{"id":13420,"date":"2025-06-10T00:03:10","date_gmt":"2025-06-10T04:03:10","guid":{"rendered":"https:\/\/lnak.net\/?post_type=organizaciju-zina&#038;p=13420"},"modified":"2025-06-10T00:03:14","modified_gmt":"2025-06-10T04:03:14","slug":"lnak-nedelas-apskats-1-8-junijs","status":"publish","type":"organizaciju-zina","link":"https:\/\/lnak.net\/en\/organizaciju-zina\/lnak-nedelas-apskats-1-8-junijs\/","title":{"rendered":"LNAK Ned\u0113\u013cas apskats 1.-8. j\u016bnijs"},"content":{"rendered":"<p style=\"font-weight: 400\"><strong>Kan\u0101d\u0101<\/strong><\/p>\n<ul>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>Kan\u0101das <\/strong>premjerministrs\u00a0<em>Carney<\/em>\u00a0pazi\u0146oja par jaunu dro\u0161\u012bbas un aizsardz\u012bbas invest\u012bciju pl\u0101nu. Izdevumu pieaugums aizsardz\u012bbai \u013caus Kan\u0101dai sasniegt noteikto NATO 2% m\u0113r\u0137i \u0161aj\u0101 fisk\u0101laj\u0101 gad\u0101, kas nosl\u0113dzas 2026. gada mart\u0101. Pl\u0101nots, ka n\u0101kamajos gados izdevumi aizsardz\u012bbai p\u0101rsniegs 2%.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>Premjerministrs <\/strong><em>Carney<\/em>, kop\u0101 ar Kan\u0101das provi\u010du un teritoriju premjerministriem vienoju\u0161ies par \u201enacion\u0101l\u0101s b\u016bvniec\u012bbas\u201d projektiem. P\u0113c san\u0101ksmes pazi\u0146ojot, ka ir izdevies vienoties par valsts priorit\u0101t\u0113m. Lai ar\u012b l\u012bderi vienoj\u0101s pa\u0101trin\u0101t vair\u0101kus \u201enacion\u0101l\u0101s b\u016bvniec\u012bbas\u201d projektus, vi\u0146i pagaid\u0101m nenosauca visu projektu sarakstu.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>Kan\u0101die\u0161iem <\/strong>j\u0101gatavojas d\u0101rg\u0101kiem p\u0101rtikas produktiem.\u00a0<em>Loblaw<\/em>, viens no liel\u0101kajiem Kan\u0101das mazumtirgot\u0101jiem, br\u012bdina, ka ikdienas b\u016btisko pre\u010du cenas turpin\u0101s pieaugt. Tas liel\u0101 m\u0113r\u0101 ir saist\u012bts ar ASV prezidenta noteiktajiem tarifiem, kas paaugstina import\u0113to pre\u010du izmaksas no ASV.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>Kan\u0101das <\/strong>bezdarba l\u012bmenis maij\u0101 palielin\u0101j\u0101s l\u012bdz 7%, kas ir augst\u0101kais devi\u0146u gadu laik\u0101 neskaitot pand\u0113mijas ietekmi, piektdien pazi\u0146oja Kan\u0101das statistikas departaments. Kop\u0161 janv\u0101ra p\u0113c sp\u0113c\u012bgiem pieaugumiem ruden\u012b nav bijis praktiski nek\u0101ds nodarbin\u0101t\u012bbas pieaugums.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>Kan\u0101das Centr\u0101l\u0101 banka <\/strong>otro m\u0113nes\u012b p\u0113c k\u0101rtas nemain\u012bja procentu likmi, atst\u0101jot 2.75 % l\u012bmen\u012b. Centr\u0101l\u0101s bankas vad\u012bt\u0101js\u00a0<em>Tiff Macklem<\/em>\u00a0sac\u012bja, ka &#8216;tirdzniec\u012bbas sarunu rezult\u0101ti ar ASV ir \u013coti nenoteikti&#8217;, t\u0101p\u0113c likme pagaid\u0101m atst\u0101ta nemain\u012bga. Vair\u0101ki ekonomisti nor\u0101d\u012bja, ka v\u0113l past\u0101v iesp\u0113ja procentu likmes samazin\u0101\u0161ana period\u0101 l\u012bdz \u0161\u012b gada beig\u0101m.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>Kan\u0101das <\/strong>parlamenta apak\u0161pal\u0101ta (<em>The House of Commons)<\/em>\u00a0vienbals\u012bgi nobalsoja par liber\u0101\u013cu sol\u012bto ien\u0101kuma nodok\u013ca samazin\u0101jumu 5. j\u016bnij\u0101. Liber\u0101\u013ci sol\u012bja samazin\u0101t nodok\u013ca likmi par vienu procentu punktu, no 15 % uz 14 %, v\u0113l\u0113\u0161anu kampa\u0146as laik\u0101. Premjers\u00a0<em>Carney<\/em>\u00a0sol\u012bja ieviest nodok\u013cu samazin\u0101jumu l\u012bdz Kan\u0101das Dienai (1. j\u016blijs). Liber\u0101\u013ci apgalvo, ka 2026. gad\u0101 tas ietaup\u012bs \u0123imen\u0113m ar diviem ien\u0101kumiem l\u012bdz pat 840 dol\u0101riem gad\u0101.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>Kan\u0101das <\/strong>premjerministrs\u00a0<em>Carney<\/em>\u00a0slepeni sarun\u0101jas ar ASV prezidentu\u00a0<em>Trump<\/em>, lai izstr\u0101d\u0101tu jaunu tirdzniec\u012bbas un dro\u0161\u012bbas l\u012bgumu, zi\u0146o laikraksts\u00a0<em>Globe and Mail<\/em>. Sarunas notiek starp l\u012bderiem un augst\u0101kajiem ministriem, lai nodro\u0161in\u0101tu pozit\u012bvu rezult\u0101tu, pazi\u0146oja ASV v\u0113stnieks Kan\u0101d\u0101. Sarun\u0101s piedal\u0101s Kan\u0101das tirdzniec\u012bbas ministrs\u00a0<em>LeBlanc<\/em>\u00a0un ASV tirdzniec\u012bbas sekret\u0101rs\u00a0<em>Lutnick<\/em>, k\u0101 ar\u012b ASV tirdzniec\u012bbas p\u0101rst\u0101vis (<em>the United States Trade Representative<\/em>)\u00a0<em>Greer<\/em>, piebilst laikraksts, nor\u0101dot, ka dar\u012bjums var\u0113tu tikt pan\u0101kts pirms septembra.<\/li>\n<\/ul>\n<p style=\"font-weight: 400\"><strong>Latvij\u0101 un Eirop\u0101<\/strong><\/p>\n<ul>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>Pa\u0161vald\u012bbu <\/strong>v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s R\u012bg\u0101, p\u0113c provizoriskiem datiem sv\u0113tdien, dom\u0113 iek\u013cuvu\u0161i septi\u0146i saraksti. V\u0113l\u0113\u0161an\u0101s visvair\u0101k balsu sa\u0146\u0113ma \u0160lesera partija &#8220;Latvija pirmaj\u0101 viet\u0101&#8221;. Vi\u0146i dom\u0113 ieg\u016bs 13 vietas no 60. Otraj\u0101 viet\u0101 ir &#8220;Progres\u012bvie&#8221; ar 11 viet\u0101m. Nacion\u0101lajai apvien\u012bbai b\u016bs 10 vietas. &#8220;Jaun\u0101 Vienot\u012bba&#8221; ieguva devi\u0146as vietas. &#8220;Suver\u0113na vara&#8221; un &#8220;Jaunlatvie\u0161i&#8221; sa\u0146\u0113ma 8 vietas. Partija &#8220;Stabilit\u0101tei&#8221; ieguva 5 vietas. &#8220;Apvienotajam sarakstam&#8221; b\u016bs 4 vietas. &#8220;Progres\u012bvo&#8221; m\u0113ra kandid\u0101ts Viesturs Kleinbergs 9.j\u016bnij\u0101 s\u0101ka sarunas par sadarb\u012bbu ar &#8220;Jauno Vienot\u012bbu&#8221;, Nacion\u0101lo apvien\u012bbu un Apvienoto sarakstu.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>Latviju <\/strong>iev\u0113l ANO Dro\u0161\u012bbas padom\u0113. Latvija tika iev\u0113l\u0113ta ANO Dro\u0161\u012bbas padom\u0113 ar 178 dal\u012bbvalstu atbalstu un 10 valst\u012bm atturoties. Latvija iev\u0113l\u0113ta uz divu gadu termi\u0146u jeb 2026. un 2027.gad\u0101. Latvija no trim Baltijas valst\u012bm l\u012bdz \u0161im bija vien\u012bg\u0101, kura nav bijusi p\u0101rst\u0101v\u0113ta ANO Dro\u0161\u012bbas padom\u0113.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>5. j\u016bnij\u0101 NATO <\/strong>sp\u0113ki uzs\u0101ka divu ned\u0113\u013cu m\u0101c\u012bbas Baltijas j\u016br\u0101, pirmais ku\u0123is dev\u0101s j\u016br\u0101 no V\u0101cijas ostas Rostok\u0101. Baltijas j\u016bra tiek uzskat\u012bta par strat\u0113\u0123iski noz\u012bm\u012bgu, \u012bpa\u0161i \u0146emot v\u0113r\u0101 notieko\u0161o kar\u0101 Ukrain\u0101. Vien\u012bg\u0101 no devi\u0146\u0101m valst\u012bm ap Baltijas j\u016bras piekrasti, kas nav NATO dal\u012bbvalsts, ir krievija, kas asi kritiz\u0113jusi \u0161\u012bs m\u0101c\u012bbas, nosaucot t\u0101s par provok\u0101ciju.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>Rute: Ukraina b\u016bs NATO<\/strong>. NATO dal\u012bbvalstis ir vienoju\u0161\u0101s par Ukrainas dal\u012bbu alians\u0113, 2. j\u016bnij\u0101 Vi\u013c\u0146\u0101 pazi\u0146oja NATO \u0123ener\u0101lsekret\u0101rs Marks Rute. T\u0101 ir NATO atbilde krievijai, kas piepras\u012bja p\u0101rtraukt NATO papla\u0161in\u0101\u0161anos k\u0101 nosac\u012bjumu miera sarun\u0101m.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>Eiropas <\/strong><strong>Centr\u0101l\u0101 banka<\/strong>\u00a05. j\u016bnij\u0101 pazemin\u0101ja savu galveno procentu likmi par 0,25 procentpunktiem l\u012bdz 2%. Jaun\u0101s likmes st\u0101sies sp\u0113k\u0101 11. j\u016bnij\u0101.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>Apvienot\u0101 Karaliste <\/strong>(UK) b\u016bv\u0113s 12 jaunas zem\u016bdenes un se\u0161as jaunas mun\u012bcijas r\u016bpn\u012bcas, sekojot jaun\u0101kajam Strat\u0113\u0123iskajam aizsardz\u012bbas pl\u0101nam.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>ASV<\/strong><strong>Aizsardz\u012bbas<\/strong>\u00a0sekret\u0101rs\u00a0<em>(U.S. Defense Secretary)<\/em>\u00a0<em>Pete Hegseth\u00a0<\/em>pazi\u0146oja, ka NATO sabiedrotie esot tuvu vieno\u0161an\u0101s pan\u0101k\u0161anai par aizsardz\u012bbas izdevumu palielin\u0101\u0161anu l\u012bdz 5% no IKP.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>5. j\u016bnij\u0101 <\/strong>Saeima izraid\u012bja no s\u0113des deput\u0101tu Ros\u013cikovu (Stabilit\u0101tei!) par rupj\u012bb\u0101m un run\u0101\u0161anu krievu valod\u0101. Par izraid\u012b\u0161anu balsoja 63 deput\u0101ti, pret \u2013 Stabilit\u0101tei! un Latvija pirmaj\u0101 viet\u0101 deput\u0101ti. Valsts dro\u0161\u012bbas dienests v\u0113rt\u0113 deput\u0101ta Ros\u013cikova (Stabilit\u0101tei!) 5.j\u016bnija Saeimas s\u0113d\u0113 paustos izteikumus par krieviem un krievu valodu. Ar\u012b Valsts valodas centrs s\u0101ks administrat\u012bv\u0101 p\u0101rk\u0101puma procesu.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>Aizsardz\u012bbas <\/strong>ministrija parakst\u012bja l\u012bgumu ar V\u0101cijas uz\u0146\u0113mumu EuroSpike par prettanku ra\u0137e\u0161u sist\u0113mu\u00a0<em>Spike<\/em>, mun\u012bcijas un cita ekip\u0113juma ieg\u0101di 81 miljona eiro v\u0113rt\u012bb\u0101.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>Labdar\u012bbas <\/strong>organiz\u0101cija &#8220;Ziedot.lv&#8221; nosl\u0113gusi projektu, kur\u0101 soci\u0101ls atbalsts sniegts vair\u0101k nek\u0101 26 000 ukrai\u0146u b\u0113g\u013cu. Projekta laik\u0101 ukrai\u0146u \u0123imen\u0113m pal\u012bdz\u0113ts ar medic\u012bnas pakalpojumu un medikamentu apmaksu, k\u0101 ar\u012b sniegts atbalsts da\u017e\u0101diem integr\u0101cijas pas\u0101kumiem. Viena ukrai\u0146u sieviete teica: &#8220;Es zobu nevaru salabot, man nav naudas, un es vi\u0146u pat nevaru izraut, jo man nav naudas.&#8221; \u0160obr\u012bd ukrai\u0146u b\u0113g\u013ciem ir daudzas probl\u0113mas, un t\u0101s visas n\u0101kotn\u0113 vajadz\u0113s risin\u0101t, jo kar\u0161 nav beidzies, un visticam\u0101k \u0161ie cilv\u0113ki paliks Latvij\u0101. \u201cP\u0113c \u0161\u012b projekta nosl\u0113guma mums b\u016bs j\u0101cen\u0161as turpin\u0101t pal\u012bdz\u0113t,&#8221; st\u0101st\u012bja soci\u0101l\u0101 darbiniece, koordinatore darb\u0101 ar Ukrainas b\u0113g\u013ciem. Kop\u0161 kara s\u0101kuma vair\u0101k nek\u0101 69 000 ukrai\u0146iem Latvij\u0101 ir izsniegtas termi\u0146uztur\u0113\u0161an\u0101s at\u013caujas un ilgtermi\u0146a v\u012bzas.<\/li>\n<\/ul>\n<p style=\"font-weight: 400\"><strong>Ka\u0157\u0161 Ukrain\u0101<\/strong><\/p>\n<ul>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>Ar\u012b nakt\u012b uz pirmdienu<\/strong>, 9. j\u016bniju, krievija turpin\u0101jusi savu p\u0113d\u0113jo dienu mas\u012bvos uzbrukumus, kas, k\u0101 ierasts, diem\u017e\u0113l skar ar\u012b civilo infrastrukt\u016bru. Agresorvalsts uz Ukrainu raid\u012bjusi gan dronus, gan ra\u0137etes.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>ASV prezidents <\/strong>pazi\u0146oja, ka, iesp\u0113jams, b\u016btu lab\u0101k \u013caut Ukrainai un krievijai v\u0113l k\u0101du laiku c\u012bn\u012bties, pirms t\u0101s no\u0161\u0137irt un pan\u0101kt mieru. ASV prezidents joproj\u0101m pie\u013c\u0101va iesp\u0113ju noteikt sankcijas, nor\u0101dot, ka sankcijas var\u0113tu piem\u0113rot gan Ukrainai, gan krievijai.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>Ukraina <\/strong>izvirz\u012bja pras\u012bbas par pamieru, g\u016bstek\u0146u un b\u0113rnu atgrie\u0161anu, k\u0101 ar\u012b Ukrainas prezidenta Zelenska un krievijas diktatora putina tik\u0161anos. Savuk\u0101rt krievija pied\u0101v\u0101ja 2-3 dienu pamieru atsevi\u0161\u0137os frontes sektoros, lai var\u0113tu sav\u0101kt kritu\u0161os karav\u012brus. Puses vienoj\u0101s turpin\u0101t karag\u016bstek\u0146u apmai\u0146u, pl\u0101nots veikt ar\u012b kritu\u0161o apmai\u0146u. Katra puse atdotu 6000 kritu\u0161o.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>5. j\u016bnija <\/strong>nakt\u012b krievijas trieciendronu uzbrukum\u0101 Ukrainas pils\u0113tai Priluki \u010cernihivas apgabal\u0101 nogalin\u0101ti vismaz pieci cilv\u0113ki, ar\u012b gadu vecs b\u0113rns. Agresorvalsts \u012bstenotajos uzbrukumos citviet Ukrain\u0101 cietu\u0161i v\u0113l vair\u0101ki civiliedz\u012bvot\u0101ji.<\/li>\n<li style=\"font-weight: 400\"><strong>3. j\u016bnij\u0101 <\/strong>Ukrainas pils\u0113t\u0101 Harkiv\u0101 p\u0113d\u0113j\u0101 gait\u0101 pavad\u012bts 13.maij\u0101 kauj\u0101s Luhanskas apgabal\u0101 nogalin\u0101tais Latvijas br\u012bvpr\u0101t\u012bgais karav\u012brs Ukrain\u0101 \u0145ikita S\u013cadzevskis ar segv\u0101rdu Latvietis.<\/li>\n<\/ul>\n<p style=\"font-weight: 400\"><strong>(!) Aicin\u0101m r\u012bkoties:\u00a0<\/strong>LNAK ir izveidojusi sada\u013cu m\u0101jaslap\u0101\u00a0<a href=\"http:\/\/lnak.net\/atbalstisim-ukrainu\/\" data-saferedirecturl=\"https:\/\/www.google.com\/url?q=http:\/\/lnak.net\/atbalstisim-ukrainu\/&amp;source=gmail&amp;ust=1749573571954000&amp;usg=AOvVaw0fgTYuAVEdA8AroQYBXmFm\"><strong>lnak.net\/atbalstisim-ukrainu\/<\/strong><\/a>, kur varat atrast saites ziedojumiem Ukrainai un v\u0113stu\u013cu paraugus, ko nos\u016bt\u012bt saviem\u00a0<em>MP (Member of Parliament)<\/em>. M\u0101jaslapas sada\u013ca Ukrainas atbalstam ir pieejama ab\u0101s valod\u0101s, latvie\u0161u un ang\u013cu.<\/p>\n<p style=\"font-weight: 400\">\n<p style=\"font-weight: 400\"><strong>J\u0101nis Liel\u0101mers<\/strong><\/p>\n<p style=\"font-weight: 400\"><strong>LNAK Sabiedrisko attiec\u012bbu nozare<\/strong><\/p>\n<p style=\"font-weight: 400\"><em>Zi\u0146u avoti: CBC News, The Canadian Press<\/em><\/p>\n<p style=\"font-weight: 400\"><a href=\"http:\/\/www.ir.lv\/\" data-saferedirecturl=\"https:\/\/www.google.com\/url?q=http:\/\/www.ir.lv\/&amp;source=gmail&amp;ust=1749573571954000&amp;usg=AOvVaw0cpBc2QQurYksTJoxlorRp\"><em>www.ir.lv<\/em><\/a><em>,\u00a0<\/em><a href=\"http:\/\/www.lsm.lv\/\" data-saferedirecturl=\"https:\/\/www.google.com\/url?q=http:\/\/www.lsm.lv\/&amp;source=gmail&amp;ust=1749573571954000&amp;usg=AOvVaw25yrIgv58KZ3g6io0SQwdV\"><em>www.lsm.lv<\/em><\/a><\/p>\n","protected":false},"author":5747,"featured_media":13421,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","template":"","meta":{"_uag_custom_page_level_css":"","_monsterinsights_skip_tracking":false,"_monsterinsights_sitenote_active":false,"_monsterinsights_sitenote_note":"","_monsterinsights_sitenote_category":0,"site-sidebar-layout":"default","site-content-layout":"","ast-site-content-layout":"default","site-content-style":"default","site-sidebar-style":"default","ast-global-header-display":"","ast-banner-title-visibility":"","ast-main-header-display":"","ast-hfb-above-header-display":"","ast-hfb-below-header-display":"","ast-hfb-mobile-header-display":"","site-post-title":"","ast-breadcrumbs-content":"","ast-featured-img":"","footer-sml-layout":"","theme-transparent-header-meta":"","adv-header-id-meta":"","stick-header-meta":"","header-above-stick-meta":"","header-main-stick-meta":"","header-below-stick-meta":"","astra-migrate-meta-layouts":"set","ast-page-background-enabled":"default","ast-page-background-meta":{"desktop":{"background-color":"","background-image":"","background-repeat":"repeat","background-position":"center center","background-size":"auto","background-attachment":"scroll","background-type":"","background-media":"","overlay-type":"","overlay-color":"","overlay-gradient":""},"tablet":{"background-color":"","background-image":"","background-repeat":"repeat","background-position":"center center","background-size":"auto","background-attachment":"scroll","background-type":"","background-media":"","overlay-type":"","overlay-color":"","overlay-gradient":""},"mobile":{"background-color":"","background-image":"","background-repeat":"repeat","background-position":"center center","background-size":"auto","background-attachment":"scroll","background-type":"","background-media":"","overlay-type":"","overlay-color":"","overlay-gradient":""}},"ast-content-background-meta":{"desktop":{"background-color":"var(--ast-global-color-5)","background-image":"","background-repeat":"repeat","background-position":"center center","background-size":"auto","background-attachment":"scroll","background-type":"","background-media":"","overlay-type":"","overlay-color":"","overlay-gradient":""},"tablet":{"background-color":"var(--ast-global-color-5)","background-image":"","background-repeat":"repeat","background-position":"center center","background-size":"auto","background-attachment":"scroll","background-type":"","background-media":"","overlay-type":"","overlay-color":"","overlay-gradient":""},"mobile":{"background-color":"var(--ast-global-color-5)","background-image":"","background-repeat":"repeat","background-position":"center center","background-size":"auto","background-attachment":"scroll","background-type":"","background-media":"","overlay-type":"","overlay-color":"","overlay-gradient":""}}},"categories":[371,219,437,190,58,450,740,22,144],"tags":[],"home-page-display-option":[],"class_list":["post-13420","organizaciju-zina","type-organizaciju-zina","status-publish","has-post-thumbnail","hentry","category-aizsardziba","category-kanada","category-kanada-un-latvija","category-latvija","category-lnak","category-nato","category-nedelas-apskats","category-sabiedriskas-attiecibas","category-ukraina"],"aioseo_notices":[],"uagb_featured_image_src":{"full":["https:\/\/lnak.net\/wp-content\/uploads\/2025\/06\/CAN-military.jpg",262,192,false],"thumbnail":["https:\/\/lnak.net\/wp-content\/uploads\/2025\/06\/CAN-military-150x110.jpg",150,110,true],"medium":["https:\/\/lnak.net\/wp-content\/uploads\/2025\/06\/CAN-military.jpg",262,192,false],"medium_large":["https:\/\/lnak.net\/wp-content\/uploads\/2025\/06\/CAN-military.jpg",262,192,false],"large":["https:\/\/lnak.net\/wp-content\/uploads\/2025\/06\/CAN-military.jpg",262,192,false],"1536x1536":["https:\/\/lnak.net\/wp-content\/uploads\/2025\/06\/CAN-military.jpg",262,192,false],"2048x2048":["https:\/\/lnak.net\/wp-content\/uploads\/2025\/06\/CAN-military.jpg",262,192,false]},"uagb_author_info":{"display_name":"SAN","author_link":"https:\/\/lnak.net\/en\/author\/san\/"},"uagb_comment_info":0,"uagb_excerpt":"Kan\u0101d\u0101 Kan\u0101das premjerministrs\u00a0Carney\u00a0pazi\u0146oja par jaunu dro\u0161\u012bbas un aizsardz\u012bbas invest\u012bciju pl\u0101nu. Izdevumu pieaugums aizsardz\u012bbai \u013caus Kan\u0101dai sasniegt noteikto NATO 2% m\u0113r\u0137i \u0161aj\u0101 fisk\u0101laj\u0101 gad\u0101, kas nosl\u0113dzas 2026. gada mart\u0101. Pl\u0101nots, ka n\u0101kamajos gados izdevumi aizsardz\u012bbai p\u0101rsniegs 2%. Premjerministrs Carney, kop\u0101 ar Kan\u0101das provi\u010du un teritoriju premjerministriem vienoju\u0161ies par \u201enacion\u0101l\u0101s b\u016bvniec\u012bbas\u201d projektiem. P\u0113c san\u0101ksmes pazi\u0146ojot, ka ir&hellip;","_links":{"self":[{"href":"https:\/\/lnak.net\/en\/wp-json\/wp\/v2\/organizaciju-zina\/13420","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/lnak.net\/en\/wp-json\/wp\/v2\/organizaciju-zina"}],"about":[{"href":"https:\/\/lnak.net\/en\/wp-json\/wp\/v2\/types\/organizaciju-zina"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/lnak.net\/en\/wp-json\/wp\/v2\/users\/5747"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/lnak.net\/en\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=13420"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/lnak.net\/en\/wp-json\/wp\/v2\/media\/13421"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/lnak.net\/en\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=13420"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/lnak.net\/en\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=13420"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/lnak.net\/en\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=13420"},{"taxonomy":"home-page-display-option","embeddable":true,"href":"https:\/\/lnak.net\/en\/wp-json\/wp\/v2\/home-page-display-option?post=13420"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}