{"id":13794,"date":"2025-08-06T10:30:19","date_gmt":"2025-08-06T14:30:19","guid":{"rendered":"https:\/\/lnak.net\/?post_type=organizaciju-zina&#038;p=13794"},"modified":"2025-08-06T10:30:23","modified_gmt":"2025-08-06T14:30:23","slug":"lnak-nedelas-apskats-28-julijs-4-augusts","status":"publish","type":"organizaciju-zina","link":"https:\/\/lnak.net\/en\/organizaciju-zina\/lnak-nedelas-apskats-28-julijs-4-augusts\/","title":{"rendered":"LNAK Ned\u0113\u013cas apskats 28. j\u016blijs-4. augusts"},"content":{"rendered":"<p style=\"font-weight: 400\"><strong>Kan\u0101da un ASV<\/strong><\/p>\n<ul>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>Kan\u0101da <\/strong>ir &#8216;v\u012blusies&#8217; d\u0113\u013c\u00a0<em>Trump<\/em>\u00a0tarifiem, kas paaugstin\u0101ti tagad l\u012bdz 35%, un tiek m\u0113r\u0137\u0113ti noteiktiem Kan\u0101das sektoriem. Ta\u010du tikai neliels skaits Kan\u0101das produktu tiks pak\u013cauti 35 % muitas nodevai. Tas ir t\u0101p\u0113c, ka tarifi neattiecas uz vis\u0101m prec\u0113m, kuras ir pak\u013cautas Kan\u0101das-ASV-Meksikas l\u012bgumam (CUSMA), eso\u0161ajam br\u012bv\u0101s tirdzniec\u012bbas l\u012bgumam, kas regul\u0113 tirdzniec\u012bbu starp \u0161\u012bm trim valst\u012bm. Preces var turpin\u0101t p\u0101rvietoties p\u0101ri robe\u017eai bez tarifiem. &#8220;ASV CUSMA piem\u0113ro\u0161ana noz\u012bm\u0113, ka ASV vid\u0113jais muitas tarifs uz Kan\u0101das prec\u0113m joproj\u0101m ir viens no zem\u0101kajiem, sal\u012bdzinot ar visiem t\u0101s tirdzniec\u012bbas partneriem. Tom\u0113r m\u016bsu ekonomikas atsevi\u0161\u0137i sektori \u2013 tostarp kokmateri\u0101li, t\u0113rauds, alum\u012bnijs un automa\u0161\u012bnas \u2013 ir iev\u0113rojami ietekm\u0113ti ar \u0161o 35% tarifu&#8221;, sac\u012bja\u00a0<em>Carney<\/em>. Liel\u0101k\u0101 da\u013ca pre\u010du, ko Kan\u0101da eksport\u0113 uz ASV, ir iek\u013cautas CUSMA. Kan\u0101das centr\u0101l\u0101 banka 30. j\u016blij\u0101 public\u0113taj\u0101 monet\u0101r\u0101s politikas zi\u0146ojumu, kur\u0101 teikts, ka aptuveni 95% pre\u010du, kas s\u016bt\u012btas uz dienvidiem no Kan\u0101das, atbilst \u0161ai vieno\u0161anai.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>Kan\u0101das <\/strong><strong>centr\u0101l\u0101<\/strong>\u00a0<strong>banka<\/strong>\u00a0saglab\u0101ja procentu likmi 2.75% l\u012bmen\u012b, jo ekonomika pagaid\u0101m par\u0101da iztur\u012bbu pret ASV tarifiem. P\u0113c Kan\u0101das centr\u0101l\u0101s bankas pazi\u0146ojuma, ka t\u0101 saglab\u0101s savu galveno aizdevumu likmi nemain\u012bgu, t\u0101s vad\u012bt\u0101js\u00a0<em>Macklem<\/em>\u00a0sac\u012bja, ka Kan\u0101das un ASV tirdzniec\u012bbas kar\u0161 liks ekonomikai atrasties &#8220;uz past\u0101v\u012bgi zem\u0101ka pieauguma ce\u013ca&#8221;, ar zem\u0101ku pat\u0113ri\u0146u un zem\u0101kiem ien\u0101kumu l\u012bme\u0146iem.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong><em>Carney <\/em><\/strong>v\u0113las papildus t\u0113r\u0113t 9 miljardus dol\u0101ru aizsardz\u012bbai l\u012bdz 2026. gada apr\u012blim. No tiem, papildu 8,7 miljardus dol\u0101ru ir paredz\u0113ti aizsardz\u012bbas izdevumiem Aizsardz\u012bbas ministrij\u0101 (DND), un 370 miljoni dol\u0101ru <em>Communications Security Establishment<\/em>\u00a0(CSE).<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>Sod\u012bt <\/strong>karav\u012bru d\u0113\u013c terorisma ir pirmais gad\u012bjums Kan\u0101das armijai, tas ieies v\u0113stur\u0113 ar ekstr\u0113mismu. Agr\u0101 8. j\u016blija r\u012bt\u0101\u00a0<em>RCMP<\/em> darbinieki arest\u0113ja \u010detrus aizdom\u0101s tur\u0113tos \u2014 divus no vi\u0146iem akt\u012bvus milit\u0101ros dal\u012bbniekus \u2014 saist\u012bb\u0101 ar iesp\u0113jamu pl\u0101nu veidot pret-valstisku vien\u012bbu. Kvebekas pils\u0113tas (<em>Quebec City<\/em>) apk\u0101rtn\u0113 veikt\u0101s p\u0101rbaudes rezult\u0101t\u0101\u00a0<em>RCMP<\/em>\u00a0konfisc\u0113ja 16 spr\u0101dzienb\u012bstami ier\u012bces, 83 \u0161aujamiero\u010dus un to aksesu\u0101rus, aptuveni 11 000 da\u017e\u0101du kalibru mun\u012bcijas patronu, \u010detras nakts redzam\u012bbas brilles un da\u017e\u0101dus milit\u0101ros apr\u012bkojumus.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>ASV <\/strong>prezidents 30. j\u016blij\u0101 pazi\u0146oja, ka nosaka 25% ievedmuitas tarifu Indijas prec\u0113m, k\u0101 ar\u012b kritiz\u0113ja Deli par t\u0101s sait\u0113m ar krieviju. ASV prezidents kritiz\u0113ja Indiju par energoresursu un bru\u0146ojuma ieg\u0101d\u0101\u0161anos no krievijas laik\u0101, kad Maskava turpina karu Ukrain\u0101.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>Divi <\/strong><strong>ASV<\/strong>\u00a0<strong>republik\u0101\u0146u<\/strong> senatori izstr\u0101d\u0101ju\u0161i likumprojektu ar nosaukumu &#8220;Peace Act&#8221;, kas paredz izveidot \u012bpa\u0161u starptautisku fondu Ukrainas atbalstam. T\u0101 m\u0113r\u0137is ir piesaist\u012bt l\u012bdzek\u013cus no ASV sabiedrotajiem Eirop\u0101, lai finans\u0113tu Ukrainai sniegto ASV milit\u0101ro pal\u012bdz\u012bbu. &#8220;The Wall Street Journal&#8221; v\u0113sta, ka likumprojekts jau ticis apspriests ar Balt\u0101 nama amatperson\u0101m, kas to v\u0113rt\u0113ju\u0161as pozit\u012bvi. &#8220;Peace Act&#8221; autori cer, ka dokuments l\u012bdz 2025. gada beig\u0101m var\u0113tu tikt iek\u013cauts ikgad\u0113j\u0101 aizsardz\u012bbas politikas likumprojekt\u0101, ko izstr\u0101d\u0101 ASV Sen\u0101ta bru\u0146oto sp\u0113ku komiteja.<\/li>\n<\/ul>\n<p style=\"font-weight: 400\"><strong>Latvij\u0101 un Eirop\u0101<\/strong><\/p>\n<ul>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>Aizsardz\u012bbas <\/strong><strong>industrija<\/strong>: Latvija joproj\u0101m ir l\u012bderos dronu ra\u017eo\u0161an\u0101, ta\u010du \u0161\u012bs poz\u012bcijas ir j\u0101sarg\u0101. Konkurence dronu ra\u017eo\u0161an\u0101 Eirop\u0101 pieaug \u2013 sasparoju\u0161\u0101s ar\u012b citas dal\u012bbvalstis, t\u0101 otrdien, 29. j\u016blij\u0101, Latvijas Radio raid\u012bjum\u0101 &#8220;Labr\u012bt&#8221; st\u0101st\u012bja Latvijas Dro\u0161\u012bbas un aizsardz\u012bbas industrijas feder\u0101cijas vad\u012bt\u0101ja El\u012bna Egle. Vi\u0146a uzsv\u0113ra, ka Latvijai savas l\u012bderpoz\u012bcijas \u0161aj\u0101 nozar\u0113 ir j\u0101sarg\u0101, un tas b\u016bs izaicin\u0101jums n\u0101kotn\u0113.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>Partiju reitingi<\/strong>: Nacion\u0101l\u0101 apvien\u012bba atgrie\u017eas l\u012bderos; liel\u0101kais k\u0101pums \u2013 \u00abProgres\u012bvajiem\u00bb. Ja tagad notiktu Saeimas v\u0113l\u0113\u0161anas un v\u0113l\u0113t\u0101ji r\u012bkotos t\u0101, k\u0101 r\u0101da aptaujas, tad 5% barjeru p\u0101rvar\u0113tu un Saeim\u0101 iek\u013c\u016btu asto\u0146as partijas \u2013 Nacion\u0101l\u0101 apvien\u012bba, &#8220;Latvija pirmaj\u0101 viet\u0101&#8221;, &#8220;Progres\u012bvie&#8221;, &#8220;Jaun\u0101 Vienot\u012bba&#8221;, Apvienotais saraksts, Za\u013co un zemnieku savien\u012bba, &#8220;Suver\u0113n\u0101 vara&#8221; un &#8220;Stabilit\u0101tei!&#8221;<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>Topo\u0161ais <\/strong>S\u0113lijas poligons b\u016bs ne vien aptuveni divas reizes liel\u0101ks par \u0100da\u017eu milit\u0101ro b\u0101zi, bet ar\u012b liel\u0101kais vis\u0101 Baltij\u0101. Starptautisku milit\u0101ru b\u0101zi &#8220;S\u0113lija&#8221; Aizsardz\u012bbas ministrija s\u0101ka veidot 2022. gad\u0101. Jauna milit\u0101r\u0101 poligona nepiecie\u0161am\u012bba tiek pamatota ar NATO samit\u0101 pie\u0146emto Baltijai svar\u012bgo l\u0113mumu par NATO daudznacion\u0101lo kaujas grupu palielin\u0101\u0161anu l\u012bdz brig\u0101des l\u012bmenim katr\u0101 valst\u012b. Latvij\u0101 kaujas grupu vad\u012bs Kan\u0101da.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>Latvija <\/strong>un v\u0113l 17 ES valstis piepras\u012bjusi aizdevumus par kop\u0113jo summu 127 miljardu eiro no jaun\u0101 Eiropas Dro\u0161\u012bbas r\u012bc\u012bbas fonda, kura m\u0113r\u0137is ir veicin\u0101t aizsardz\u012bbas sp\u0113ju nostiprin\u0101\u0161anu. Teju tre\u0161da\u013cu jeb 45 miljardus no kopsummas piepras\u012bjusi Polija.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>P\u0113c finan\u0161u <\/strong>noziegumu apkarot\u0101ju s\u0101kt\u0101s izmekl\u0113\u0161anas par Lietuvas premjerministra, soci\u0101ldemokr\u0101ta Palucka biznesa dar\u012bjumiem, vald\u012bbas vad\u012bt\u0101js nol\u0113mis atk\u0101pties no amata. Lietuvas prezidents Naus\u0113da, 24. j\u016blij\u0101 deva premjeram divas ned\u0113\u013cas, lai izskaidrotu sabiedr\u012bbai pie skand\u0101la novedu\u0161os dar\u012bjumus vai ar\u012b demision\u0113tu.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>Septembr\u012b <\/strong>gaid\u0101maj\u0101s<strong>\u00a0<\/strong>Moldovas parlamenta v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s krievija gatavo v\u0113rien\u012bgu iejauk\u0161anos. Ar \u0161\u0101du pazi\u0146ojumu klaj\u0101 n\u0101kusi Moldovas prezidente Maija Sandu. Protams, krievija \u0161o apgalvojumus noliedz, tikm\u0113r Moldov\u0101 kaimi\u0146os eso\u0161\u0101 Rum\u0101nija pied\u0101v\u0101jusi pal\u012bdz\u0113t Ki\u0161i\u0146evai, lai c\u012bn\u012btos pret krievijas hibr\u012bdo ietekmi parlamenta v\u0113l\u0113\u0161anu laik\u0101.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>NATO <\/strong>apsver iesp\u0113ju izvietot V\u0101cijas un N\u012bderlandes sabiedroto sp\u0113ku korpusu Igaunij\u0101, iesp\u0113jams \u2013 P\u0113rnav\u0101, pazi\u0146ojis Igaunijas aizsardz\u012bbas ministrs Hanno Pevkurs. Igaunija t\u0101 infrastrukt\u016brai paredz\u0113jusi 17 miljonus eiro.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>Eiropas Savien\u012bba<\/strong>(ES), izmantojot diplom\u0101tiskos kan\u0101lus, ir br\u012bdin\u0101jusi Kijivu par sek\u0101m, ja Ukrainas parlament\u0101 31. j\u016blij\u0101 neb\u016bs atbalsts likumprojektam, ar kuru pl\u0101nots atjaunot neatkar\u012bbas statusu Ukrainas pretkorupcijas iest\u0101d\u0113m. Neofici\u0101li izskan, ka likumprojekta nepie\u0146em\u0161anas gad\u012bjum\u0101 ES var\u0113tu aptur\u0113t finansi\u0101lo atbalstu Ukrainai atsevi\u0161\u0137\u0101s nemilit\u0101raj\u0101s programm\u0101s.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>Devi\u0146as dienas <\/strong>p\u0113c tam, kad Ukrainas parlaments pie\u0146\u0113ma pla\u0161u kritiku izsauku\u0161o likumu par korupcijas apkaro\u0161anas dienestu NABU neatkar\u012bbas ierobe\u017eo\u0161anu, Augst\u0101k\u0101 Rada 31. j\u016blij\u0101 main\u012bja kursu un pie\u0146\u0113ma likumu, kas atjauno \u0161o dienestu neatkar\u012bbu.<\/li>\n<\/ul>\n<p style=\"font-weight: 400\"><strong>KONTEKSTS:\u00a0<\/strong>Ukrainas parlaments 22. j\u016blij\u0101 apstiprin\u0101ja likuma groz\u012bjumus, kas mazina Ukrainas korupcijas apkaro\u0161anas iest\u0101\u017eu neatkar\u012bbu. Ukrainas Nacion\u0101lais pretkorupcijas birojs (NABU) un specializ\u0113t\u0101 prokurat\u016bra turpm\u0101k b\u016bs pak\u013cauti Ukrainas \u0123ener\u0101lprokuroram, kas ir Ukrainas prezidenta Zelenska izvirz\u012bta amatpersona. Tas izrais\u012bjis ba\u017eas par korupcijas apkaro\u0161anas dienestu pak\u013cau\u0161anu Zelenska komandas interes\u0113m. Ukrainas Dro\u0161\u012bbas dienests iepriek\u0161 veicis pla\u0161a m\u0113roga krat\u012b\u0161anas pie NABU un specializ\u0113t\u0101s prokurat\u016bras darbiniekiem.<\/p>\n<p style=\"font-weight: 400\"><strong>Ka\u0157\u0161 Ukrain\u0101<\/strong><\/p>\n<ul>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>ASV <\/strong>prezidents 1. august\u0101 pazi\u0146oja, ka devis r\u012bkojumu agresorvalsts (krievija) tuvum\u0101 izvietot divas kodolzem\u016bdenes. T\u0101 esot reakcija uz krievijas dro\u0161\u012bbas padomes p\u0101rst\u0101vja Medvedeva provokat\u012bvajiem izteikumiem.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>Agresorvalsts <\/strong>krievijas triecienos nakt\u012b uz 29. j\u016bliju Ukrain\u0101 nogalin\u0101ja vismaz 22 cilv\u0113ki, taj\u0101 skait\u0101 gr\u016btniece un ieslodz\u012btie Zapori\u017ejas cietum\u0101. Ukrainas dronu uzlidojum\u0101 Rostovas apgabal\u0101 aizdedzies kravas vilciens Sa\u013cskas dzelzce\u013ca mezgl\u0101; uzbrukumos okup\u0113taj\u0101 Doneck\u0101 bez elektr\u012bbas paliku\u0161as 150 000 m\u0101jsaimniec\u012bbu.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>No krievijas <\/strong>raid\u012bta ra\u0137ete 29. j\u016blij\u0101 tr\u0101p\u012bjusi Ukrainas armijas apm\u0101c\u012bbu centr\u0101. Nogalin\u0101ti vismaz tr\u012bs karav\u012bri un ievainoti 18.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>Gaisa <\/strong>triecienos Kijiv\u0101 nogalin\u0101ti asto\u0146i cilv\u0113ki un vismaz 135 ievainoti. Ra\u0137e\u0161u un lidrobotu triecien\u0101 31. j\u016blij\u0101 Kijiv\u0101 nogalin\u0101ti vismaz asto\u0146i cilv\u0113ki, taj\u0101 skait\u0101 se\u0161us gadus vecs b\u0113rns, zi\u0146o Ukrainas amatpersonas. V\u0113l vismaz 135 cilv\u0113ki guvu\u0161i ievainojumus, taj\u0101 skait\u0101 devi\u0146i b\u0113rni. Cietu\u0161i ar\u012b tr\u012bs policisti. 44 ievainotie nog\u0101d\u0101ti slimn\u012bc\u0101s.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>Ukrainas <\/strong>okup\u0113taj\u0101s teritorij\u0101s krievijas m\u0113\u0123in\u0101jumi izplat\u012bt krem\u013ca propagandu, aizst\u0101jot telev\u012bzijas satel\u012btantenas ar t\u0101d\u0101m, kas uztver tikai krievijas p\u0101rraides, sastopas ar viet\u0113jo iedz\u012bvot\u0101ju pretest\u012bbu. Par to v\u0113sta Ukrainas Preto\u0161an\u0101s centra zi\u0146ojumi.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>Ukraina <\/strong>kiberoper\u0101cijas rezult\u0101t\u0101 piek\u013c\u016bst krievijas serveriem; g\u016bst pier\u0101d\u012bjumus ukrai\u0146u b\u0113rnu nolaup\u012b\u0161anai. Oper\u0101cijas ietvaros Ukrainas kiberspeci\u0101listi ieguva piek\u013cuvi serveriem, kas pieder krievijas okup\u0101cijas administr\u0101cijai Krimas pussal\u0101. Tie\u0161i par b\u0113rnu deport\u0101cij\u0101m uz krieviju no okup\u0113taj\u0101m Ukrainas teritorij\u0101m Starptautisk\u0101 Krimin\u0101ltiesa izdevusi krievijas prezidenta putina un b\u0113rnu ties\u012bbsardzes Marijas \u013bvovas-Belovas aresta orderi. Putina arest\u0113\u0161ana un izdo\u0161ana tiesai ir maz ticama, bet aresta orderis sa\u0161aurina vi\u0146a iesp\u0113jas ce\u013cot, liedzot vi\u0146am apmekl\u0113t valstis, kas atz\u012bst \u0161\u012bs tiesas jurisdikciju.<\/li>\n<\/ul>\n<p style=\"font-weight: 400\"><strong>(!) Aicin\u0101m r\u012bkoties:\u00a0<\/strong>LNAK ir izveidojusi sada\u013cu m\u0101jaslap\u0101\u00a0<a href=\"http:\/\/lnak.net\/atbalstisim-ukrainu\/\" data-saferedirecturl=\"https:\/\/www.google.com\/url?q=http:\/\/lnak.net\/atbalstisim-ukrainu\/&amp;source=gmail&amp;ust=1754490974365000&amp;usg=AOvVaw087trBPBYqBMWFfr-Tz-Ch\"><strong>lnak.net\/atbalstisim-ukrainu\/<\/strong><\/a>, kur varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai un v\u0113stu\u013cu paraugus, ko nos\u016bt\u012bt saviem\u00a0<em>MP (Member of Parliament)<\/em>. M\u0101jaslapas sada\u013ca Ukrainas atbalstam ir pieejama ab\u0101s valod\u0101s, latvie\u0161u un ang\u013cu.<\/p>\n<p style=\"font-weight: 400\">\n<p style=\"font-weight: 400\"><strong>J\u0101nis Liel\u0101mers<\/strong><\/p>\n<p style=\"font-weight: 400\"><strong>LNAK Sabiedrisko attiec\u012bbu nozare<\/strong><\/p>\n<p style=\"font-weight: 400\"><em>Zi\u0146u avoti: CBC News, The Canadian Press<\/em><\/p>\n<p style=\"font-weight: 400\"><a href=\"http:\/\/www.ir.lv\/\" data-saferedirecturl=\"https:\/\/www.google.com\/url?q=http:\/\/www.ir.lv\/&amp;source=gmail&amp;ust=1754490974365000&amp;usg=AOvVaw1iLwAacKZFyPbkcFPL64Gz\"><em>www.ir.lv<\/em><\/a><em>,\u00a0<\/em><a href=\"http:\/\/www.lsm.lv\/\" data-saferedirecturl=\"https:\/\/www.google.com\/url?q=http:\/\/www.lsm.lv\/&amp;source=gmail&amp;ust=1754490974365000&amp;usg=AOvVaw1EMr4EJw8IqrPcsFr3NrJU\"><em>www.lsm.lv<\/em><\/a><\/p>\n","protected":false},"author":5747,"featured_media":13857,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","template":"","meta":{"_uag_custom_page_level_css":"","_monsterinsights_skip_tracking":false,"_monsterinsights_sitenote_active":false,"_monsterinsights_sitenote_note":"","_monsterinsights_sitenote_category":0,"site-sidebar-layout":"default","site-content-layout":"","ast-site-content-layout":"default","site-content-style":"default","site-sidebar-style":"default","ast-global-header-display":"","ast-banner-title-visibility":"","ast-main-header-display":"","ast-hfb-above-header-display":"","ast-hfb-below-header-display":"","ast-hfb-mobile-header-display":"","site-post-title":"","ast-breadcrumbs-content":"","ast-featured-img":"","footer-sml-layout":"","theme-transparent-header-meta":"","adv-header-id-meta":"","stick-header-meta":"","header-above-stick-meta":"","header-main-stick-meta":"","header-below-stick-meta":"","astra-migrate-meta-layouts":"set","ast-page-background-enabled":"default","ast-page-background-meta":{"desktop":{"background-color":"","background-image":"","background-repeat":"repeat","background-position":"center center","background-size":"auto","background-attachment":"scroll","background-type":"","background-media":"","overlay-type":"","overlay-color":"","overlay-gradient":""},"tablet":{"background-color":"","background-image":"","background-repeat":"repeat","background-position":"center center","background-size":"auto","background-attachment":"scroll","background-type":"","background-media":"","overlay-type":"","overlay-color":"","overlay-gradient":""},"mobile":{"background-color":"","background-image":"","background-repeat":"repeat","background-position":"center center","background-size":"auto","background-attachment":"scroll","background-type":"","background-media":"","overlay-type":"","overlay-color":"","overlay-gradient":""}},"ast-content-background-meta":{"desktop":{"background-color":"var(--ast-global-color-5)","background-image":"","background-repeat":"repeat","background-position":"center center","background-size":"auto","background-attachment":"scroll","background-type":"","background-media":"","overlay-type":"","overlay-color":"","overlay-gradient":""},"tablet":{"background-color":"var(--ast-global-color-5)","background-image":"","background-repeat":"repeat","background-position":"center center","background-size":"auto","background-attachment":"scroll","background-type":"","background-media":"","overlay-type":"","overlay-color":"","overlay-gradient":""},"mobile":{"background-color":"var(--ast-global-color-5)","background-image":"","background-repeat":"repeat","background-position":"center center","background-size":"auto","background-attachment":"scroll","background-type":"","background-media":"","overlay-type":"","overlay-color":"","overlay-gradient":""}}},"categories":[371,219,437,190,740,22],"tags":[],"home-page-display-option":[],"class_list":["post-13794","organizaciju-zina","type-organizaciju-zina","status-publish","has-post-thumbnail","hentry","category-aizsardziba","category-kanada","category-kanada-un-latvija","category-latvija","category-nedelas-apskats","category-sabiedriskas-attiecibas"],"aioseo_notices":[],"uagb_featured_image_src":{"full":["https:\/\/lnak.net\/wp-content\/uploads\/2025\/08\/Canada-US-2.avif",780,500,false],"thumbnail":["https:\/\/lnak.net\/wp-content\/uploads\/2025\/08\/Canada-US-2-150x96.avif",150,96,true],"medium":["https:\/\/lnak.net\/wp-content\/uploads\/2025\/08\/Canada-US-2-300x192.avif",300,192,true],"medium_large":["https:\/\/lnak.net\/wp-content\/uploads\/2025\/08\/Canada-US-2-768x492.avif",768,492,true],"large":["https:\/\/lnak.net\/wp-content\/uploads\/2025\/08\/Canada-US-2.avif",780,500,false],"1536x1536":["https:\/\/lnak.net\/wp-content\/uploads\/2025\/08\/Canada-US-2.avif",780,500,false],"2048x2048":["https:\/\/lnak.net\/wp-content\/uploads\/2025\/08\/Canada-US-2.avif",780,500,false]},"uagb_author_info":{"display_name":"SAN","author_link":"https:\/\/lnak.net\/en\/author\/san\/"},"uagb_comment_info":0,"uagb_excerpt":"Kan\u0101da un ASV Kan\u0101da ir &#8216;v\u012blusies&#8217; d\u0113\u013c\u00a0Trump\u00a0tarifiem, kas paaugstin\u0101ti tagad l\u012bdz 35%, un tiek m\u0113r\u0137\u0113ti noteiktiem Kan\u0101das sektoriem. Ta\u010du tikai neliels skaits Kan\u0101das produktu tiks pak\u013cauti 35 % muitas nodevai. Tas ir t\u0101p\u0113c, ka tarifi neattiecas uz vis\u0101m prec\u0113m, kuras ir pak\u013cautas Kan\u0101das-ASV-Meksikas l\u012bgumam (CUSMA), eso\u0161ajam br\u012bv\u0101s tirdzniec\u012bbas l\u012bgumam, kas regul\u0113 tirdzniec\u012bbu starp \u0161\u012bm trim&hellip;","_links":{"self":[{"href":"https:\/\/lnak.net\/en\/wp-json\/wp\/v2\/organizaciju-zina\/13794","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/lnak.net\/en\/wp-json\/wp\/v2\/organizaciju-zina"}],"about":[{"href":"https:\/\/lnak.net\/en\/wp-json\/wp\/v2\/types\/organizaciju-zina"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/lnak.net\/en\/wp-json\/wp\/v2\/users\/5747"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/lnak.net\/en\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=13794"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/lnak.net\/en\/wp-json\/wp\/v2\/media\/13857"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/lnak.net\/en\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=13794"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/lnak.net\/en\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=13794"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/lnak.net\/en\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=13794"},{"taxonomy":"home-page-display-option","embeddable":true,"href":"https:\/\/lnak.net\/en\/wp-json\/wp\/v2\/home-page-display-option?post=13794"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}