{"id":15139,"date":"2025-11-27T11:23:37","date_gmt":"2025-11-27T16:23:37","guid":{"rendered":"https:\/\/lnak.net\/?post_type=organizaciju-zina&#038;p=15139"},"modified":"2025-11-27T11:23:40","modified_gmt":"2025-11-27T16:23:40","slug":"lnak-nedelas-apskats-2025-gada-17-24-novembris","status":"publish","type":"organizaciju-zina","link":"https:\/\/lnak.net\/en\/organizaciju-zina\/lnak-nedelas-apskats-2025-gada-17-24-novembris\/","title":{"rendered":"LNAK Ned\u0113\u013cas apskats 2025. gada 17.-24. novembris"},"content":{"rendered":"<p style=\"font-weight: 400\"><strong>Kan\u0101d\u0101 un ASV<\/strong><\/p>\n<ul>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>Premjers <\/strong><em>Carney<\/em>\u00a020. novembr\u012b Abu Dab\u012b parakst\u012bja invest\u012bciju aizsardz\u012bbas l\u012bgumu (FIPA) ar Apvienotajiem Ar\u0101bu Emir\u0101tiem (AAE).\u00a0<em>Carney<\/em>\u00a0pazi\u0146oja par invest\u012bciju paktu p\u0113c tik\u0161an\u0101s ar AAE prezidentu. Abi ar\u012b uzs\u0101ka sarunas par pilnu tirdzniec\u012bbas l\u012bgumu, kas v\u0113rsts uz visp\u0101r\u0113ju ekonomisk\u0101s sadarb\u012bbas l\u012bgumu n\u0101kotn\u0113. FIPA veido pamatus tam, lai Kan\u0101da un cita valsts var\u0113tu ieguld\u012bt viena otras ekonomik\u0101, nosakot noteikumus, tostarp str\u012bdu iz\u0161\u0137ir\u0161anas procesu, kas ab\u0101m pus\u0113m nodro\u0161ina paredzamu invest\u012bciju vidi, eksperti to uzskata par \u012bpa\u0161i svar\u012bgu \u0161ajos neskaidrajos laikos.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>Zviedrijas <\/strong>karalis K\u0101rlis XVI Gustavs un karaliene Silvia 18. novembra r\u012bt\u0101 ierad\u0101s Otav\u0101, pie\u00a0<em>Rideau Hall<\/em>\u00a0vi\u0146us sagaid\u012bja neliela cilv\u0113ku grupa ar pl\u012bvojo\u0161iem ar Zviedrijas karogiem. Kara\u013cp\u0101ris ierad\u0101s tr\u012bs dienu valsts viz\u012bt\u0113. &#8220;M\u016bsu tautas dal\u0101s cie\u0161\u0101 un draudz\u012bg\u0101 partner\u012bb\u0101, kas balst\u012bta uz kop\u012bg\u0101m v\u0113rt\u012bb\u0101m un savstarp\u0113ju cie\u0146u,&#8221; sac\u012bja karalis \u012bsaj\u0101 uzrun\u0101. Vi\u0146\u0161 atz\u012bm\u0113ja, ka Kan\u0101da bija pirm\u0101 valsts, kas ratific\u0113ja Zviedrijas pieteikumu pievienoties NATO. Zviedrija k\u013cuva par alianses jaun\u0101ko dal\u012bbvalsti pag\u0101ju\u0161\u0101 gada s\u0101kum\u0101, p\u0101rtraucot ilggad\u0113jo neitralit\u0101ti krievijas pilna m\u0113roga iebrukuma Ukrain\u0101 rezult\u0101t\u0101. Kop\u0161 t\u0101 laika Zviedrija ir pievienojusi karasp\u0113ku Kan\u0101das vad\u012btajai brig\u0101dei NATO austrumu mal\u0101 Latvij\u0101.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>Kan\u0101das <\/strong>provinces paraksta vieno\u0161anos par starp provin\u010du tirdzniec\u012bbas barjeru atcel\u0161anu prec\u0113m, iz\u0146emot p\u0101rtiku un alkoholu. Parakst\u012bt\u0101 vieno\u0161an\u0101s st\u0101sies sp\u0113k\u0101 decembr\u012b. T\u0101 ir da\u013ca no centieniem atbalst\u012bt uz\u0146\u0113mumus, pied\u0101v\u0101jot vair\u0101k tirdzniec\u012bbas iesp\u0113ju Kan\u0101d\u0101, \u0146emot v\u0113r\u0101 gr\u016bt\u012bbas, ko rada ASV tarifi.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>Kan\u0101da <\/strong>ieguld\u012bs vair\u0101k nek\u0101 500 miljonus dol\u0101ru\u00a0<em>European Space Agency<\/em>\u00a0(ESA) programm\u0101s. Ministre\u00a0<em>M\u00e9lanie Joly<\/em>\u00a0nor\u0101da, ka vald\u012bba palielina savas invest\u012bcijas Eiropas Kosmosa a\u0123ent\u016bras programm\u0101s par 528,5 miljoniem dol\u0101ru. Vi\u0146a sac\u012bja, ka invest\u012bcijas ESA programm\u0101s rada jaunas iesp\u0113jas Kan\u0101das kosmosa nozarei att\u012bst\u012bties un pal\u012bdz\u0113s veidot konkur\u0113tsp\u0113j\u012bgu r\u016bpniecisko b\u0101zi.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong><em>Carney <\/em><\/strong>un\u00a0<em>Modi<\/em>\u00a0vienojas uzs\u0101kt sarunas par jaunu Kan\u0101das un Indijas tirdzniec\u012bbas l\u012bgumu. Vieno\u0161an\u0101s m\u0113r\u0137is ir l\u012bdz 2030. gadam palielin\u0101t divpus\u0113jo tirdzniec\u012bbu l\u012bdz pat 70 miljardiem dol\u0101ru. \u201eIndija ir pasaules piekt\u0101 liel\u0101k\u0101 ekonomika, un tas noz\u012bm\u0113 daudz jaunas iesp\u0113jas Kan\u0101das uz\u0146\u0113mumiem,\u201d sac\u012bja Kan\u0101das premjerministrs.\u00a0<em>Carney<\/em>\u00a0birojs pazi\u0146oja, ka vi\u0146\u0161 pie\u0146\u0113mis Modi iel\u016bgumu apmekl\u0113t Indiju 2026. gada s\u0101kum\u0101.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong><em>Prince Edward <\/em><\/strong>salas provinces ministrs saka, ka feder\u0101l\u0101 vald\u012bba pa\u0161laik nav ieinteres\u0113ta finans\u0113t provinces pilotprojektu:\u00a0<em>guaranteed basic income\u00a0<\/em>\u2014 vismaz ne \u0161obr\u012bd. Ideja ir izv\u0113l\u0113tajai iedz\u012bvot\u0101ju grupai garant\u0113t minim\u0101lo naudas daudzumu katru m\u0113nesi, lai segtu pamatvajadz\u012bbu, piem\u0113ram, p\u0101rtikas, m\u0101jok\u013ca un ap\u0123\u0113rba, izmaksas tiem iedz\u012bvot\u0101jiem, kuriem tas ir nepiecie\u0161ams. Lai gan\u00a0<em>guaranteed basic income<\/em>\u00a0koncepts ir pievilc\u012bgs, t\u0101 \u012bsteno\u0161ana prasa r\u016bp\u012bgu pl\u0101no\u0161anu un finans\u0113\u0161anu. Galvenie jaut\u0101jumi ir, cik lielu ien\u0101kumu nodro\u0161in\u0101t, kam ir uz to ties\u012bbas un k\u0101 ilgtsp\u0113j\u012bgi finans\u0113t programmu. Kopsavilkums:\u00a0<em>guaranteed basic income<\/em>\u00a0p\u0101rst\u0101v jaunu pieeju soci\u0101lajai aizsardz\u012bbai, cen\u0161oties nodro\u0161in\u0101t finansi\u0101lo dro\u0161\u012bbu un veicin\u0101t vienl\u012bdz\u012bbu sabiedr\u012bb\u0101.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong><em>Chrystia Freeland <\/em><\/strong>p\u0101rcelsies uz Lielbrit\u0101niju jaunam darbam k\u0101\u00a0<em>Rhodes Trust<\/em>\u00a0izgl\u012bt\u012bbas labdar\u012bbas organiz\u0101cijas izpilddirektore. Liber\u0101l\u0101 deput\u0101te\u00a0<em>Freeland<\/em>\u00a0n\u0101kamaj\u0101 vasar\u0101 p\u0101rcelsies uz Oksfordu, Anglij\u0101, 20. novembr\u012b pazi\u0146oja izgl\u012bt\u012bbas labdar\u012bbas organiz\u0101cija. Preses rel\u012bze, kur\u0101 tika pazi\u0146ota vi\u0146as iecel\u0161ana amat\u0101, ietver\u00a0<em>Freeland<\/em>\u00a0cit\u0101tu, kur\u0101 vi\u0146a saka, ka vi\u0146ai ir gods uz\u0146emties \u0161o lomu sav\u0101\u00a0<em>alma mater<\/em>.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><b>ASV prezidents<\/b>\u00a0apstiprin\u0101jis slepeni izstr\u0101d\u0101tu 28 punktu &#8220;miera pl\u0101nu&#8221; kara izbeig\u0161anai Ukrain\u0101, kas paredz okup\u0113to teritoriju atdo\u0161anu krievijai, Ukrainas armijas samazin\u0101\u0161anu, krievu valodas statusa atjauno\u0161anu. Ukrainas prezidents ir vair\u0101kk\u0101rt noraid\u012bjis Ukrainas teritoriju atdo\u0161anu. Eiropas Savien\u012bbas \u0101rlietu p\u0101rst\u0101ve Kallasa 20. novembr\u012b uzsv\u0113ra, ka jebk\u0101da pl\u0101na sagatavo\u0161an\u0101 j\u0101b\u016bt iesaist\u012bt\u0101m Ukrainai un Eiropai. Sabiedrotie nepiekr\u012bt pro-krieviskajiem punktiem. 23. novembr\u012b \u017den\u0113v\u0101 notika ASV un Ukrainas amatpersonu tik\u0161an\u0101s, kur\u0101 apsprieda ASV prezidenta miera pl\u0101nu. P\u0113c tik\u0161an\u0101s gan ASV valsts sekret\u0101rs, gan Ukrainas prezidenta administr\u0101cijas vad\u012bt\u0101js nosauca sarunas par produkt\u012bv\u0101m un teica, ka t\u0101s turpin\u0101sies. ES ir sagatavojusi pretpied\u0101v\u0101jumu\u00a0<i>Trump\u00a0<\/i>pl\u0101nam, no kura izsv\u012btrota liela da\u013ca krievijai izdev\u012bgo pl\u0101na punktu.\u00a0Darbs tuv\u0101kaj\u0101s dien\u0101s turpin\u0101sies, bet gala l\u0113mumus pie\u0146em\u0161ot abu valstu prezidenti. 24. novembr\u012b ASV prezidents pazi\u0146oja, ka sarun\u0101s, &#8220;iesp\u0113jams, notiek kaut kas labs&#8221;.<\/li>\n<\/ul>\n<p style=\"font-weight: 400\"><strong>Latvij\u0101 un Eirop\u0101<\/strong><\/p>\n<ul>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>Daudz laimes, Latvija! <\/strong>Vis\u0101 Latvij\u0101 18. novembr\u012b svin\u0113ja Latvijas Republikas proklam\u0113\u0161anas 107. gadadienu. Daudzviet pa\u0161vald\u012bb\u0101s notika sv\u0113tku pas\u0101kumi. R\u012bg\u0101, 11. novembra krastmal\u0101 milit\u0101ro par\u0101di v\u0113roja t\u016bksto\u0161iem skat\u012bt\u0101ju. Vakara izska\u0146\u0101 R\u012bg\u0101 prezidents Rink\u0113vi\u010d\u0161 pie Br\u012bv\u012bbas pieminek\u013ca uzrun\u0101 teica, ka \u201cT\u0113vzeme un br\u012bv\u012bba ir j\u0101sarg\u0101, nevis ar to j\u0101sp\u0113l\u0113jas\u201d. Par godu sv\u0113tkiem Br\u012bv\u012bbas laukum\u0101 notika l\u0101zeru, ska\u0146as un gaismu priek\u0161nesums.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>Valsts dro\u0161\u012bbas dienests <\/strong>l\u016bdzis prokurat\u016bru s\u0101kt krimin\u0101lvaj\u0101\u0161anu pret R\u012bgas domes deput\u0101tu Ros\u013cikovu (S!) par naida kurin\u0101\u0161anu, jo vi\u0146a 5. j\u016bnija runa Saeim\u0101 m\u0113r\u0137tiec\u012bgi maldin\u0101ja sabiedr\u012bbu un kurin\u0101ja etnisku spriedzi.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>Saeima <\/strong>20. novembr\u012b apstiprin\u0101ja \u0123ener\u0101lprokurora amat\u0101 R\u012bgas tiesas apgabala prokurat\u016bras virsprokuroru Arm\u012bnu Meisteru. Par vi\u0146a apstiprin\u0101\u0161anu balsoja 88 deput\u0101ti, neviens nebija pret.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>LPV l\u012bderis <\/strong>Ain\u0101rs \u0160lesers partijas kongres\u0101 aicin\u0101ja ZZS, NA un AS jau \u0161aj\u0101 Saeimas sasaukum\u0101 vienoties ar LPV par sadarb\u012bbu un pan\u0101kt Sili\u0146as vald\u012bbas g\u0101\u0161anu.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>Liep\u0101jas <\/strong>Karost\u0101 j\u016bras krast\u0101 19. novembr\u012b p\u0113cpusdien\u0101 izskalotais priek\u0161mets ir drons, kuru izmanto pretgaisa aizsardz\u012bbas m\u0101c\u012bb\u0101s.\u00a0 Pa\u0161laik visas paz\u012bmes liecina, ka tas nav atlidojis l\u012bdz Latvijai, bet to izskalojusi j\u016bra, bet drona izcelsme un palai\u0161anas vieta\u00a0 pagaid\u0101m nav zin\u0101ma, to skaidros ekspert\u012bze.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>Latvij\u0101 <\/strong>gada infl\u0101cija oktobr\u012b sasniedza 4,3% \u2014 augst\u0101ku nek\u0101 ES (2,5%) un eirozon\u0101 (2,1%). Sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar septembri cenas Latvij\u0101 pieauga par 0,3%.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>Eiropas Komisija <\/strong>prognoz\u0113, ka Latvijas ekonomika \u0161ogad augs par 1%, un turpm\u0101kajos gados izaugsme pa\u0101trin\u0101sies. To veicin\u0101s priv\u0101tais pat\u0113ri\u0146\u0161 un ES fondu invest\u012bcijas. Infl\u0101cija 2025. gad\u0101 pieaugs l\u012bdz 3,6%, bet bud\u017eeta defic\u012bts turpin\u0101s pieaugt, galvenok\u0101rt aizsardz\u012bbas izdevumu d\u0113\u013c.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>EK prezidente <\/strong>pied\u0101v\u0101 tr\u012bs scen\u0101rijus Ukrainas finans\u0113\u0161anai; Kijiva mudina izmantot krievijas akt\u012bvus. Laik\u0101, kad Ukrainai j\u0101c\u012bn\u0101s kaujas lauk\u0101, probl\u0113mas briest ar\u012b finan\u0161u front\u0113, jo Ukrainas valsts bud\u017eetam nepiecie\u0161amas milz\u012bgas finanses. ASV pal\u012bdz\u012bba Ukrainai kop\u0161 <em>Trump<\/em>\u00a0st\u0101\u0161an\u0101s amat\u0101 ir aps\u012bkusi, un tagad galven\u0101s r\u016bpes Ukrainas vajadz\u012bbu finans\u0113\u0161an\u0101 ir uz\u0146\u0113musies Eiropa. Sare\u017e\u0123\u012bt\u0101ku situ\u0101ciju noteikti padara kara laik\u0101 v\u0113rien\u012bg\u0101kais korupcijas skand\u0101ls, kas satricin\u0101jis Ukrainu. Ukrainai ir j\u0101pier\u0101da, ka katru partneru sniegto eiro Kijiva izt\u0113r\u0113 godpr\u0101t\u012bgi.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>V\u0101cijas <\/strong>kanclers Mercs 19. novembr\u012b apstiprin\u0101ja, ka Ukrainai tiks nodro\u0161in\u0101tas t\u0101l\u0101s darb\u012bbas ra\u0137e\u0161u sist\u0113mas, tom\u0113r vi\u0146\u0161 pagaid\u0101m atteic\u0101s sniegt s\u012bk\u0101ku inform\u0101ciju par to skaitu vai pieg\u0101des termi\u0146iem.<\/li>\n<\/ul>\n<p style=\"font-weight: 400\"><strong>Ka\u0157\u0161 Ukrain\u0101<\/strong><\/p>\n<ul>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>Dronu un ra\u0137e\u0161u <\/strong>triecien\u0101 Ukrainas pils\u0113tai daudz upuru. Ternopi\u013c\u0101, pils\u0113t\u0101 Ukrainas rietumos, nodar\u012bti post\u012bjumi div\u0101m daudzst\u0101vu dz\u012bvojam\u0101m \u0113k\u0101m. Viena m\u0101ja aizdeg\u0101s, bet otraj\u0101 post\u012bjumi ir tik nopietni, ka drup\u0101s p\u0101rv\u0113rtu\u0161ies vair\u0101ki \u0113kas st\u0101vi. Agresorvalsts triecienos nogalin\u0101ja vismaz 33 cilv\u0113kus, vi\u0146u starp\u0101 ar\u012b b\u0113rnus, un ievainoja 73, tostarp 15 b\u0113rnus. Ukrainas amatpersonas zi\u0146o, ka vair\u0101ki cilv\u0113ki bija iesprostoti \u0113ku gruve\u0161os. Uz vietas visu dienu notika gl\u0101b\u0161anas oper\u0101cijas ar iz\u0146\u0113mumu dienas pirmaj\u0101 pus\u0113, kad atkal vis\u0101 Ukrain\u0101 bija gaisa trauksme. &#8220;\u0160obr\u012bd galvenais uzdevums ir gl\u0101bt tos, kuri joproj\u0101m iesprostoti drup\u0101s. T\u0101 ir priorit\u0101te. \u013boti daudz b\u0113rnu cietu\u0161i, vi\u0146i nog\u0101d\u0101ti b\u0113rnu slimn\u012bc\u0101,&#8221; pau\u017e viet\u0113j\u0101s administr\u0101cijas vad\u012bt\u0101js.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>Neraugoties <\/strong>uz pla\u0161iem krievijas uzbrukumiem un to seku nov\u0113r\u0161anai, Ukrain\u0101 turpin\u0101s korupcijas skand\u0101la izrais\u012btie iek\u0161politiskie satricin\u0101jumi. 19. novembr\u012b Ukrainas parlamenta deput\u0101ti vienbals\u012bgi atbalst\u012bja tieslietu ministra un ener\u0123\u0113tikas ministres atcel\u0161anu no amatiem. L\u0113muma pie\u0146em\u0161anai bija vajadz\u012bgas divas dienas, jo dienu iepriek\u0161 opoz\u012bcija balsojumu noblo\u0137\u0113ja, prasot visas premjeres Sviridenko vald\u012bbas atk\u0101p\u0161anos un jaunas Nacion\u0101l\u0101s vienot\u012bbas vald\u012bbas izveidi. Sviridenko viet\u0101 uz parlamenta s\u0113di bija ieradies premjeres vietnieks Eiropas un eiroatlantisk\u0101s integr\u0101cijas jaut\u0101jumos Ka\u010dka. Vi\u0146\u0161 \u012bsi atg\u0101din\u0101ja par pas\u0101kumiem, kurus Sviridenko vald\u012bba veic, lai atbr\u012bvotos no korupcijas valsts p\u0101rvald\u0113.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>Agresorvalsts <\/strong>naftas p\u0101rstr\u0101des r\u016bpn\u012bcas p\u0113d\u0113j\u0101 laik\u0101 bie\u017ei cietu\u0161as Ukrainas dronu uzbrukumos. Ukrainas prezidents iepriek\u0161 sac\u012bja, ka \u0161ie triecieni samazin\u0101ju\u0161i krievijas naftas p\u0101rstr\u0101des un degvielas ra\u017eo\u0161anas apjomu par 20-27%. Vi\u0146\u0161 ar\u012b piebilda, ka 90\u201395% uzbrukumu krievijas teritorij\u0101 tagad tiek veikti ar Ukrain\u0101 ra\u017eotiem t\u0101las darb\u012bbas iero\u010diem, k\u0101 ar\u012b ierobe\u017eotu Rietumu atbalstu. Tikm\u0113r krievijas vadonis putins novembra s\u0101kum\u0101 parakst\u012bjis dekr\u0113tu, kas turpm\u0101k \u013caus rezervistus noz\u012bm\u0113t valstij strat\u0113\u0123iski svar\u012bgu objektu apsarg\u0101\u0161anai. \u0160obr\u012bd vismaz 15 valsts apgabalos s\u0101kusies rezervistu verv\u0113\u0161ana un kremlis sola, ka \u0161ie cilv\u0113ki netiks s\u016bt\u012bti uz fronti kar\u0101 pret Ukrainu. Ukraina kop\u0161 kara s\u0101kuma pastiprin\u0101jusi partiz\u0101nu taktiku, tostarp sabot\u0101\u017eu un uzbrukumus milit\u0101riem objektiem dzi\u013ci krievijas teritorij\u0101. Kop\u0161 2022. gada krievijas tiesas par terorismu un sabot\u0101\u017eu noties\u0101ju\u0161as vismaz 158 nepilngad\u012bgos.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>Ukraina <\/strong>un Grie\u0137ija At\u0113n\u0101s parakst\u012bja vieno\u0161anos par ASV sa\u0161\u0137idrin\u0101t\u0101s dabasg\u0101zes pieg\u0101di Ukrainai caur Grie\u0137iju ziemas m\u0113ne\u0161os. Grie\u0137ijas valsts kontrol\u0113t\u0101 g\u0101zes uz\u0146\u0113muma &#8220;<em>DEPA Commercial<\/em>&#8221; un Ukrainas valsts naftas un g\u0101zes komp\u0101nijas &#8220;<em>Naftogaz<\/em>&#8221; vieno\u0161an\u0101s attiecas uz laikposmu no 2025. gada decembra l\u012bdz 2026. gada martam. Vieno\u0161an\u0101s tika parakst\u012bta Ukrainas prezidenta, Grie\u0137ijas premjerministra un ASV v\u0113stnieces Grie\u0137ij\u0101 kl\u0101tb\u016btn\u0113. ASV sa\u0161\u0137idrin\u0101t\u0101 dabasg\u0101ze ar tankku\u0123iem tiek nog\u0101d\u0101ta termin\u0101l\u012b Grie\u0137ijas Aleksandrupoles ost\u0101.<\/li>\n<\/ul>\n<p style=\"font-weight: 400\"><strong>(!) Aicin\u0101m r\u012bkoties:\u00a0<\/strong>LNAK m\u0101jaslap\u0101\u00a0<a href=\"http:\/\/lnak.net\/atbalstisim-ukrainu\/\" data-saferedirecturl=\"https:\/\/www.google.com\/url?q=http:\/\/lnak.net\/atbalstisim-ukrainu\/&amp;source=gmail&amp;ust=1764172186499000&amp;usg=AOvVaw3kqHnp7SV86NWmVzDPmFsZ\"><strong>lnak.net\/atbalstisim-ukrainu\/<\/strong><\/a>, varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai.<\/p>\n<p style=\"font-weight: 400\">\n<p style=\"font-weight: 400\"><strong>J\u0101nis Liel\u0101mers<\/strong><\/p>\n<p style=\"font-weight: 400\"><strong>LNAK Sabiedrisko attiec\u012bbu nozare<\/strong><\/p>\n<p style=\"font-weight: 400\"><em>Zi\u0146u avoti: CBC News, The Canadian Press<\/em><\/p>\n<p style=\"font-weight: 400\"><a href=\"http:\/\/www.ir.lv\/\" data-saferedirecturl=\"https:\/\/www.google.com\/url?q=http:\/\/www.ir.lv\/&amp;source=gmail&amp;ust=1764172186499000&amp;usg=AOvVaw15qnTycyc1Qkp8qyoIO6hY\"><em>www.ir.lv<\/em><\/a><em>,\u00a0<\/em><a href=\"http:\/\/www.lsm.lv\/\" data-saferedirecturl=\"https:\/\/www.google.com\/url?q=http:\/\/www.lsm.lv\/&amp;source=gmail&amp;ust=1764172186499000&amp;usg=AOvVaw15hEHoYsAp-GZAt5WE0lzA\"><em>www.lsm.lv<\/em><\/a><\/p>\n","protected":false},"author":5747,"featured_media":15140,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","template":"","meta":{"_uag_custom_page_level_css":"","_monsterinsights_skip_tracking":false,"_monsterinsights_sitenote_active":false,"_monsterinsights_sitenote_note":"","_monsterinsights_sitenote_category":0,"site-sidebar-layout":"default","site-content-layout":"","ast-site-content-layout":"default","site-content-style":"default","site-sidebar-style":"default","ast-global-header-display":"","ast-banner-title-visibility":"","ast-main-header-display":"","ast-hfb-above-header-display":"","ast-hfb-below-header-display":"","ast-hfb-mobile-header-display":"","site-post-title":"","ast-breadcrumbs-content":"","ast-featured-img":"","footer-sml-layout":"","theme-transparent-header-meta":"","adv-header-id-meta":"","stick-header-meta":"","header-above-stick-meta":"","header-main-stick-meta":"","header-below-stick-meta":"","astra-migrate-meta-layouts":"set","ast-page-background-enabled":"default","ast-page-background-meta":{"desktop":{"background-color":"","background-image":"","background-repeat":"repeat","background-position":"center center","background-size":"auto","background-attachment":"scroll","background-type":"","background-media":"","overlay-type":"","overlay-color":"","overlay-gradient":""},"tablet":{"background-color":"","background-image":"","background-repeat":"repeat","background-position":"center center","background-size":"auto","background-attachment":"scroll","background-type":"","background-media":"","overlay-type":"","overlay-color":"","overlay-gradient":""},"mobile":{"background-color":"","background-image":"","background-repeat":"repeat","background-position":"center center","background-size":"auto","background-attachment":"scroll","background-type":"","background-media":"","overlay-type":"","overlay-color":"","overlay-gradient":""}},"ast-content-background-meta":{"desktop":{"background-color":"var(--ast-global-color-5)","background-image":"","background-repeat":"repeat","background-position":"center center","background-size":"auto","background-attachment":"scroll","background-type":"","background-media":"","overlay-type":"","overlay-color":"","overlay-gradient":""},"tablet":{"background-color":"var(--ast-global-color-5)","background-image":"","background-repeat":"repeat","background-position":"center center","background-size":"auto","background-attachment":"scroll","background-type":"","background-media":"","overlay-type":"","overlay-color":"","overlay-gradient":""},"mobile":{"background-color":"var(--ast-global-color-5)","background-image":"","background-repeat":"repeat","background-position":"center center","background-size":"auto","background-attachment":"scroll","background-type":"","background-media":"","overlay-type":"","overlay-color":"","overlay-gradient":""}}},"categories":[371,338,219,437,190,58,450,740,22,144],"tags":[],"home-page-display-option":[],"class_list":["post-15139","organizaciju-zina","type-organizaciju-zina","status-publish","has-post-thumbnail","hentry","category-aizsardziba","category-eiropas-parlaments","category-kanada","category-kanada-un-latvija","category-latvija","category-lnak","category-nato","category-nedelas-apskats","category-sabiedriskas-attiecibas","category-ukraina"],"aioseo_notices":[],"uagb_featured_image_src":{"full":["https:\/\/lnak.net\/wp-content\/uploads\/2025\/11\/SWEin-Ottawa.avif",1280,720,false],"thumbnail":["https:\/\/lnak.net\/wp-content\/uploads\/2025\/11\/SWEin-Ottawa-150x84.avif",150,84,true],"medium":["https:\/\/lnak.net\/wp-content\/uploads\/2025\/11\/SWEin-Ottawa-300x169.avif",300,169,true],"medium_large":["https:\/\/lnak.net\/wp-content\/uploads\/2025\/11\/SWEin-Ottawa-768x432.avif",768,432,true],"large":["https:\/\/lnak.net\/wp-content\/uploads\/2025\/11\/SWEin-Ottawa-1024x576.avif",1024,576,true],"1536x1536":["https:\/\/lnak.net\/wp-content\/uploads\/2025\/11\/SWEin-Ottawa.avif",1280,720,false],"2048x2048":["https:\/\/lnak.net\/wp-content\/uploads\/2025\/11\/SWEin-Ottawa.avif",1280,720,false]},"uagb_author_info":{"display_name":"SAN","author_link":"https:\/\/lnak.net\/en\/author\/san\/"},"uagb_comment_info":0,"uagb_excerpt":"Kan\u0101d\u0101 un ASV Premjers Carney\u00a020. novembr\u012b Abu Dab\u012b parakst\u012bja invest\u012bciju aizsardz\u012bbas l\u012bgumu (FIPA) ar Apvienotajiem Ar\u0101bu Emir\u0101tiem (AAE).\u00a0Carney\u00a0pazi\u0146oja par invest\u012bciju paktu p\u0113c tik\u0161an\u0101s ar AAE prezidentu. Abi ar\u012b uzs\u0101ka sarunas par pilnu tirdzniec\u012bbas l\u012bgumu, kas v\u0113rsts uz visp\u0101r\u0113ju ekonomisk\u0101s sadarb\u012bbas l\u012bgumu n\u0101kotn\u0113. FIPA veido pamatus tam, lai Kan\u0101da un cita valsts var\u0113tu ieguld\u012bt viena otras&hellip;","_links":{"self":[{"href":"https:\/\/lnak.net\/en\/wp-json\/wp\/v2\/organizaciju-zina\/15139","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/lnak.net\/en\/wp-json\/wp\/v2\/organizaciju-zina"}],"about":[{"href":"https:\/\/lnak.net\/en\/wp-json\/wp\/v2\/types\/organizaciju-zina"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/lnak.net\/en\/wp-json\/wp\/v2\/users\/5747"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/lnak.net\/en\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=15139"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/lnak.net\/en\/wp-json\/wp\/v2\/media\/15140"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/lnak.net\/en\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=15139"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/lnak.net\/en\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=15139"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/lnak.net\/en\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=15139"},{"taxonomy":"home-page-display-option","embeddable":true,"href":"https:\/\/lnak.net\/en\/wp-json\/wp\/v2\/home-page-display-option?post=15139"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}