LNAK Nedēļas apskats 21. -28. jūlijs

Kanāda un ASV

  • Tirdzniecības sarunas. 1. augustā beidzas termiņš Kanādas tirdzniecības sarunām ar ASV. Prezidents Trump ir draudējis piemērot 35% tarifus plašam Kanādas preču klāstam, ja līdz 1. augustam netiks panākta vienošanās. Pagājušajā nedēļā premjers Carney raksturoja turpmākās sarunas kā “komplicētas”, piebilstot, ka Otava “izmantošot visu nepieciešamo laiku”, lai panāktu vienošanos, kas stabilizēs tirdzniecības attiecības starp Kanādu un ASV.
  • Kanādas premjerministrs Carney saka, ka parakstīs ASV tirdzniecības līgumu ievērojot ‘kanādiešu intereses’, viņš paziņoja, ka kopā ar provinču premjeriem strādā pie Kanādas stiprināšanas, kamēr turpinās sarunas ar ASV.
  • ASV tirdzniecības sekretārs Lutnick 20. jūlijā noraidoši atbildēja jautājumam, vai brīvā tirdzniecība ar Kanādu ir beigusies. Bet viņš norādīja, ka tarifi uz Kanādu, vismaz pagaidām paliks. Tirdzniecības sekretāra komentāri nāca klajā dažas dienas pēc tam, kad premjers Carney žurnālistiem franču valodā izteicās, ka šobrīd nav daudz pazīmju tam, ka ASV ir gatava slēgt darījumu ar Kanādu bez tarifiem.
  • Kanādas federālā tiesa pieprasa ārkārtas sodu par vēl nebijušu noziegumu. Tiesa 23. jūlijā sāka uzklausīt sprieduma pieteikumus Otavas kravas automašīnu konvoja organizētājiem Tamara Lich un Chris Barber. Prokurore lūdza tiesnesei piespriest septiņu gadu cietumsodu Lich un astoņu gadu cietumsodu Barber.
  • ASV un ES ir vienojušās par tirdzniecības līguma pamatprincipiem, kas nosaka 15% tarifu Eiropas precēm. Līgums arīdzan ietver ievērojamus ES iepirkumus no ASV enerģijas un militārā sektora.

Latvijā un Eiropā

  • Valdība 22. jūlijā atbalstīja līdz 2029. gadam par vairāk nekā 100 miljoniem eiro izbūvēt katastrofu pārvaldības centrus 11 Latvijas pilsētās. Seši centri varētu būt gatavi jau nākamā gada pavasarī.
  • AS Lido investēs vairāk nekā 40 miljonus eiro jaunā ražošanas un biroja ēkā Lido māja Rīgā. Paredzēts radīt 250 darbavietas un palielināt pārtikas ražošanas jaudu līdz 100 tonnām dienā.
  • Nacionālie bruņotie spēki (NBS) un uzņēmums SIA “VR Cars” 23. jūlijā, parakstīja līgumu par vieglo taktisko transportlīdzekļu “VRF” (“VR FOX”) iegādi, kas izstrādāti tieši NBS vajadzībām un atbilst to izvirzītajām projektēšanas prasībām, informēja Aizsardzības ministrijā (AM). Līdz ar līguma noslēgšanu Latvijā tiek uzsākta pilna apmēra militāro apvidus transportlīdzekļu “VRF” ražošana, veicinot gan piegāžu ķēžu drošību, gan Latvijas aizsardzības industrijas attīstību, iesaistot vietējos uzņēmumus komplektējošo rezerves daļu izgatavošanā.
  • Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolā Alūksnē sestdien, 26. jūlijā zvērestu deva 158 rezervisti, kuri brīvprātīgi apguva rezervista militārās apmācības kursu.
  • Latvijas, ASV un citu NATO valstu ūdenslīdēji netālu no Liepājas mācībās “DIVEX 25” trenējas vēsturisko jūras mīnu un citu sprādzienbīstamu priekšmetu neitralizēšanā. Mācību mērķis – padarīt ostas un kuģošanas ceļus drošus, vienlaikus pilnveidojot sabiedroto vienību sadarbību un rīcību reālos apstākļos. Šāda veida mācības aizsākās 2014. gadā. To organizēšanu katru gadu nodrošina kāda no Baltijas valstīm pēc rotācijas principa.
  • Polijas Baltijas jūras piekrastē atklātas vienas no lielākajām naftas rezervēm Eiropā pēdējā desmitgadē, 21. jūlijā paziņoja Kanādas uzņēmums “Central European Petroleum”.
  • Eiropas Savienība un Ķīna ir divas no trim lielākajām pasaules ekonomiskajām un tirdzniecības lielvarām; divpusējā preču tirdzniecība pārsniedz 2 miljardus eiro dienā. Pekinā 24. jūlijā noslēdzies Eiropas Savienības un Ķīnas samits. Samits, kas sākotnēji bija plānots divas dienas, tika saīsināts līdz vienai dienai. Samits atspoguļoja to, cik saspīlētas ir abu pušu attiecības.
  • Samita laikā, ES un Ķīnas līderu tikšanās aizritējusi saspringtā gaisotnē. Starp abām pusēm daudzos jautājumos valda pamatīgas domstarpības. Tās skar gan Ķīnas subsidēto pārprodukciju, gan dažādus ierobežojumus, kas tiek uzlikti Eiropas uzņēmumiem, kas vēlas darboties Ķīnā, gan arī Pekinas politiskais atbalsts krievijai.
  • Kaimiņvalsts krievija ir sākusi pastiprināti slāpēt GPS signālus Narvas apkārtnē, brīdināja Igaunijas varasiestādes.
  • ASV pirmo reizi kopš 2008. gada Lielbritānijā izvietojušas B61-12 taktiskās kodolbumbas. Tā tiek uzskatīta par reakciju uz pieaugošajiem krievijas draudiem.
  • No Latvijas uz Ukrainu devās jau 200. tviterkonvojs – brīvprātīgie veda palīdzību deviņos auto. Kopš krievijas pilna mēroga iebrukuma uz Ukrainu nosūtītas apmēram 3100 automašīnas.

Kaŗš Ukrainā

  • Miera sarunas bez progresa. Agresorvalsts nevēlas izbeigt karu Ukrainā, to vēlreiz apliecināja naktī uz 24. jūliju, nogalinot vismaz četrus un ievainojot vēl 33 cilvēkus uzbrukumos vairākiem Ukrainas reģioniem. Uzbrukumi ar raķetēm un droniem sākās dažas stundas pēc tam, kad Turcijas pilsētā Stambulā bija noslēgušās šovasar jau trešā tiešo sarunu kārta starp Ukrainas un krievijas delegācijām. Tajās nekāds progress netika panākts. Sarunas Stambu ilga nepilnu stundu. Ar krieviju panākta vienošanās par karagūstekņu un kritušo apmaiņu, paziņoja Ukrainas delegācijas vadītājs Rustems Umerovs.
  • Ukrainā notikušas lielākās valdības pārmaiņas kopš pilna mēroga iebrukuma. Ukraiņu žurnāliste Anastasija Ringis žurnālā IR skaidro, ko tās varētu nozīmēt. Raksts pieejams IR mājaslapā, sekojiet saitei: https://cutt.cx/rakstsIR
  • Ukrainas pilsētās notika protesti pret likumu, kas paredz Korupcijas apkarošanas biroja un specializētās prokuratūras nodošanu ģenerālprokurora pārraudzībā. Protestētāji bažījas par institūciju neatkarības zaudēšanu. ES kritizējusi likuma grozījumus kā soli atpakaļ Ukrainas ceļā uz ES. Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena pieprasījusi prezidenta skaidrojumu par likuma grozījumiem, informēja EK.
  • Agresorvalsts krievija 26. jūlijā uzbruka Ukrainai ar vairāk nekā 200 droniem un gandrīz 30 raķetēm. Vairākums tika izšauti uz Dņipro un Dņipropetrovskas apgabalu, kur trīs cilvēki gājuši bojā. Uzbrukts arī Harkivai un Sumiem. Arī 27. jūlijā Ukrainai uzbruka 83 Krievijas droni. Drona uzbrukumā autobusam Sumu apgabalā svētdien nogalināti trīs cilvēki.
  • Ukrainas armija likvidējusi Krievijas 69.motorizēto kājnieku divīzijas 83.pulka komandieri pulkvedi Ļebedevu. Ukrainas dronu draudu rezultātā 27. jūlijā krievijā atceltas karakuģu parādes par godu Jūras kara flotes dienai.
  • Ukraina saņēmusi pirmo ASV prezidenta Trampa solīto pretgaisa aizsardzības sistēmu Patriot ar raķešu komplektu.
  • ASV prezidents 28. jūlijā pavēstījis, ka varētu samazināt 50 dienu termiņu, ko viņš atvēlējis krievijas diktatoram Vladimiram Putinam, lai panāktu vienošanos par kara izbeigšanu Ukrainā. Trump spriež, ka jaunais termiņš varētu būt 10–12 dienas.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK ir izveidojusi sadaļu mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, kur varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai un vēstuļu paraugus, ko nosūtīt saviem MP (Member of Parliament). Mājaslapas sadaļa Ukrainas atbalstam ir pieejama abās valodās, latviešu un angļu.

 

Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News, The Canadian Press

www.ir.lv, www.lsm.lv