{"id":13423,"date":"2025-06-16T13:17:59","date_gmt":"2025-06-16T17:17:59","guid":{"rendered":"https:\/\/lnak.net\/?post_type=organizaciju-zina&#038;p=13423"},"modified":"2025-06-16T13:18:02","modified_gmt":"2025-06-16T17:18:02","slug":"lnak-nedelas-apskats-2025-gada-9-16-junijs","status":"publish","type":"organizaciju-zina","link":"https:\/\/lnak.net\/en\/organizaciju-zina\/lnak-nedelas-apskats-2025-gada-9-16-junijs\/","title":{"rendered":"LNAK Ned\u0113\u013cas apskats, 2025. gada 9.-16. j\u016bnijs"},"content":{"rendered":"<p><strong>Kan\u0101da un glob\u0101l\u0101 k\u0101rt\u012bba<\/strong><\/p>\n<ul>\n<li><strong><em>Carney<\/em> un <em>Trump<\/em><\/strong> 16. j\u016bnij\u0101 s\u0113d\u0101s pie sarunu galda pirms G7 samita s\u0101kuma, lai turpin\u0101tu darbu pie tarifu vieno\u0161an\u0101s. Kan\u0101das premjers cen\u0161as nodro\u0161in\u0101t tirdzniec\u012bbas dar\u012bjumu, lai pan\u0101ktu ASV tarifu atcel\u0161anu. CBC\/Radio-Canada zi\u0146oja, ka Kan\u0101da un ASV, \u0161\u0137iet, virz\u0101s uz priek\u0161u tirdzniec\u012bbas vieno\u0161an\u0101s virzien\u0101. Avoti, kuriem ir tie\u0161a inform\u0101cija par situ\u0101ciju, sac\u012bja, ka darba dokuments, kur\u0101 izkl\u0101st\u012bti potenci\u0101l\u0101s vieno\u0161an\u0101s deta\u013cas, ir nodots izskat\u012b\u0161anai Otav\u0101 un Va\u0161ington\u0101.<\/li>\n<li><strong>Feder\u0101l\u0101<\/strong> vald\u012bba aizst\u0101v savu l\u0113mumu aicin\u0101t divus pretrun\u012bgus l\u012bderus uz gaid\u0101mo G7 san\u0101ksmi. Premjers <em>Carney<\/em> saskaras ar kritiku \u2014 pat sav\u0101 partij\u0101 \u2014 par Indijas premjerministra <em>Narendra Modi<\/em> un Sa\u016bda Ar\u0101bijas kara\u013ca <em>Mohammed bin Salman<\/em> iel\u016bg\u0161anu uz samitu.<\/li>\n<li><strong>Glob\u0101l\u0101 tirdzniec\u012bba<\/strong> b\u016bs galvenais uzsvars G7 samit\u0101, kad pasaules l\u012bderi pulc\u0113sies Albert\u0101, tostarp ASV prezidents <em>Trump<\/em>, kur\u0161 piedal\u012bsies sav\u0101 pirmaj\u0101 lielaj\u0101 starptautiskaj\u0101 pas\u0101kum\u0101 kop\u0161 atgrie\u0161an\u0101s Baltaj\u0101 nam\u0101 \u0161\u0101 gada janv\u0101r\u012b.<\/li>\n<li><strong>Ilgi gaid\u012btie 2%. <\/strong>Kan\u0101da izpild\u012bs NATO milit\u0101r\u0101 izdevumu vadl\u012bnijas l\u012bdz n\u0101kam\u0101 gada s\u0101kumam un da\u017e\u0101dos aizsardz\u012bbas izdevumus \u0101rpus ierast\u0101 partnera ASV, kuras p\u0113c premjerministrs <em>Carney<\/em> teikt\u0101 vairs nepilda domin\u0113jo\u0161u lomu pasaules skat\u012bjum\u0101.<\/li>\n<li><strong>NATO samita<\/strong> pazi\u0146ojum\u0101 tiek izlaista Ukrainas dal\u012bbas piepras\u012bjums. Kop\u012bg\u0101 deklar\u0101cijas projekta versij\u0101 gaid\u0101majam NATO samitam tiek izlaistas Ukrainas dal\u012bbas amb\u012bcijas un pag\u0101ju\u0161\u0101 gada sol\u012bjums atbalstam, kas p\u0101rsniedza 40 miljardus dol\u0101ru, zi\u0146oja Bloomberg 11. j\u016bnij\u0101, p\u0113c projekta p\u0101rskat\u012b\u0161anas. Neparasti \u012bsaj\u0101 dokument\u0101 krievija ir atz\u012bta par NATO draudu, ta\u010du ne par agresoru Ukrain\u0101. Taj\u0101 nav min\u0113ta ar\u012b \u0136\u012bna, zi\u0146oja Bloomberg.<\/li>\n<li><strong>ASV aizsardz\u012bbas sekret\u0101rs<\/strong> <em>Pete Hegseth (U.S. Defense Secretary)<\/em> 10. j\u016bnij\u0101 nor\u0101d\u012bja, ka ASV gandr\u012bz noteikti samazin\u0101s atbalstu Ukrainai, run\u0101jot par Va\u0161ingtonas aizsardz\u012bbas bud\u017eetu 2026. gadam. Uzsverot <em>Trump<\/em> administr\u0101cijas &#8220;\u013coti at\u0161\u0137ir\u012bgo skat\u012bjumu&#8221; uz karu Ukrain\u0101 sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar iepriek\u0161\u0113j\u0101 prezidenta viedokli, <em>Hegseth <\/em>apgalvoja, ka &#8220;sarunu ce\u013c\u0101 pan\u0101kts mierm\u012bl\u012bgs risin\u0101jums, kas ir abu pu\u0161u un m\u016bsu valsts (ASV) interes\u0113s.&#8221;<\/li>\n<li><strong>Izra\u0113la nakt\u012b<\/strong>, 13.j\u016bnij\u0101, uzs\u0101ka milit\u0101ru oper\u0101ciju, kur\u0101 devusi triecienus Ir\u0101nas kodolobjektiem, milit\u0101rajiem m\u0113r\u0137iem un ener\u0123\u0113tikas r\u016bpniec\u012bbai. Nogalin\u0101ti vair\u0101ki Ir\u0101nas milit\u0101ro sp\u0113ku un izl\u016bkdienestu vad\u012bt\u0101ji un kodolzin\u0101tnieki. Ir\u0101na atbild\u0113jusi ar ra\u0137e\u0161u triecieniem Izra\u0113lai. Ir\u0101nai un Izra\u0113lai nav kop\u0113jas robe\u017eas, ta\u010du abas valstis jau gadu desmitiem sp\u0113koju\u0161\u0101s par ietekmi Tuvo Austrumu re\u0123ion\u0101. Attiec\u012bbas abu starp\u0101 saasin\u0101j\u0101s p\u0113c 2023. gada 7. oktobra, kad Izra\u0113l\u0101 iebruka &#8220;Ham\u0101s&#8221; teroristi. Uz doto br\u012bdi, 16. j\u016bnijs, Ir\u0101n\u0101 nogalin\u0101ti 224 cilv\u0113ki, bet vismaz 1277 hospitaliz\u0113ti. Tikm\u0113r Izra\u0113l\u0101 p\u0113c Ir\u0101nas triecieniem dz\u012bv\u012bbu zaud\u0113ju\u0161i vismaz 17 cilv\u0113ki un 380 ievainoti.<\/li>\n<li><strong>Izra\u0113las un Ir\u0101nas<\/strong> konflikta saasin\u0101\u0161an\u0101s izsaukusi daudzu pasaules valstu ba\u017eas par pla\u0161a m\u0113roga kara izcel\u0161anos. Notikumu att\u012bst\u012bbu Tuvajos Austrumos ar ba\u017e\u0101m v\u0113ro ar\u012b Ukraina, jo ukrai\u0146i raiz\u0113jas, ka \u0161is konflikts var n\u0101kt par labu krievijai un nov\u0113rst pasaules uzman\u012bbu no Ukrainas laik\u0101, kad tai joproj\u0101m nepiecie\u0161ama da\u017e\u0101da veida pal\u012bdz\u012bba un j\u0101uztur spiediens uz agresorvalsti krieviju.<\/li>\n<\/ul>\n<p><strong>Latvij\u0101 un Eirop\u0101 <\/strong><\/p>\n<ul>\n<li><strong>\u010cetri politiskie sp\u0113ki<\/strong> \u2013 &#8220;Progres\u012bvie&#8221;, &#8220;Jaun\u0101 Vienot\u012bba&#8221;, &#8220;Apvienotais saraksts&#8221; un Nacion\u0101l\u0101 apvien\u012bba \u2013 vienoju\u0161ies veidot koal\u012bciju R\u012bgas dom\u0113. Visi vieno\u0161oties par darbu sarakstu un ar\u012b atbild\u012bbas jomu sadal\u012bjumu.<\/li>\n<li><strong>R\u012bgas atsl\u0113gas un p\u0101rvald\u012bba. <\/strong>Progres\u012bvajiem b\u016bs m\u0113rs Viesturs Kleinbergs, bet vi\u0146am pal\u012bdz\u0113s tr\u012bs vicem\u0113ri. \u0160o amatu saglab\u0101s Edvards Ratnieks (NA), vicem\u0113rs b\u016bs Vilnis \u0136irsis (JV) un M\u0101ris Sprind\u017euks (Apvienotais saraksts). Koal\u012bcijas l\u012bgumu s\u0101ks veidot 19.j\u016bnij\u0101.<\/li>\n<li><strong>V\u0113l\u0113\u0161anu nedienas<\/strong>. P\u0113c pa\u0161vald\u012bbu v\u0113l\u0113\u0161anu iecirk\u0146u sl\u0113g\u0161anas, rodoties probl\u0113m\u0101m bi\u013cetenu sken\u0113\u0161anas sist\u0113m\u0101, ko nodro\u0161ina Valsts digit\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas a\u0123ent\u016bra (VDAA), balsis nevar\u0113ja tikt skait\u012btas autom\u0101tiski, kas aizkav\u0113ja v\u0113l\u0113\u0161anu rezult\u0101tus.<\/li>\n<li><strong>Amatpersonas zaud\u0113 amatus. <\/strong>9.j\u016bnij\u0101, vied\u0101s administr\u0101cijas un re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas ministre no pien\u0101kumu pild\u012b\u0161anas atst\u0101din\u0101ja Valsts digit\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas a\u0123ent\u016bras direktoru, jo vi\u0146\u0161 zaud\u0113jis vi\u0146as uztic\u012bbu saist\u012bb\u0101 ar probl\u0113m\u0101m ar balsu skat\u012b\u0161anu. Ta\u010du 11. j\u016bnij\u0101 ar\u012b vied\u0101s administr\u0101cijas un re\u0123ion\u0101l\u0101s att\u012bst\u012bbas ministre Inga B\u0113rzi\u0146a (&#8220;Jaun\u0101 Vienot\u012bba&#8221;) pazi\u0146oja par demisiju, t\u0101d\u0113j\u0101di uz\u0146emoties politisko atbild\u012bbu par v\u0113l\u0113\u0161anu laik\u0101 notiku\u0161aj\u0101m tehniskaj\u0101m probl\u0113m\u0101m. Taj\u0101 pa\u0161\u0101 dien\u0101 ar\u012b Centr\u0101l\u0101s v\u0113l\u0113\u0161anu komisijas (CVK) vad\u012bt\u0101ja Krist\u012bne Saul\u012bte Saeimai pazi\u0146oja par atk\u0101p\u0161anos no amata.<\/li>\n<li><strong>Nacion\u0101l\u0101 dro\u0161\u012bbas padome<\/strong> pazi\u0146oja, ka pa\u0161vald\u012bbu v\u0113l\u0113\u0161anu organiz\u0101cij\u0101 bija b\u016btiskas k\u013c\u016bdas, bet t\u0101s bija dro\u0161as.<\/li>\n<li><strong>P\u0101rmai\u0146as<\/strong>. Ties\u012bbsargs Juris Jansons piektdien pazi\u0146oja, ka demision\u0113s. Visas Saeim\u0101 p\u0101rst\u0101v\u0113t\u0101s partijas rosin\u0101ja Jansonu atsaukt no amata.<\/li>\n<li><strong>Latvija<\/strong> un citas Austrumeiropas robe\u017evalstis cer uz \u012bpa\u0161u Eiropas Komisijas atbalstu. Eiropas Komisij\u0101 (EK) tapusi strat\u0113\u0123ija austrumu pierobe\u017eas re\u0123ioniem. J\u016bnija beig\u0101s to paredz\u0113ts prezent\u0113t dal\u012bbvalstu ministriem san\u0101ksm\u0113 Polij\u0101, bet \u0161oned\u0113\u013c EK priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101jas izpildvietnieks Fito apmekl\u0113 Latvijas austrumu pierobe\u017eu.<\/li>\n<li><strong>Latvij\u0101 un pasaul\u0113<\/strong> piemin\u0113ja komunistisk\u0101 genoc\u012bda upurus \u2013 1941.gada 14.j\u016bnij\u0101 padomju vara vien\u0101 nakt\u012b izs\u016bt\u012bja vair\u0101k nek\u0101 15 t\u016bksto\u0161us Latvijas pilso\u0146u uz Sib\u012briju.<\/li>\n<li><strong>Pieminot 1941. gada 14. j\u016bnij\u0101 <\/strong>no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas deport\u0101cij\u0101s uz Sib\u012briju aizvestos tautie\u0161us &#8211; komunisma ideolo\u0123ijas un re\u017e\u012bma upurus, Kan\u0101das galvaspils\u0113t\u0101 Otav\u0101 14. j\u016bnij\u0101 notika piemi\u0146as sar\u012bkojums pie Komunisma upuru piemi\u0146as memori\u0101la &#8220;Memorial to the Victims of Communism \u2013 Canada, a Land of Refuge&#8221;. Kl\u0101teso\u0161os uzrun\u0101ja ar\u012b Latvijas v\u0113stnieks Kan\u0101d\u0101 Kaspars Ozoli\u0146\u0161 un Latvie\u0161u Nacion\u0101l\u0101s apvien\u012bbas Kan\u0101d\u0101 priek\u0161s\u0113dis Dr. m\u0101c. Fritz Traugott Kristbergs. Memori\u0101ls tika atkl\u0101ts 2024. gad\u0101. Nacion\u0101l\u0101s noz\u012bmes pieminekli b\u016bv\u0113ja Kan\u0101das valsts ar ziedot\u0101ju atbalstu, to vid\u016b Latvijas valsts, tautie\u0161i un diasporas organiz\u0101cijas Kan\u0101d\u0101.<\/li>\n<\/ul>\n<p><strong>Ka\u0157\u0161 Ukrain\u0101<\/strong><\/p>\n<ul>\n<li><strong>Sankcijas<\/strong> nav sp\u0113ju\u0161as aptur\u0113t krievijas uzs\u0101kto karu pret Ukrainu nevis t\u0101p\u0113c, ka t\u0101 ir slikta strat\u0113\u0123ija, bet t\u0101p\u0113c, ka t\u0101 ar\u012b nekad piln\u012bb\u0101 nav \u012bstenota, intervij\u0101 &#8220;Pasaules panor\u0101mai&#8221; teica Ukrainas biju\u0161ais \u0101rlietu ministrs Dmitro Kuleba. Pa\u0161reiz\u0113j\u0101 situ\u0101cija Eirop\u0101 ir t\u0101da, ka elites, \u0161\u0137iet, beidzot ir sapratu\u0161as, ka putina uzbrukums NATO ir re\u0101ls drauds. Ta\u010du redzu, ka sabiedr\u012bbas viedoklis \u0161aj\u0101 jaut\u0101jum\u0101 dal\u0101s, intervij\u0101 teica Kuleba.<\/li>\n<li><strong>Aptauja: 52% ukrai\u0146u<\/strong> neatbalsta teritori\u0101lu piek\u0101p\u0161anos krievijai. Lai ar\u012b sabiedroto atbalsts Ukrainai nav t\u0101ds, k\u0101du grib\u0113tos, un ASV draudz\u012bg\u0101s attiec\u012bbas ar krieviju Ukrain\u0101 tiek uz\u0146emtas ar lielu neizpratni, liel\u0101k\u0101 da\u013ca Ukrainas iedz\u012bvot\u0101ju joproj\u0101m nav gatavi piek\u0101pties krievijai attiec\u012bb\u0101 uz sav\u0101m teritorij\u0101m. Par to liecina jaun\u0101k\u0101 Ukrain\u0101 veikt\u0101 sabiedrisk\u0101s domas aptauja.<\/li>\n<li><strong>Dz\u012bv\u012bbas cena<\/strong>. Agresorvalsts armijas zaud\u0113jumi Ukrain\u0101 sasniegu\u0161i miljonu nogalin\u0101to un ievainoto karav\u012bru, inform\u0113ja Ukrainas armijas \u0123ener\u0101l\u0161t\u0101bs. Ukraina un krievija veica v\u0113l vienu g\u016bstek\u0146u apmai\u0146u. Apmai\u0146\u0101 nodoto dz\u012bvo g\u016bstek\u0146u skaitu abas puses nav nosauku\u0161as. Liel\u0101k\u0101 da\u013ca atbr\u012bvoto ir virsnieki \u2013 visi ievainoti vai smagi slimi. Ukrainai nodotas ar\u012b 1200 cilv\u0113ku mirst\u012bg\u0101s atliekas.<\/li>\n<li><strong>Ukraina<\/strong> ar bezpilota lidapar\u0101tiem uzbruka div\u0101m \u0137imik\u0101liju r\u016bpn\u012bc\u0101m Krievij\u0101, kas ir noz\u012bm\u012bgas Krievijas armijas apg\u0101d\u0113. K\u0101 piem\u0113rs, &#8220;\u0145evinnomiskij azot&#8221; ir krievijas milit\u0101ri r\u016bpniecisk\u0101 kompleksa kritiski svar\u012bgs elements, jo taj\u0101 gada laik\u0101 tiek sara\u017eots l\u012bdz vienam miljonam tonnu amonjaka un vair\u0101k nek\u0101 viens miljons tonnu amonija nitr\u0101ta, kas ir galven\u0101 sast\u0101vda\u013ca spr\u0101gstviel\u0101m un artil\u0113rijas \u0161\u0101vi\u0146iem.<\/li>\n<\/ul>\n<p><strong>(!) Aicin\u0101m r\u012bkoties:\u00a0<\/strong>LNAK ir izveidojusi sada\u013cu m\u0101jaslap\u0101\u00a0<a href=\"http:\/\/lnak.net\/atbalstisim-ukrainu\/\"><strong>lnak.net\/atbalstisim-ukrainu\/<\/strong><\/a>, kur varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai un v\u0113stu\u013cu paraugus, ko nos\u016bt\u012bt saviem\u00a0<em>MP (Member of Parliament)<\/em>. M\u0101jaslapas sada\u013ca Ukrainas atbalstam ir pieejama ab\u0101s valod\u0101s, latvie\u0161u un ang\u013cu.<\/p>\n<p>&nbsp;<\/p>\n<p><strong>J\u0101nis Liel\u0101mers<\/strong><\/p>\n<p><strong>LNAK Sabiedrisko attiec\u012bbu nozare<\/strong><\/p>\n<p><em>Zi\u0146u avoti: CBC News, The Canadian Press<\/em><\/p>\n<p><a href=\"http:\/\/www.ir.lv\/\"><em>www.ir.lv<\/em><\/a><em>,\u00a0<\/em><a href=\"http:\/\/www.lsm.lv\/\"><em>www.lsm.lv<\/em><\/a><\/p>\n","protected":false},"author":5747,"featured_media":13465,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","template":"","meta":{"_uag_custom_page_level_css":"","_monsterinsights_skip_tracking":false,"_monsterinsights_sitenote_active":false,"_monsterinsights_sitenote_note":"","_monsterinsights_sitenote_category":0,"site-sidebar-layout":"default","site-content-layout":"","ast-site-content-layout":"default","site-content-style":"default","site-sidebar-style":"default","ast-global-header-display":"","ast-banner-title-visibility":"","ast-main-header-display":"","ast-hfb-above-header-display":"","ast-hfb-below-header-display":"","ast-hfb-mobile-header-display":"","site-post-title":"","ast-breadcrumbs-content":"","ast-featured-img":"","footer-sml-layout":"","theme-transparent-header-meta":"","adv-header-id-meta":"","stick-header-meta":"","header-above-stick-meta":"","header-main-stick-meta":"","header-below-stick-meta":"","astra-migrate-meta-layouts":"set","ast-page-background-enabled":"default","ast-page-background-meta":{"desktop":{"background-color":"","background-image":"","background-repeat":"repeat","background-position":"center center","background-size":"auto","background-attachment":"scroll","background-type":"","background-media":"","overlay-type":"","overlay-color":"","overlay-gradient":""},"tablet":{"background-color":"","background-image":"","background-repeat":"repeat","background-position":"center center","background-size":"auto","background-attachment":"scroll","background-type":"","background-media":"","overlay-type":"","overlay-color":"","overlay-gradient":""},"mobile":{"background-color":"","background-image":"","background-repeat":"repeat","background-position":"center center","background-size":"auto","background-attachment":"scroll","background-type":"","background-media":"","overlay-type":"","overlay-color":"","overlay-gradient":""}},"ast-content-background-meta":{"desktop":{"background-color":"var(--ast-global-color-5)","background-image":"","background-repeat":"repeat","background-position":"center center","background-size":"auto","background-attachment":"scroll","background-type":"","background-media":"","overlay-type":"","overlay-color":"","overlay-gradient":""},"tablet":{"background-color":"var(--ast-global-color-5)","background-image":"","background-repeat":"repeat","background-position":"center center","background-size":"auto","background-attachment":"scroll","background-type":"","background-media":"","overlay-type":"","overlay-color":"","overlay-gradient":""},"mobile":{"background-color":"var(--ast-global-color-5)","background-image":"","background-repeat":"repeat","background-position":"center center","background-size":"auto","background-attachment":"scroll","background-type":"","background-media":"","overlay-type":"","overlay-color":"","overlay-gradient":""}}},"categories":[371,325,219,437,190,58,450,740,22,144],"tags":[],"home-page-display-option":[],"class_list":["post-13423","organizaciju-zina","type-organizaciju-zina","status-publish","has-post-thumbnail","hentry","category-aizsardziba","category-baltiesi","category-kanada","category-kanada-un-latvija","category-latvija","category-lnak","category-nato","category-nedelas-apskats","category-sabiedriskas-attiecibas","category-ukraina"],"aioseo_notices":[],"uagb_featured_image_src":{"full":["https:\/\/lnak.net\/wp-content\/uploads\/2025\/06\/kars.webp",245,180,false],"thumbnail":["https:\/\/lnak.net\/wp-content\/uploads\/2025\/06\/kars-150x110.webp",150,110,true],"medium":["https:\/\/lnak.net\/wp-content\/uploads\/2025\/06\/kars.webp",245,180,false],"medium_large":["https:\/\/lnak.net\/wp-content\/uploads\/2025\/06\/kars.webp",245,180,false],"large":["https:\/\/lnak.net\/wp-content\/uploads\/2025\/06\/kars.webp",245,180,false],"1536x1536":["https:\/\/lnak.net\/wp-content\/uploads\/2025\/06\/kars.webp",245,180,false],"2048x2048":["https:\/\/lnak.net\/wp-content\/uploads\/2025\/06\/kars.webp",245,180,false]},"uagb_author_info":{"display_name":"SAN","author_link":"https:\/\/lnak.net\/en\/author\/san\/"},"uagb_comment_info":0,"uagb_excerpt":"Kan\u0101da un glob\u0101l\u0101 k\u0101rt\u012bba Carney un Trump 16. j\u016bnij\u0101 s\u0113d\u0101s pie sarunu galda pirms G7 samita s\u0101kuma, lai turpin\u0101tu darbu pie tarifu vieno\u0161an\u0101s. Kan\u0101das premjers cen\u0161as nodro\u0161in\u0101t tirdzniec\u012bbas dar\u012bjumu, lai pan\u0101ktu ASV tarifu atcel\u0161anu. CBC\/Radio-Canada zi\u0146oja, ka Kan\u0101da un ASV, \u0161\u0137iet, virz\u0101s uz priek\u0161u tirdzniec\u012bbas vieno\u0161an\u0101s virzien\u0101. Avoti, kuriem ir tie\u0161a inform\u0101cija par situ\u0101ciju, sac\u012bja,&hellip;","_links":{"self":[{"href":"https:\/\/lnak.net\/en\/wp-json\/wp\/v2\/organizaciju-zina\/13423","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/lnak.net\/en\/wp-json\/wp\/v2\/organizaciju-zina"}],"about":[{"href":"https:\/\/lnak.net\/en\/wp-json\/wp\/v2\/types\/organizaciju-zina"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/lnak.net\/en\/wp-json\/wp\/v2\/users\/5747"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/lnak.net\/en\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=13423"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/lnak.net\/en\/wp-json\/wp\/v2\/media\/13465"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/lnak.net\/en\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=13423"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/lnak.net\/en\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=13423"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/lnak.net\/en\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=13423"},{"taxonomy":"home-page-display-option","embeddable":true,"href":"https:\/\/lnak.net\/en\/wp-json\/wp\/v2\/home-page-display-option?post=13423"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}