LNAK Nedēļas apskats 4.-11. augusts

Kanāda

  • Aptauja: Carney saglabā pozitīvu popularitātes reitingu, neskatoties uz vasaru. Abacus Data aptauja liecina, ka premjerministra Carney popularitāte vasarā varētu būt mazinājusies, taču kopumā tā joprojām ir pozitīva. Liberālās valdības atbalsta reitings jaunākajā aptaujā nokritās līdz 50%, kas ir par diviem procentpunktiem mazāk nekā jūlija vidū un zemākais līmenis kopš marta.
  • Kanādas ekonomika jūlijā zaudēja vairāk nekā 40 tūkst. darbavietu. Saskaņā ar Kanādas statistikas pārvaldes publicēto ziņojumu, Kanādas ekonomika jūlijā zaudēja vairāk nekā 40 000 darbavietu. Lielākā daļa darbavietu zaudēšanas bija jauniešu vidū vecumā no 15 līdz 24 gadiem.
  • Carney paziņo par 2 miljardu dolāru finansējuma palielinājumu Kanādas militārpersonām. 2 miljardu dolāru lielā kompensācijas pakete ir paredzēta, lai veicinātu rekrutēšanu un noturēšanu. Tas palīdzēs Kanādai sasniegt ilgi gaidīto NATO aizsardzības izdevumu mērķi.
  • Lauksaimnieki (Farmers) izsakās CBC News, kam atdos savu balsi velēšanas Albertas vēlēšanas apgabalā. Lauksaimniecība ir ekonomikas centrālais elements plašajā Battle River-Crowfoot vēlēšanu apgabalā, kur notiek vēlēšanas. Konservatīvā līdera Pierre Poilievre iespējamais ceļš atpakaļ uz Kanādas parlamentu ved cauri plašam vēlēšanu apgabalam un tā daudzajām 4 tūkstošu saimniecībām (Farms). Konservatīvais deputāts Damien Kurek, bijušais lauksaimnieks, atkāpās no amata, lai ļautu Poilievre kandidēt kā vienam no 214 kandidātiem šajā apgabalā. Reģions vienmēr ir bijis konservatīvs, taču dažiem fermeriem viņu lojalitāte šai partijai ir sākusi mainīties. Lauksaimniecība ir kļuvusi sarežģītāka, jo tirgus svārstības un tirdzniecības nepastāvība arvien vairāk samazina peļņu. Intervētie teica, ka politikai Otavā ir jāaizsargā ekonomiskā stabilitāte, lielāku uzmanību pievēršot Kanādas pašpietiekamībai, īpaši lauksaimnieciskās ražošanas jomā.

Latvijā un Eiropā

  • Latvijas valdība izsludināja ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā līdz 4. novembrim, lai novērstu lietavu, plūdu un salnu radītos zaudējumus un nodrošinātu atbalstu saimniecībām. Zemkopības ministrs Krauze brīdināja, ka vietējo pārtikas produktu cenas pieaugs, jo raža daudzviet ir bojāta vai neievācama.
  • Lietavu skartajām saimniecībām nevajadzētu traucēt ar dažādām pārbaudēm, pirmdien pēc viesošanās smago lietavu skartajā Rēzeknes novadā, sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
  • Pēdējos15 gados Latvijā būtiski sarucis izglītības iestāžu skaits, no 999 iestādēm 2010./2011. mācību gada sākumā līdz 684 iestādēm 2024./2025. gadā.
  • Latgales reģionā ilgstošie nokrišņi būtiski kavē Latvijas austrumu robežas izbūvi, līdz šim pabeigti 250 km robežžoga, bet atlikušos 19 km varēs būvēt tikai, kad uzlabosies laikapstākļi. Iekšlietu ministrija apsver iesaistīt Valsts aizsardzības dienesta karavīrus robežsardzē, jo pieaug patvēruma meklētāju skaits, lai gan situācija patlaban ir kontrolēta. 6. augustā robežu nelikumīgi mēģināja šķērsot 22 cilvēki, līdz ar to kopumā šogad no šīs robežas šķērsošanas atturētas 8157 personas.
  • Slimnīcām Latvijā trūkst līdzekļu valsts apmaksātu pakalpojumu sniegšanai, pacientu rindas tiek pārceltas pat uz 2027. gadu. Nozarei jau šogad, visticamāk, būs jālūdz valdībai papildu finansējums vismaz 500–700 miljonu eiro apmērā; veselības ministrs Hosams Abu Meri (Jaunā Vienotība) uzsvēra, ka ir jāmaina finansēšanas modelis un jāapsver lielāka valsts iesaiste reģionālajās slimnīcās.
  • Spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru vīrietim par krievijas armijas noziegumu slavināšanu un sprāgstvielas glabāšanu piespriests 5 mēnešu cietumsods un 11 tūkst. eiro naudas sods.
  • Vismaz puse no līdzekļiem, ko Polija atvēl savai aizsardzībai, būtu jāiztērē pašmājās. Tas ir viens no galvenajiem pašreizējās Polijas valdības principiem. Nesen, tiekoties ar savas valsts aizsardzības industrijas pārstāvjiem un zinātniekiem, Polijas premjers Tusk sacīja, ka ir būtiski aizsardzības līdzekļus ieguldīt ne tikai Polijas uzņēmumos, bet arī poļu prātos. Šogad Varšava plāno atvēlēt aizsardzībai 4,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb aptuveni 30 miljardus eiro. Tas ir augstākais aizsardzībai atvēlētais procents no IKP starp visām NATO alianses dalībvalstīm.
  • NATO sniegs papildu palīdzību Lietuvai gaisa telpas aizsardzībā pēc diviem incidentiem, kad no Baltkrievijas ielidoja droni.
  • Vācija pirmo reizi pārdislocējusi iznīcinātājus Eurofighter Typhoon uz Poliju. Piecas lidmašīnas izvietotas Miņskā Mazoveckā netālu no Baltkrievijas robežas un tur paliks vismaz līdz 3. septembrim.
  • Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka vairs neievēros vienpusējo moratoriju uz vidēja un tuva darbības rādiusa raķešu izvietošanu, un draud reaģēt uz NATO aktivitātēm.

Kaŗš Ukrainā

  • Ukrainas prezidentam un ASV prezidentam 5.augustā bijusi telefonsaruna par kara apturēšanu, sankcijām pret krieviju un sadarbību.
  • Ukrainas izlūkdienesta specvienība Timur veiksmīgā operācijā Sumu apgabalā apturējuši ienaidnieka virzību; cīņās nogalināti vismaz 334 un ievainoti vairāk nekā 550 krievu karavīru. Agresorvalsts veica masveida uzbrukumu Ukrainai ar 46 droniem un raķeti Iskander-M; notriekti 29 droni, bet 17 trāpījumi nodarījuši postījumus. Harkivas apgabala Lozovā gājis bojā viens cilvēks, desmit ievainoti, cietusi kritiskā infrastruktūra un dzelzceļš.
  • Maskavā6. augustā norisinājās trīs stundu saruna starp krievijas ķeizaru putinu un ASV prezidenta īpašo sūtni Vitkofu. Kremlis pēc sarunas paziņoja, ka abas puses apmainījušās “signāliem” par Ukrainas jautājumu, taču detalizētāka informācija tiks sniegta tikai pēc Vitkofa ziņojuma Trump; tikšanās notika divas dienas pirms Trump izvirzītā pamiera ultimāta termiņa beigām. ASV prezidents draudēja līdz 8. augustam noteikt jaunas sankcijas pret krievijas “ēnu floti”, ja putins nepiekritīs uguns pārtraukšanai Ukrainā.
  • Ukraiņu droni okupētajā Krimā iznīcinājuši vairākus radarus un trāpījuši desanta kuterim, bet krievijas Krasnodaras novadā aizdegusies naftas pārstrādes rūpnīca.
  • ASVprezidents 8. augustā paziņoja, ka tiksies ar krievijas diktatoru 15. augustā Aļaskā. Kremļa administrācija apstiprināja tikšanos. Trump norādīja, ka viņi apspriedīs iespēju izbeigt karu Ukrainā. Ukrainas prezidents paziņoja, ka valsts ir gatava pamieram, taču nekādā gadījumā neatdos savu teritoriju okupantiem. Viņš uzsvēra, ka jebkādi lēmumi bez Ukrainas piedalīšanās ir neīstenojami. Eiropas līderi naktī uz 10. augustu publiskoja paziņojumu, ka par mieru Ukrainā nedrīkst lemt bez tās piedalīšanās.
  • 8. augustā no Rīgas uz Ukrainu devās 16 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) autocisternas ar ekipējumu. Ziedojumu īstenoja VUGD sadarbībā ar biedrību “Tavi draugi”.
  • Cenšoties izbeigt krievijas karu pret Ukrainu, jāpanāk tāds miers, kas būtu nevis uz gadu vai diviem, bet uz visiem laikiem. Tā intervijā Latvijas Televīzijai Harkivā uzvēra Ukrainas otrās lielākās pilsētas mērs.
  • Ukraina un Eiropas Savienība būs iesaistīta pamiera sarunās ar krieviju, taču vispirms svarīgi veikt pirmo soli pretī plašākam dialogam, ko šīs darba nedēļas izskaņā apņēmies spert ASV prezidents Trump, tiekoties ar kremļa saimnieku putinu. Tā intervijā amerikāņu televīzijai CBS norādīja NATO ģenerālsekretārs Marks Rute.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK ir izveidojusi sadaļu mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, kur varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai un vēstuļu paraugus, ko nosūtīt saviem MP (Member of Parliament). Mājaslapas sadaļa Ukrainas atbalstam ir pieejama abās valodās, latviešu un angļu.

Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News, The Canadian Press

www.ir.lv, www.lsm.lv