LNAK nedēļas apskats 16.-22. septembris

Kanāda

  • Finanšu ministrs Champagne 17. septembrī teica, ka ir “skumji”, ka ASV “pagrieza muguru” Kanādai, uzsākot tirdzniecības kara, kas tagad uzliek par pienākumu “pārveidot” valsts ekonomiku. Champagne paskaidroja, ka “daudzas no izmaksām”, kuras valstij jāsedz gaidāmajā federālajā budžetā, ir “tieši saistītas ar tirdzniecības karu, kas tika uzspiests Kanādai.”
  • Kanādai ir jāsaglabā 100% muitas nodeva uz Ķīnas elektriskajām automašīnām, Ontario premjers Ford aicināja Kanādās premjeru Carney. Ford teica, ka šī nodeva ir būtiska, lai nodrošinātu tirdzniecības darījumu ar ASV un aizsargātu Kanādas auto nozari.
  • Tiek prognozēts, kaFord vadītās Ontario valdības deficīts nākamajā gadā pieaugs, saskaņā ar Ontario budžeta uzrauga (budget watchdog) publicēto ziņojumu. Ontario provinces ekonomika turpina izjust tirdzniecības kara sekas ar ASV.
  • Kanādabija plānojusi iegādāties 88 jaunas F-35 lidmašīnas no Lockheed Martin, lai aizstātu savu novecojušo CF-18 floti par 85 milj. dolāru par katru lidmašīnu. Tomēr vienošanās saskārās ar pretestību martā, kad opozīcijas līderi aicināja atcelt līgumu. Pašlaik Šveice, Spānija un Portugāle ir izteikušas iespēju atteikties no ASV F-35 iegādes. Kanādas lēmums šajā jautājumā gaidāms drīz. Kanāda ir veikusi juridisku apņemšanos (legal commitment) iegādāties 16 no 88 F-35 lidmašīnām, kas iekļautas līgumā. Tomēr Carney ir skaidri norādījis, ka Kanāda var izvēlēties neiegādāties pārējās 72 lidmašīnas, kuras nav iekļautas līgumā.
  • Kanādas inflācijas līmenis augusta mēnesī pieauga līdz 1,9%, paziņoja Kanādas statistikas pārvalde. Pārtikas cenu pieaugums augustā bija 3,5 % salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn. Gaļas cena pieauga par 7,2 %, arī dārgāka svaigu un saldētu liellopu gaļa veicināja augstāku inflāciju. Taču ceļojumu pakalpojumu cenas pagājušajā mēnesī kritās par 3,8 %, dēļ daļēji samazinātās pieprasījuma pēc ceļojumiem uz ASV.
  • Kanādas centrālā banka 17. septembrī samazināja savu galveno procentu likmi par 25 bāzes punktiem līdz 2,5%, iezīmējot pirmo samazinājumu kopš marta. Centrālā banka mēģina stimulēt novājināto ekonomiku. Darba tirgus ir mīkstinājies, inflācija, izņemot gāzi, ir mazinājusies, un arī federālās valdības reakcijas kritums uz ASV tarifiem ir samazinājis dažus “riskus” nākotnes inflācijai.

Latvijā un Eiropā

  • 19. septembrī trīs krievijas iznīcinātāji 12 minūtes pārkāpa Igaunijas gaisa telpu virs Somu līča. Uz incidentu reaģēja NATO gaisa telpas aizsardzības misijas Itālijas F-35 iznīcinātāji, kas pavadīja krievijas lidmašīnas līdz Kaļiņingradas apgabalam. Igaunija pieprasīja NATO 4. panta konsultācijas. Latvija 21. septebrī izteica protestu krievijai.
  • Latvija līdz 8. oktobrim ierobežos gaisa telpu pie austrumu robežas ar krieviju un baltkrieviju – tā būs slēgta nakts stundās no plkst. 20 līdz 7, 17. septembrī informēja Aizsardzības ministrija. Ierobežojumi skars tikai lidaparātus līdz 6 km augstumam. Kopš krievijas dronu ielidošanas Polijā visas NBS rīcībā esošās pretgaisa raķešu sistēmas izvietotas pierobežā.
  • Nākamā gada valsts budžeta valdības noteiktajām prioritātēm – drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai – plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā. Finansējumu plānots rast, samazinot bāzes izdevumus un neceļot pamatnodokļus. Pieaugs akcīzes nodoklis alkoholam un tabakai, azartspēlēm, kā arī  dabas resursu nodoklis. Kopumā nākamgad aizsardzības izdevumi pēc NATO metodoloģijas veidos 4,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2027. gadā – 4,9%, bet 2028. gadā – 4,7%. Šie ieguldījumi stiprinās valsts aizsardzības spējas, palielinās iedzīvotāju drošību pret ārējiem draudiem un uzlabos robežas infrastruktūru.
  • IDEA*jaunākajā ziņojumā Latvija ierindojas attīstīto demokrātiju vidū. Augsti vērtējumi tiesību un likuma varas jomās (12. un 13. vieta pasaulē), vājāki – sabiedrības līdzdalībā (34. vieta) un politiskajā pārstāvniecībā (41. vieta). *Stokholmā bāzētais Starptautiskais demokrātijas un vēlēšanu atbalsta institūts (The International Institute of Democracy and Electoral Assistance jeb IDEA.
  • Latvija pievienosies Somijas vadītajai civilo patvertņu koalīcijai, lai palīdzētu Ukrainai un stiprinātu savu civilās aizsardzības sistēmu, 16. septembrī pēc tikšanās ar Somijas prezidentu Stubu Rīgas pilī paziņoja prezidents Rinkēvičs.
  • Saeima iecēla tiesībsarga amatā Rīgas Stradiņa universitātes profesori Karinu Palkovu. Par viņas apstiprināšanu balsoja 71 deputāts, pret bija 15, divi atturējās.
  • Zviedrija 2026. gada rudenī visās skolās ieviesīs obligātu mobilo telefonu aizliegumu bērniem vecumā no 7 līdz 16 gadiem.
  • Somijā atklāta pasaulē lielākā smilšu baterija, kas uzglabā līdz 100 megavatstundām atjaunojamās enerģijas. Tā samazina oglekļa emisijas par apmēram 70%.
  • Eiropas Komisijas vadītāja Leiena pēc telefonsarunas ar ASV prezidentu Trump 16. septembrī paziņoja par iniciatīvu paātrināt krievijas naftas un gāzes importa izbeigšanu ES.
  • Valsts Drošības Dienests 27. augustā aizturēja Latvijas pilsoni aizdomās par spiegošanu krievijas labā. Viņš nodevis informāciju par militāro objektu izvietojumu. Vīrietim piemērots apcietinājums.

Kaŗš Ukrainā

  • 20. septembra naktī krievija raidījusi vienu no lielākajiem dronu un raķešu uzbrukumiem Ukrainai pēdējā mēneša laikā; 40 raķetes un 580 droni nogalināja trīs un ievainoja vismaz 20 cilvēkus.
  • Ukrainas tālas darbības droni uzbruka vienai no krievijas lielākajām naftas pārstrādes rūpnīcām Baškortostānā, 1400 kilometru attālumā no Ukrainas. Agresorvalsts armija – krievija, naktī uz 18. septembri uzbruka Ukrainai ar 75 droniem, 48 no tiem ukraiņu karavīri notrieca, paziņoja Ukrainas Gaisa spēki.
  • Ukrainas bruņotie spēki drīzumā būs gatavi izmantot vismaz tūkstoti pārtvērējdronu diennaktī, lai atvairītu krievijas masveida uzbrukumus ar droniem, paziņoja Ukrainas aizsardzības ministrs.
  • Ukrainas bruņotie spēki iznīcinājuši divas retas krievijas lidmašīnas amfībijas. Turpinās arī Ukrainas kaujas dronu uzbrukumi krievijas armijas apgādē iesaistītiem infrastruktūras objektiem agresorvalsts teritorijā un okupētajā Krimā.
  • Ukrainas prezidents Zelenskis apstiprinājis informāciju par bruņoto spēku pretuzbrukumu Doneckas apgabalā. Tā laikā no krievijas okupantiem izdevies atbrīvot septiņas apdzīvotas vietas, bet vēl deviņi ciemi attīrīti no iebrucējiem.
  • Kā aprēķināja aģentūra “Reuters”, augusta laikā Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumos naftas pārstrādes rūpnīcām krievija zaudējusi 17% no savas naftas pārstrādes jaudas.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai un vēstuļu paraugus, ko nosūtīt saviem MP (Member of Parliament). Mājaslapas sadaļa Ukrainas atbalstam ir pieejama latviešu un angļu valodā.

Jānis Lielāmers, LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News, The Canadian Press

www.ir.lv, www.lsm.lv