Jāturpina tik darīt!

Sekmīgs LNAK Izglītības nozares skolotāju seminārs

Pateicoties lielam financiālam atbalstam no Latvijas Republikas Diasporas programmas, kā arī no LNAK Izglītības un Kultūras fonda, Latviešu Kultūras centra Toronto un Latviešu kreditsabiedrības, 2019. g. 23. februārī 21 skolotājs (no Edmontonas, Hamiltonas un Toronto skolām) pulcējās Latviešu Kultūras centrā Toronto, lai mācītos par dažādām valodas mācību metodēm, kā panākt vēlamo no skolēniem, par lasīšanas nozīmi valodas attīstībā, dalītos ar mācību metodēm un gūtu iedvesmu turpināt strādāt ar jauno latviešu paaudzi. Semināru atklāja LNAK Izglītības nozares vadītāja Elita Pētersone, nolasot Latvijas vēstnieka Kanadā Kārļa Eihenbauma apsveikuma vēstuli semināra dalībniekiem. Vēstulē vēstnieks uzsvēra skolotāju nozīmīgo darbu izglītot latviešu jaunāko paaudzi latviešu valodā, jo, „latviešu valoda ir un būs viens no galvenajiem mūsu latviskās identitātes stūŗakmeņiem”.

Tad Dr. Pauls Legzdiņš pārņēma vadību, aicinot katram skolotājam sevi iepazīstināt – kā sauc, kuŗā skolā ko māca, un vienu interesantu notikumu vai faktu savā dzīvē. Tad viņš atgādināja, ka skolēniem jālieto ne tikai smadzenes, bet arī muskuļus, un iepazīstināja dalībniekus ar vingrinājumu, kur izsaucot numurus 14, 18 jāvicina ar labo roku, tad ar abām rokām jāvicina gaisā, skaitot 4, 5, 6, tad NE 9, 4, 5, 6 un jāatkārto. Dalībniekiem tad bija jāatmin, ko šie skaitļi nozīmēja.

Pēc labo smadzeņu un muskuļu vingrinājuma dalībnieki varēja pievērst uzmanību Elitas Pētersones stāstījumam par pieejamo vielu internetā. Viņa uz ekrāna parādīja vietnes, kur skolotāji var atrast mācību programmas un vielu. Latviešu valodas aģentūras (LVA) mājas lapā var atrast zem „maciunmacies” metodiskus materiālus, spēles, valodas mācību un nupat izdoto „elaipa”, kur var mācīties latviešu valodu internetā A1 un A2 līmeņos. Dažas skolotājas ir lietojušas šīs saites un ieteica visiem apskatīt šīs vietnes un lietot piemērotu vielu savās klasēs. Ir ieteicams arī, lai vecāki nāktu talkā un kopā ar saviem bērniem darītu interaktīvos vingrinājumus mājās. Vēl viena vieta, kur var atrast mācību vielu, ir ALA mājas lapā zem Izglītības nodaļas – mācību materiāliem. Tur ir atrodama Mazputniņa lasāmviela ar klāt pieliktu skolotāju/ vecāku lapu un uzdevumiem. E. Pētersone piebilda, ka LVA kopā ar Latvijas Izglītības un zinātnes ministriju (LIZM) un izglītības uzņēmumu „Lielvārds” ir izstrādājusi latviešu valodas tālmācības programmu diaspora skolēniem „classflow.lv”. Liene Zubāne no TLBS skolas piedalījās pilotprogrammā un Mārtiņš Kaņeps no Latviešu skolas Hamiltonā jau otru gadu piedalās šai programma. Jācer, ka šī programma būs pieejama vairākiem skolēniem ārpus Latvijas, jo pašlaik tā ir ierobežota. Sekoja pārrunas par to, kā labāk izmantot internetā pieejamo mācību vielu.

2018. gada vasarā LVA rīkoja skolotāju kursus pēc Latvijas dziesmu un deju svētkiem Salacgrīvā. No Kanadas piedalījās piecas latviešu valodas skolotājas. LVA izmaksāja lidojumu visām skolotājām, par ko esam ļoti pateicīgi. Atskaiti par kursiem deva četras skolotājas. Ilze Maksiņa stāstīja par LIZM rīkoto forumu dienu pirms skolotāju kursiem. Dalībniekus uzrunāja K. Šadurski (Izglītības ministrs). K. Saulīte, PBLA priekšsēde, runāja par kultūru un izglītību; K. Grasis, ELA priekšsēdis, runāja par to, kāpēc ir vairāk skolotājas nekā skolotāji; un G. Arāja no LIZM stāstīja, kā Latvija atbalsta mūsu skolas un financiāli atbalsta 9 lektorus, kuŗi māca latviešu valodu augstskolās ārpus Latvijas. LIZM ir jāpiestrādā pie remigrācijas bērniem. I. Maksiņai bija iespaids, ka Latvijā vairāk zin par Eiropas un ASV skolām nekā par Kanadas skolām, un Kanadu vispār. Paši skolotāju kursi Salacgrīvā deva viņai lādiņu turpināt strādāt latviešu skolā.

Iveta Kaņepa savā stāstījumā atsaucās tieši uz skolotāju kursiem diasporas latviešu skolām. Viņai patika kursi, jo varēja satikt skolotājus no visas pasaules. Viņa arī juta, ka ir starpība starp skolām un „skoliņām”. Katram skolotājam jāpielāgo mācību materiālus savām vajadzībām, un viņa ieteic apmeklēt šos kursus, ja vien ir iespējams.

Zane Kļaviņa iesaka piedalīties kursos. Kursu sākumā Laimas Jansones kokļu koncerts bija brīnišķīgs. Rotatļu apmācības meistarklasē bija vairāki uzskati kā mācīt rotaļas. Viņu uztrauca Latvijas valsts izglītības satura centra izdotās vadlīnijas valodas mācīšanai. Vai diasporas skolas būs spiestas pie tām pieturēties, ja vēlēsies saņemt atbalstu?

1. Veinberga atbildēja, ka mums vienmēr ir bijušas vadlīnijas un ka par tām nav jāuztraucas. Viņa piekrita, ka Laimas Jansones koncerts bija izcils, un pieminēja divas meistarklases: Krišjāņa Berķa „Publiskās runas un uzstāšanās meistarklase: kā ieinteresēt skolēnus” un Lienes Valdmanes „Darbs ar pusaudžiem: ko, kā un kāpēc mācīt”. Viņa arī teica, ka nav palīdzības ceļa uz augstskolām tiem, kas mācījušies papildskolās. Viņai bažas par to, ka līdzekļi tiek tērēti un nav kā noslēgt loku beigās. Iespējai studēt LV būtu jābūt bez liekiem šķēršļiem.

Pēc pārrunām par skolotāju kursiem Latvijā sekoja Latviešu centra bibliotēkāres Aijas Zichmanes sniegums par lasīšanu un grāmatām. Viņa bija atvedusi veselu grāmatu klāstu, kuŗas viņa bija iegādājusies vasarā Latvijā, pateicoties DV $500 ziedojumam. Grāmatas lasīšanai jāizvēlas, vai tās noder vienai dienai, vai visam mūžam. A. Zichmane iedeva vēl pāris derīgas adreses emācībām un Latvijas radio raidījumam bērniem par grāmatām: (1) Burtu burvis – radio raidījums bērniem http://lr1.lsm.lv/lv/raidijumi/burtuburvis; (2) Olimpisma ABC bezmaksas mobilā aplikācija, lejupielādēt veidveikalos App Store un Google Play; (3) www.miesai.com krāsojamās lapas ar neparastākiem augiem un dārzeņiem, ko tagad audzē Latvijā; (4) e grāmatas bērniem skat. Zvaigzne.lv, lejupielādēt lasīšanai mājās. Vecākus jāiepazīstina ar grāmatām un kopā ar bērniem būtu tās jāizmeklē, lai lasītu tās kopā mājā. Katrā mājā vajadzētu būt vārdnīcai. Nav nelaime, ja lasām tulkojumus. Galvenais, ka grāmata ir pievilcīga bērnam. Jaukto laulību ģimenēm bērnu grāmatu tulkojumi angļu valodā sagādā tiem vecākiem iespēju izjust un saprast latvisko. Piemēri kā Brother Oak, Sister Linden /Brālis ozols, māsa liepa atrodas sarakstā Centra bibliotēkā. Bibliotēkā ir liela bagātība: latviešu CD, avīzes, DVD filmas, žurnāli, utt. A. Zichmane aicina skolotājus un vecākus kopā ar bērniem griezties pie viņas, lai palīdzētu izmeklēt attiecīgās grāmatas, filmas vai CD savām vajadzībām.

Pēc pusdienām ieradās „Skanda” un TLBS skolas bērni. „Skanda” nodziedāja vairākas dziesmas un aicināja skolēnus un semināra dalībniekus dziedāt līdzi piedziedājumus. „Skanda” arī iemācīja vairākas jaunas dziesmas, kuŗas skolēni ar prieku dziedāja, it īpaši dziesmu ar dzīvnieku skaņām.

Pēc ansambļa Skanda priekšnesumiem Iveta Bertovska pārrunāja ar kollēģiem novērojumus par skolēnu un jauniešu mūzikālo audzināšanu. Iveta ir pieredzējusi skolotāja, kas ilgus gadus strādājusi gan Liepājas Emīla Melngaiļa mūzikas kolledžā, gan TLB Sestdienas skolā. Pēdējā laikā nav daudz sarīkojumu, kuŗos uzstātos bērni un jaunieši. Kāda ir Kanadas dziesmu svētku nākotne, ja neiesaistām jauno paaudzi dziedāšanas kultūrā? Agrākos gados bija atsevišķi skolēnu koncerti dziesmu svētku laikā. Visai sabiedrībai būtu vairāk jāatbalsta mūsu skolēni un jaunieši.

Rasma Gaide, ar daudz gadu pieredzi mācot un vadot latviešu skolu un ģimnaziju, kā arī ir skolotāja Toronto skolā, runāja par mērķtiecīgu mācīšanu jeb kā panākt vēlamo, mācot nedēļas nogalē latviešu skolā. Vispirms ir jāzin darbības mērķi. Mūsu visām latviešu skolām ir vienāds mērķis: izkopt latvisko identitāti un kultūru un apgūt latviešu valodu. Kā to veikt? Jātur vienmēr prātā gala mērķus. Jāņem vērā skolēnu valodas līmeni, spējas, pieredzi, raksturu un jālieto individuāla pieeja. Skolotājam jābūt klausītājam, vērotājam, ideju atbalstītājam, palīgam. Skolēnam jādod izvēli (sēdvietā, uzdevumos, izpildes veidā, projekta iesniegšanas termiņā, utt). Skolēnam vajag rutīnu, ierastu kārtību, lai viņš justos ērti zinot, ko viņam jādara un kad. Atkārtošana ir zināšanu māte. Vajag „āķi lūpā.”, kaut ko, kas viņā rod interesi. Ar video palīdzību R. Gaide rādīja vairākus piemērus no viņas klases. Semināra dalībnieki tad sadalījās vairākās darba grupās un pārrunāja dzirdēto un deva viens otram piemērus. Kopējās pārrunās katra grupa pastāstīja savus slēdzienus.

Beigās E. Pētersone pieminēja, ka pastāv iespēja nolikt latviešu valodas līmeņa eksāmenus šovasar, ja būtu pietiekami cilvēki, kuŗi to vēlētos darīt. Ja būtu tādi, lūdza, lai viņai to ziņo, lai varētu to izkārtot. D. Veinberga arī pieminēja un aicināja visiem piedalīties pirmo reizi Kanadā rīkotā 3x3 nometnē, Tērvetē, augustā. E. Pētersone tad pateicās visiem „lektoriem” un dalībniekiem par piedalīšanos seminārā. Seminārs labi izdevās un, kā viena dalībniece izteicās: „Ir labi, ka tāda iespēja ir un ar lielāko prieku to izmantojam, lai varam pilnveidoties, gūt apstiprinājumu, ka tas viss ir nepieciešams un jāturpina tik darīt!”