjerministre to nosauca par uzbrukumu kritiskai infrastruktūrai.
  • Lietuvas parlaments piešķīra armijai pilnvaras ātrāk un vienkāršāk neitralizēt bezpilota lidaparātus, kas apdraud Lietuvas gaisa telpu.
  • SIA Valsts aizsardzības korporācija 25. septembrī parakstīja saprašanās memorandu ar Vācijas ieroču un munīcijas koncernu Rheinmetall par 275 miljonu eiro investēšanu artilērijas munīcijas ražošanā. Rheinmetall būvēs Latvijā 155 mm kalibra artilērijas munīcijas rūpnīcu, kas ražošanu varētu sākt 2027. gadā. SIA “Valsts aizsardzības korporācija” ir daļa no Latvijas militārās industrijas ekosistēmas. Visu uzņēmuma kapitāldaļu turētājs ir Aizsardzības ministrija.
  • Dānijas, Lietuvas un Somijas gaisa telpās 27. septembrī konstatēti neidentificēti droni. Dānijas Transporta ministrija paziņoja, ka nedēļā pēc šiem incidentiem, aizliegs visus civilo dronu lidojumus visā valstī, lai garantētu drošību ES samita laikā.
  • Moldovā parlamenta vēlēšanās svētdien notika spriedzes apstākļos – vairākās ES pilsētās vēlēšanu iecirkņu darbs īslaicīgi tika apturēts viltus spridzināšanas draudu dēļ, vēlēšanu sistēmas cieta no kiberuzbrukumiem, un reģistrēti vairāk nekā 250 incidenti, tajā skaitā balsu pirkšanas mēģinājumi. Varasiestādes ziņoja par krievijas centieniem iejaukties procesā, kas var izšķirt Moldovas ģeopolitisko izvēli starp ES un Krieviju. Līdzdalība vēlēšanās bija 52%. Valdošā proeiropeiskā Rīcības un solidaritātes partija (PAS) ieguva vairāk nekā 50% balsu un saglabāja absolūto vairākumu parlamentā, kas tai ļaus vadīt valsti arī turpmākos četrus gadus.

Kaŗš Ukrainā

  • Agresorvalsts krievija naktī uz 28. septembri vairāk nekā 12 stundas masveidā uzbruka Ukrainai ar gandrīz 600 droniem un 50 raķetēm. Kijivā nogalināti vismaz četri cilvēki, bet visā valstī ievainoti vismaz 70, tajā skaitā bērni.
  • Tiesa Irākā piespriedusi mūža ieslodzījumu vīrietim par cilvēku vervēšanu karošanai krievijas armijas rindās Ukrainā. Tiesas paziņojumā teikts, ka apsūdzētais vervēja un sūtīja cilvēkus karot uz ārvalstīm, par to saņemot finansiālu atlīdzību. Viņš tika notiesāts, pamatojoties uz Irākas likumu cīņai pret cilvēku tirdzniecību, taču amatpersonas atklāja, ka šajā gadījumā runa ir par kaujinieku sūtīšanu krievijas armijai karam Ukrainā.
  • Ceturto mācību gadu pilnapmēra kara apstākļos Ukrainas skolas sagaida ar jaunām patvertnēm un mācību telpām pazemē. Lielu darbu skolēnu atgriešanai klātienes mācību procesā iegulda ne tikai valsts, bet arī nevalstiskās organizācijas. Šo un virkni citu projektu īsteno fonds “savED”, ko vada bijusī Ukrainas izglītības ministre Hanna Novosada. Organizācija par savu mērķi izvirzījusi skolēnu atgriešanos klātienes mācībās. Kopš pilnapmēra iebrukuma mācību iestādēs izveidotas vairāk nekā 60 patvertnes, un darbs turpinās.
  • Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvalde informēja, ka ir iznīcinājusi divas Krievijas transportlidmašīnas An-26 un divas krasta radiolokācijas stacijas okupētajā Krimā. Ukrainas gaisa spēki 25. septembrī iznīcināja krievu bumbvedēju Su-34. Dienu iepriekš Ukraina ar jūras droniem uzbruka krievijas ostām Novorosijskā un Tuapsē Melnajā jūrā.
  • Ukrainas prezidents Zelenskis 25. septembrī intervijā paziņoja, ka pēc kara beigām nepretendēšot uz vēl vienu termiņu prezidenta amatā.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai un vēstuļu paraugus, ko nosūtīt saviem MP (Member of Parliament). Mājaslapas sadaļa Ukrainas atbalstam ir pieejama latviešu un angļu valodā.

Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News, The Canadian Press

www.ir.lv, www.lsm.lv