Nedēļas apskats 2025. gada 26. maijs-1. jūnijs

Kanādā un pasaulē

  • Troņa runa (Speech from the Throne) atklāj katru jauno parlamenta sesiju. Runā tiek apkopots valdības virziens un mērķi, kā arī izklāstīts, kā tā strādās, lai tos sasniegtu. Karalis Čārlzs III 27. maijā apmeklēja Kanādas parlamenta sesijas atklāšanu un nolasīja Troņa runu, tādejādi atklājot 45. parlamenta pirmo sesiju un izklāstīja Kanādas valdības programmu.
  • Kanādas ekonomika šā gadu pirmajos trīs mēnešos pieauga, taču ASV tarifu draudu ēnā un pieaugošā tirdzniecības kaŗš varētu būt mudinājis uzņēmumus palielināt ražošanu. Taču daudzi uzskata par joprojām gaidāmo grūtu posmu ekonomikai, ne tikai Kanādā, bet visā pasaulē.
  • Kanāda pagaidām nezina, cik varētu izmaksāt pievienošanās ASV prezidenta iniciatīvai “Zelta kupols” (Golden Dome) raķešu aizsardzības programmai, teica Kanādas aizsardzības ministrs David McGuinty. “Šobrīd es nevaru pateikt, mēs rudenī redzēsim budžetu un mums būs daudz vairāk skaidrības, ko mēs varēsim iesākt,” sacīja McGuinty.
  • Kanāda cenšas pievienoties Eiropas aizsardzības plānam (European Defense Plan) laikā, kad Trump sagaida atbildi par raķešu vairogu. Premjerministrs Mark Carney paziņoja, ka Kanāda plāno pievienoties ReArm Europe līdz 1. jūlijam — liela mēroga Eiropas aizsardzības investīciju iniciatīvai, kas ir paredzēta, lai samazinātu atkarību no amerikāņu aizsardzības. Sarunā ar Kanādas raidorganizāciju CBC, Carney uzsvēra, ka valstij ir jāizvērtē, kur tās aizsardzības dolāri tiek tērēti.
  • Prezidents Trump sociālajos medijos paziņoja, ka Kanādai piedalīšanās “Zelta kupols” (Golden Dome) projektā izmaksātu 61 miljardu dolāru, lai pievienotos kā suverēna valsts. Bet, ja tā kļūtu par ASV štatu, tas nemaksātu neko. Trump apgalvoja, ka Kanāda “apsver piedāvājumu.” Premjers Mark Carney paziņoja, ka viņš pagaidām publiski nekomentēs sarunas ar ASV. Vairāki liberālie deputāti atkārtoti apstiprināja, ka kļūšana par ASV štatu nav sarunu temats ko valdošā partija apspriež.
  • NATO izdevumu mērķi. NATO ģenerālsekretārs Mark Rutte uzsver, ka visām dalībvalstīm, tostarp Kanādai ir jāpalielina aizsardzības izdevumi līdz 5% no IKP, kas ir pieaugums no iepriekšējā 2% mērķa. Rutte minēja militārās saites starp Krieviju, Ķīnu, Ziemeļkoreju un Irānu kā iemeslus, lai sagatavotu dalībvalstis ilgstošiem draudiem.

Latvijā un Eiropā

  • Jau pēc nedēļas notiks pašvaldību vēlēšanas, un asākā cīņa būs par domnieku vietām galvaspilsētā Rīgā. Jaunākie aptaujas dati liecina, ka atbalsts maijā pieaudzis lielākajai daļai partiju un līderpozīcijas saglabā partijas “Latvija pirmajā vietā”, “Progresīvie” un Nacionālā apvienība.
  • Valsts prezidents Rinkēvičs 25. maijā apmeklēja Sēlijas militāro poligonu, lai redzētu, kā tur notiek izbūve. Kopš pērn Vašingtonā notikušā NATO samita Latvija ir turpinājusi veikt valsts aizsardzības spēju celšanai nepieciešamos darbus, un Sēlijas poligona izveide ir viens no galvenajiem uzdevumiem Latvijai kā sabiedroto spēkus uzņemošai valstij. Sēlijas poligonā, kur pirms gada notika tikai atmežošanas darbi, nu jau top infrastruktūra.
  • Saeima skatīs grozījumus Kārtības rullī, lai nostiprinātu deputātu pienākumu Saeimas telpās savstarpēji un saziņā ar sabiedrību lietot valsts valodu.
  • Solis pareizā virzienā. Valdība vienojās pedagogu algu jauno finansēšanas modeli skolām daļēji ieviest no jaunā mācību gada, bet pilnībā to paredzēts īstenot no 2026.gada septembra. Modeļa sākšanai nepieciešamais papildu valsts budžeta finansējums atbalsta personāla darba samaksai šāgada četriem mēnešiem plānots 6,4 miljoni eiro, 2026. gadā – vēl 12,9 miljoni eiro.
  • Ir apdraudēta Latvijas Onkoloģijas centra (LOC) – valstī vadošās vēža pacientu ārstniecības iestādes – gadiem ilgi gaidītā rekonstrukcija. Tās īstenošanai var nepietikt naudas. Brīdī, kad jau plānojuši sākt pārvākties uz pagaidu telpām, kamēr LOC notiek remonts, saņēmuši ziņas, ka ministrija plāno vērienīgas naudas pārdales. Tas nozīmē, ka Austrumu slimnīcai visām ilgi plānotajām iecerēm naudas nepietiks. Ja tā, tad cietīs tieši vēža pacienti.  Rekonstrukcijai slimnīca vēlas ņemt aizņēmumu, bet ministrija atļauju nav devusi. Līdzšinējais Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Staņēvičs atkāpies no amata.
  • Ģenerālprokuratūra nolēmusi atjaunot kriminālprocesu par latviešu lidotāja Herberta Cukura iespējamo līdzdalību holokaustā. Kriminālprocess atjaunots jau trešo reizi.
  • Apejot Eiropas Savienības noteiktās sankcijas, Latvijā turpina ieplūst Kremļa nauda, par ko tiek finansētas gan prokremlisko darboņu aktivitātes, gan advokāta pakalpojumi, kad aktīvisti nonākuši tiesas priekšā. To atklāj Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” pētījums. Iegūtie dokumenti liecina, krievijas ārlietu ministrijas uzturētais “Ārvalstīs dzīvojošo tautiešu aizstāvības un atbalsta fonds” jeb “Pravfonds” kalpojis par finansējuma avotu Latvijā aizturētiem prokremliskiem aktīvistiem un provokatoriem.
  • Turcija un Beļģija vēlas pievienoties Latvijas un Lielbritānijas vadītajai starptautiskajai Dronu koalīcijai Ukrainas atbalstam. Līdz ar šo valstu pievienošanos koalīcijā darbotos 20 valstis. Koalīcija apņēmās Ukrainas atbalstam šogad novirzīt 2,75 miljardus eiro. Latvijā veidos Dronu kompetences centru, ko plānots atklāt šoruden, dronu samita laikā Rīgā trešdien paziņoja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
  • Somijas Jūras spēku mācības krievijas ārlietu ministrija nosauca par NATO eskalācijas instrumentu netālu no krievijas robežas. Mācībās piedalās arī Zviedrija, Vācija un Igaunija.
  • Igaunijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā krievijas jūras spēki nozaguši Tallinas Tehnoloģiju universitātes Jūras sistēmu institūta viļņu mērīšanas boju un nogādājuši to Kēnigsbergas (Karaļauču) eksklāvā. Savukārt Baltijas jūras Somu līcī krievija sākusi nodrošināt militāro eskortu tā sauktās ēnu flotes naftas pārvadātājkuģiem.
  • Vācijas aizsardzības ministrs paziņoja, ka Vācijas bruņotie spēki sasniegs pilnīgu sastāvu līdz 2029. gadam — gadā, kad NATO lēš, Krievija varētu atjaunot savas militārās spējas līdz līmenim, kas ļautu tai veikt uzbrukumu Aliansei. Vācija nesen ir sākusi izvietot savu tanku brigādi Lietuvā, nostiprinot NATO austrumu flangu, ņemot vērā pieaugošo draudu no krievijas.

Kaŗš Ukrainā

  • Iespaidīgs trieciens. Ukraina veikusi lielu dronu uzbrukumu vismaz pieciem krievijas lidlaukiem no Murmanskas līdz Amūrai. Sagrautas vairāk nekā 40 lidmašīnas jeb trešā daļa no Krievijas stratēģiskajiem bumbvedējiem 7 miljardu dolāru vērtībā, paziņoja Ukrainas drošības dienests. 30.maijā ukraiņi uzbruka Krievijas militārajai bāzei Vladivostokā. Sestdien Krievijas pierobežā ar Ukrainu sabrukuši divi tilti, bojā gāja vismaz 7 cilvēki, desmitiem ievainoto.
  • Vācijas kanclers Mercs paziņoja, ka Vācija, Lielbritānija, Francija un ASV atcēlušas tāldarbības ierobežojumus Ukrainai piegādātajiem ieročiem.
  • Agresorsturpināja spēcīgu uzbrukumu Ukrainai arī naktī uz 25. maiju – izšauti kopumā 364 droni, arī dažāda tipa raķetes. Šis uzbrukums bija gandrīz tikpat stiprs kā iepriekšējā dienā. Kremļa runasvīrs paziņoja, ka maskavas uzbrukumi esot atbilde Kijivas uzbrukumiem Krievijas infrastruktūrai. Tikmēr, ASV prezidents sociālajā tīklā nosaucis diktatoru putinu par traku.
  • Ukraina svētdien pabeidza lielāko karagūstekņu apmaiņu ar krieviju – Ukrainā atgriezās 880 karavīri un 120 civiliedzīvotāji.
  • Vācija un Ukraina vienojās par militāro sadarbību, kurā Berlīne palīdzēs finansēt tālas darbības ieroču ražošanu Ukrainā. Vienošanos parakstīja Ukrainas prezidenta vizītē Berlīnē, pirmie ieroči būšot gatavi 2026.gada jūnijā. Vācija Ukrainai dos papildu militāro palīdzību 5 miljardu eiro vērtībā. Vācijas kanclers Mercs nekomentēja, vai Vācija dos Ukrainai Taurus raķetes.
  • Ar ko izceļas “Taurus” raķetes? Raķete ir piecus metrus gara, tās masa sasniedz 1,4 tonnas, un tā palaižama no iznīcinātājiem. Lidojot ar ātrumu līdz 1170 km/h (tuvu skaņas ātrumam), “Taurus” pārvietojas vien 35 metru augstumā, padarot to ļoti grūti uztveramu ar radariem. “Taurus” sistēmas iespējams integrēt Ukrainas rīcībā jau esošajos “F-16” iznīcinātājos, kā arī zviedru ražojuma “Gripen” lidmašīnās, uz kuru piegādi Kijiva vēl cer.
  • Galvenā “Taurus” priekšrocība ir tās kaujas galviņas konstrukcijā. To iespējams ieprogrammēt tā, lai kaujas galviņa sprāgtu pēc trieciena konkrētā punktā, piemēram, bunkura iekšienē. Raķete spēj noteikt mērķa struktūras slāņus un eksplodē tikai pēc tam, kad ir sasniegts optimālais iznīcināšanas dziļums, tādējādi maksimāli palielinot efektu. Raķete arī izmanto četras neatkarīgas navigācijas sistēmas, tostarp GPS, kas aizsargāts pret traucējumiem.
  • Zelenskis brīdināja, ka krievija savilkusi 50 000 kareivju Sumu apgabalā pie krievijas robežas. Tur diktators putins vēlas izveidot buferzonu.

(!) Aicinām rīkoties: LNAK ir izveidojusi sadaļu mājaslapā lnak.net/atbalstisim-ukrainu/, kur varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai un vēstuļu paraugus, ko nosūtīt saviem MP (Member of Parliament). Mājaslapas sadaļa Ukrainas atbalstam ir pieejama abās valodās, latviešu un angļu.

Jānis Lielāmers

LNAK Sabiedrisko attiecību nozare

Ziņu avoti: CBC News, The Canadian Press

www.ir.lv, www.lsm.lv